Bērnus no pornogrāfijas var pasargāt tikai vecāki
Populāras, bērnu iecienītas multiplikāciju filmu varones pēkšņi parādās ar kailām krūtīm, savukārt, skatoties video vietnē “YouTube” mūzikas klipus, ieraugāma dažu sekunžu reklāma ar pilnīgi kailu pārīti, kas nodarbojas ar seksu, turklāt ar norādi uz saiti, kur var skatīties vairāk līdzīga satura video.
Papētot šo tēmu plašāk, jāsecina, ka nevienai citai tēmai nav tik plašu interneta resursu kā seksa un pornogrāfiska rakstura video un iepazīšanās portāliem. Turklāt ar ļoti brīvu pieeju – vecums vai nu netiek prasīts vispār, vai to ir viegli izlabot uz vēlamo.
Pazīme – neatbilstoša uzvedība
Latvijā un pasaulē veikti pētījumi liecina, ka teju 75% jauniešu vecumā no 15 līdz 18 gadiem skatījušies pornogrāfiju, 9% to darot regulāri. Savukārt pirms 12 gadu vecuma pornogrāfiska satura materiālus redzējis katrs ceturtais bērns, tos viņiem parāda vecākie skolasbiedri, kaimiņbērni un citi vienaudži, vēsta Latvijas Radio raidījums “Ģimenes studija”.
Speciālisti – psihologi, Valsts policija, bērnu un jauniešu, atkarību organizāciju pārstāvji – norāda, ka bērns par to, ka ir redzējis vai skatās pornogrāfiju, pats nerunās. Par to liecina vecumam neatbilstoša uzvedība, piemēram, netipisku vārdu lietojums, zīmējumi, kas atspoguļo pāragru seksuālo attīstību.
Pēc bloķēšanas neapmeklē
Kādas pagasta bibliotēkas vadītāja laikrakstam stāstīja, ka pornogrāfiska rakstura materiāla dēļ iznācis konflikts ar kādu skolēnu. “Puisis nāca regulāri izmantot internetu – tas bija pirms kādiem desmit vai vairāk gadiem, kad interneta mājās visiem vēl nebija. Protams, kā jau bērni, internetu izmantoja, lai spēlētu spēles. Līdz vienu dienu ievēroju, ka zēns nevis spēlē spēli vai dara kaut ko lietderīgāku, bet datora monitora augšējā stūrī uz mazā izmēra ekrāna skatās pornogrāfiju. Vienu reizi aizrādīju, otru reizi, trešo. Beigās noteicu – ja tā darīs, tad vispār nelaidīšu pie datora,” atminas bibliotekāre. Pēc laika pieaicinājusi datorspeciālistu, kurš nobloķējis lapas, un puisis internetu vairs nelietoja un bibliotēku neapmeklēja. Bibliotekāre zina teikt, ka katrā bibliotēkā ir bijuši gadījumi, kad bērni skatās šādu saturu.
Savukārt kādā novada pirmsskolas izglītības iestādē pirms vairākiem gadiem personāls novērojis, ka četrus piecus gadus vecai meitenītei ir tieksme atdarināt kustības un skaņas, kādas var redzēt seksa video ainās. Reiz bērns pat uzmācies kādam lielākam puisim, kurš bija atnācis pakaļ savam mazākajam brālītim. Audzinātāji pieļāva, ka meitenes uzvedībā pie vainas varētu būt ne tikai filmas un video, bet arī vecāku dzīves apstākļi un dzīvesveids.
Brīvi pieejami tūkstošiem video
To, ka bērniem un jauniešiem ir brīvi pieejami pornogrāfiski materiāli, kā arī atsevišķi šīs jomas veicinātāji par to parūpējas arvien jaunos un viltīgākos veidos, jāsecina pēc meklēšanas rezultātiem interneta pārlūkprogrammā “Google”. Ierakstot vien divus burtus “se”, meklēšanas rezultātos parādās ar seksu saistīta informācija.
