Zivis pamodušās un jūtas neparasti

2020. gada 12. marts 07:00

131

Priekules novada Virgas pagasta iedzīvotāja Sarmīte Eidinta ar “Kursas Laiku” padalījās ar neparastas parādības fotogrāfijām. “Ko tādu piedzīvoju pirmo reizi mūžā,” viņa saka, komentēdama bildes, kurās redzams, ka gar dīķa malu ir tumša josla. “Zivis mostas! Tā tumšā josla ir lielākas un mazākas zivis,” paskaidro S. Eidinta.

Nav gulējušas vispār
Ihtiologs Ēvalds Urtāns norāda, ka zivis ne tik daudz mostas, cik tikpat kā nemaz nav aizgājušas gulēt jeb dzīvot ziemas miera režīmā. “Mūspusē šogad ziemas vispār nebija, Latvijas centrālajā daļa vēl bija nedaudz vairāk ziemas, kur ūdenstilpnes aizsala. Pie mums aukstākais periods bija novembra beigās, kad gar ūdens malām bija neliela ledus kārtiņa, bet vidus palika brīvs. Kārtīga ledus, lai zivis dotos pie miera, nav bijis,” laikapstākļu ietekmi uz zivju dzīvi raksturo Ē. Urtāns.
Turklāt jāņem vērā, ka šoziem bija vairākas spēcīgākas vētras, kas ietekmēja arī dzīvi ūdenī, piemēram, izplēsa un nēsāja doņus, niedres un ūdenszāles. Ihtiologs teic, ka šādu laikapstākļu dēļ, kas radīja citādus dzīves apstākļus un ritmu zivīm, tagad ūdens iemītniecēm liek justies ļoti neparasti. “Viņas klīst kā apdullušas. Tagad, kad pa dienām palicis siltāks, viņas sāk rosīties.”
Ē. Urtāns secina: atliek palikt tikai pāris grādu siltākam, un zivis nārsto. Piemēram, jau uz 1. martu iznārstojušas lielākā daļa līdaku. “Kādi desmit procenti varētu būt palikušas, kas vēl to nav izdarījušas.” Prognozējams, ka arī citas zivis vēlēsies nārstot jau agrāk, nekā ierasts.

Piebarot nevajag
Liela ietekme šajā laikā ir arī saulainajām dienām. Dīķos novēroto parādību, kad gar to malām lielos baros pulcējas zivis, ihtiologs skaidro kā dzīvo radību sildīšanos un barošanos. “Paliek siltāks ūdens, un vairāk gribas ēst.” Kad ūdens ir auksts, aukstasiņu dzīvniekiem dzīvošanas intensitāte samazinās – mazākas kustības, mazāk nepieciešams uzņemt barību, kā tas būtu ziemas mēnešos.
“Zivis, kas tik droši un ērti jūtas dīķa malā, visticamāk ir karūsas – tās ir drošākās zivis. Karpas ir bailīgas un acīs nerādīsies,” norāda ihtiologs. Viņš uzsver, ka zivis nav nepieciešams piebarot, ja vien dīķa saimnieki to nav darījuši iepriekš. Visbiežāk zivīm tiekot doti graudi. “Ja dīķis ir neliels, zivīm pietiek ar to, kas ir ūdenī.”

Mainās daba
Ihtiologs stāsta, ka, iespējams, dabā, tās norisēs un dzīvās radības paradumos varētu notikt izmaiņas, ja arī turpmāk ziemas vietā būs neziema – līdzīgi kā šogad. “Piemēram, ir veikti pētījumi, ka Latvijā arvien vairāk parādās dienvidiem raksturīgās sugas. Kāds jaunietis ir veicis pētījumu par zirnekļiem. Kāpās pie Nidas un Rucavas novēroti ieceļotājzirnekļi, un jaunietis izsecinājis, ka viena izplatīta suga tur ir no Grieķijas,” zina teikt Ē. Urtāns.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zivis pamodušās un jūtas neparasti

Kategorijas