Šajā ziņā nav stāsts par populāro seriālu “Sekss un lielpilsēta”, kas ir viens no meklēšanas rezultātiem, bet gan par vairākiem desmitiem un pat simtiem mājaslapu, kas piedāvā seksa video un citus pornogrāfiskus materiālus, tostarp reklāmas.
Kādreiz televīzijā erotiska un pornogrāfiska rakstura filmas rādīja pēc pusnakts, internetā šie video ir brīvi pieejami jebkurā diennakts laikā, turklāt bez cenzūras un vecuma ierobežojuma pieprasījuma. Tātad – brīvi pieejami jebkuram vecumam.
Zem vienas mājaslapas slēpjas tūkstošiem dažādas tematikas video, kur parādīts, kā dažādos veidos, vietās un kombinācijās cilvēki vienatnē, ar partneriem un pat vairākiem reizē nodarbojas ar seksu. Viena mājaslapa aizved uz vēl citām, turklāt saturs dublējas ļoti reti – tātad internets glabā simtiem un tūkstošiem mērķtiecīgi uzņemtu video – gan ar aktieru dalību, gan guļamistabās interneta tiešraides čatos uzņemti materiāli.
Šo mājaslapu un informācijas turētāji, šķiet, gana labi zina – viņus ātrāk vai vēlāk atklās, bloķēs un viņu radītais un izplatītais saturs nebūs pieejams tik plašai publikai, kā iecerēts. Jo lielākā daļa mājaslapām nav piešķīruši tik uzkrītošus nosaukumus ar atslēgas vārdiem, kas uzreiz atklās to saturu. Vienlaikus – nosaukumi ļauj identificēt lapu saturu. Piemēram, lapa “qorno.com” – pieļaujams, ka mazais burts “q” ir izmantots apzināti – it kā otrādi apgriezts burts “p”. Tāpat lapa “xvideos.com”. Tā kā “x” burtam ir unikāla nozīme saīsinājumu veidošanā no svešvalodām, šāda rakstura lapu turētāji to ir izmantojuši. Piemēram, ir bloķēta lapa “xxxvideo.sex”, jo tās nosaukuma otra daļa atklāj saturu, savukārt iepriekšminētā interneta saite joprojām ir pieejama. Mājaslapām koriģēti nosaukumi, lai būtu pēc iespējas lielāka piekļuve.
Reģistrēt ierīcē bērna vecumu
Latvijas Droša interneta centra vadītāja Maija Katkovska norāda, ka vecākiem, kuri vēlas bērnu pasargāt no pornogrāfiska satura materiāliem, jāatceras, ka 13–15 gadu vecumā, kad bērni jau apzināti var sākt meklēt šāda rakstura informāciju, tā nebūs tik traumējoša kā tad, ja septiņu, astoņu vai pat četru gadu vecumā šādus video ieraudzīs nejauši. “Tādēļ vecākiem jādara viss iespējamais, lai samazinātu risku, ka bērns šādiem materiāliem piekļūst,” vecāku lomu šī jautājuma risināšanā skaidro M. Katkovska. Viņa uzsver, ka galvenais, kas vecākiem jāņem vērā – jāievēro bērnam pirktās viedierīces reģistrēšana. “Ierīce ir jāreģistrē ar bērna vecumu, kas nozīmē, ka tā piedāvās bērnam atbilstošu saturu. Protams, ir jāseko līdzi, jo simtprocentīgi video un informācija nebūs izfiltrēti, taču – bērniem nebūs pieejams pieaugušo saturs. Liela daļa pieļauj kļūdu, ka bērnu telefonus un planšetes reģistrē pieaugušie ar saviem e-pastiem, kas glabā vecāku datus, līdz ar to tiek piedāvāta pieaugušos interesējoša informācija.”
Tāpat M. Katkovska atgādina, ka interneta informācija meklēšanas rezultātos parādās pēc noteiktiem algoritmiem. “Ja meklēs kādu informāciju, parādīsies tas, ko iepriekš esat meklējis un izmantojis. Tātad, pieaugušie, neizmantojiet vienas un tās pašas ierīces, ko dodat arī bērniem! Protams, pieaugušie var skatīties pornogrāfiju, bet jārēķinās, ka tajā pašā ierīcē bērns to arī varēs atrast. Tāpat jādomā līdzi, kādu informāciju meklē un vai tai nepiekļūs bērns.”
Otrkārt, meklēšanas programmā “Google” jāizveido iestatījums “Drošā meklēšana”, savukārt bērnu iemīļotajā multiplikācijas filmu skatīšanās vietnē “YouTube” jāierobežo skatīšanās režīms. “Tas nozīmē, ka bērns neredzēs pilnībā visus video. Taču tas neattiecas uz reklāmām – tās bieži rada problēmas,” norāda Droša interneta centra vadītāja.
Iemīļotās varones – puskailas
Tieši reklāmas, kas parādās video starplaikos vai rādīšanas laikā, ir viens no veidiem, kā pornogrāfiska rakstura mājaslapu turētāji var piesaistīt sev uzmanību. Pieredzēts, ka, skatoties mūzikas videoklipus “YouTube”, pēkšņi parādās reklāma, kas aicina apmeklēt kādu mājaslapu. Reklāma ilgst dažas sekundes, bet ir šokējoša – pāris nodarbojas ar seksu. Redzēta arī reklāma, kurā bērnu iemīļotās animācijas filmas “Ledus sirds” varone Elza gozējas ar plikām krūtīm, bet otrai varonei Annai – aizsieta mute. Kur ir teikts, ka šādi reklāmas momenti nav iefiltrēti kādā no multiplikācijas filmiņām?
“Lai iegūtu lielākas reklāmdevēju iespējas, tās tiek ievietotas tādas, lai šokētu, piesaistītu uzmanību,” teic M. Katkovska. Viņa uzsver, ka arī sabiedrība var iesaistīties bērniem nepiemērota satura atklāšanā. Piemēram, “YouTube” atzīmēt, ka šis nav piemērots saturs, tādējādi noziņojot un filtrējot šī materiāla pieejamību – tā ir satura attīrīšana. “Jo vairāk cilvēku par to domās un atzīmēs, jo labāk.”
Datus ievākt nedrīkst
Savā ziņā bieži vien mērķtiecīgāka par vienkārši viegli pieejama pornogrāfiska satura skatīšanos ir iepazīšanās lietotnes un portāli, bet to izplatība nav tik milzīgos apmēros kā seksa video. Tomēr problēmas ar šo jomu arī pastāv, apliecina M. Katkovska.
Kādreiz nepilngadīgajiem aizliegtais auglis bija iekļūt pieaugušo izklaides vietās. Vieniem izdevās iekļūt tāpat, citi meklēja visvisādus veidus, kā uz vienu vakaru nedēļā pārtapt no 16 gadus veca par 19 gadus vecu jaunieti. 18 gadus likt, pēc pašu jauniešu domām, būtu pārāk aizdomīgi. Ir dzirdēts, ka skolēnu apliecībās jaunieši rakstīja ar izdzēšamām pildspalvām, tādējādi viegli izlabojot dzimšanas gada pēdējo ciparu.
Ar iepazīšanās portāliem ir līdzīgi – brīdināt brīdina par pilngadības nepieciešamību, taču neviens to oficiāli nepārbauda. Dzimšanas gadu varu norādīt tādu, kādu vēlas. Atsevišķos sociālajos tīklos, reģistrējoties nepilngadīgajiem un bērniem, tiek prasīta vecāku atļauja. “It kā Eiropas Komisijas lēmums uzsver, ka bērni ir jāsargā no visa sliktā, bet Vispārīgā datu aizsardzības regula nosaka, ka nevar ievākt informāciju par personām, īpaši par bērniem. Uzņēmumiem, kas to neievēro, jārēķinās ar lieliem sodiem. Loģiski būtu, ja, reģistrējoties portālā, prasītu personu apliecinošu dokumentu datus, taču ir aizliegums datus ievākt,” stāsta M. Katkovska.
UZZIŅAI
* Aizliegta ir jebkāda veida bērnu pornogrāfija un bērnu piekļuve šiem materiāliem.
* Par pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas vai citu intīma rakstura izklaides ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu vai par pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Avots – Likumi.lv
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām