Aviācija Liepājā uzņem apgriezienus

2020. gada 19. marts 07:00

239

Ar jauno pilotu apmācību un mācību lidaparātu angāra uzcelšanu Liepāja iezīmēta Eiropas aviācijas kartē, uzsver aviokompānijas “AirBaltic” operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis. Jaunuzceltajā angārā tiks turētas mācību lidmašīnas – pašreiz tādu “AirBaltic” Pilotu akadēmijai ir septiņas, šogad plānots iegādāties vēl trīs, bet nākotnē Liepājā topošo pilotu izmēģinājumu lidojumiem būs pieejami 15 lidaparāti. Pašreiz par pilotiem mācās 61 students, bet pērn oktobrī akadēmiju absolvēja pirmā jauno pilotu grupa, kļūstot par “AirBaltic” otrajiem pilotiem.

Laimīgi un ar degsmi
Daļa no pašreizējiem studentiem mācības uzsākuši tūlīt pēc vidusskolas, skaidri zinot, ka pilota darbs ir viņu sapnis un aicinājums; citi – kādu laiku pēc skolas absolvēšanas izmēģinājuši spēkus citās jomās vai veltījuši laiku sevis meklējumiem, līdz nonākuši pie tā, ka darbs pie lidmašīnas vadīšanas ir viņu īstā vieta.
“Es pabeidzu skolu, nezināju, ko darīšu. Paņēmu gadu brīvu – strādāju un ceļoju. Kļūt par pilotu – tas nebija īsti bērnības sapnis, bet vēlme par tādu kļūt radās jau pieaugušā vecumā. Sapratu, ka man patīk būt gaisā un lidot. Atgriezos mājās, pamēģināju un, padarbojoties lidmašīnas simulatorā, sapratu, ka tā ir mana sirdslieta. Pieteicos akadēmijā, tiku un esmu laimīgs!” savā pieredzē dalās 22 gadus vecais rīdzinieks Dans Edgars Beitāns. Puisis atzīst, ka mācības nav nekāds lētais prieks. “Mācību apmaksu katrs sedz citādi – vai nu maksā paši no saviem līdzekļiem, vai arī ņem piedāvātos “AirBaltic” partnerbanku kredītus. Jāmācās ir pusotrs, divi gadi,” stāsta topošais pilots.
“Jāņem vērā, ka pilotiem, arī jau strādājot, jāmācās ir katru gadu neatkarīgi no izglītības. Mēs esam uz finiša taisnes – vasarā skolu beigsim,” norāda D. Beitāns. Viņš un kolēģis salacgrīvietis Artūrs Minkevičs skaidro, ka patlaban uz viņu formas uzplečiem ir viena svītra. “Otrā būs tad, kad izlidosim ar lidmašīnu, kurai ir divi dzinēji, bet trešā – kad kļūsim par komercpilotiem aviokompānijā,” norāda jaunieši. A. Minkevičs, kuram pašreiz ir 23 gadi, teic, ka laikā, kad pabeidzis vidusskolu, nav bijusi šāda iespēja Latvijā mācīties par pilotu. Pēc vidusskolas paņēmis gadu brīvu, bijis Jaunzēlandē.
Parasti lidmašīnās esam raduši redzēt stjuartes, vīrieši stjuarti ir daudz retāk. Ar pilotiem ir otrādi – pierodam pie lidmašīnas vadības redzēt vīriešus, bet sievietes ir retums. “Pasaules pieredze rāda, ka 21. gadsimtā, kad vīriešiem un sievietēm tiesības ir līdzvērtīgas, arvien vairāk meiteņu dara daudz vairāk tieši to, ko pašas vēlas, nevis ko sabiedrība uzskata par pareizu. Pieaug sieviešu skaits tādās profesijās, arī par pilotēm izvēlas mācīties,” novērojumos dalās 20 gadus vecā Sindija Legzdiņa. Ierobežojumu šajā profesijā neesot, vienīgi jāseko līdzi veselības stāvoklim – ja, no medicīniskā viedokļa, regulāri pārbaudoties, viss ir kārtībā, tad par pilotu var strādāt līdz 65 gadiem un arī ilgāk. “Ir jābūt degsmei to darīt!” pārliecināta ir jauniete.

Ietver intereses
S. Legzdiņa Pilotu akadēmijā iestājusies gandrīz uzreiz pēc vidusskolas. Iesākumā izmēģinājusi spēkus Rīgas Tehniskajā universitātē, kur studējusi aviācijas transporta jomu. “Tad sapratu, ka gribu kļūt par piloti. Pilotu apmācības ietver manas intereses – eksaktās zinātnes,” norāda jauniete.
“Pirmie reisi būs uz Baltijas valstīm – Tallinu, Palangu, vietējie – Rīga, Liepāja. Pirmās 50 stundas jālido trīs cilvēku sastāvā – mūs uzraudzīs trešais pilots. Lidmašīnā ir arī kapteinis un otrais pilots,” stāsta A. Minkevičs.
Pilotu akadēmijā jāmācās 14 priekšmeti, kas saistīti ar aviāciju, bet nav atsevišķu mācību priekšmetu, kā fizika un matemātika. “Mūs apmāca internacionāli instruktori no dažādām valstīm. Mācības norit angļu valodā, tādēļ ļoti labi noder angļu valodas priekšzināšanas. Turklāt angliski informāciju šajā jomā uztvert ir daudz vieglāk nekā tad, ja informācija būtu latviski. Latviski būtu grūtāk izskaidrot terminus nekā angļu valodā,” mācību procesu apraksta students.

Apmācīs arī mehāniķus
“Lidosta mums dod ne tikai tūristus, bet arī ļauj biznesam attīstīties. Bez pasažieru savienojumiem ir arī iespēja mācīties. Ir teiciens, ka lidojot aug spārni. Lai arī jaunajiem pilotiem aug spārni!” novēl Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.
“Kompānijā “AirBaltic” jau strādā piloti, kuri izgājuši mācības Pilotu akadēmijā. Tas pierāda, ka process strādā – speciālisti ir vajadzīgi gan kompānijai, gan Latvijai,” uzsver P. Cālītis. Sadarbībā ar Liepājas Valsts tehnikumu (LVT) te tiks gatavoti un apmācīti arī gaisa kuģu tehniķi un mehāniķi, palielinot vietējā profesionālā darbaspēka skaitu, kā arī nodrošinot vietējai aviokompānijai darbiniekus. LVT direktors Agris Ruperts skaidro, ka mācību programma ir izgājusi ekspertīzes Valsts izglītības satura centrā, tai piesaistīts arī Eiropas finansējums. “Uzņemšana būs jau šogad, kad plānojam uzņemt 15 audzēkņus ar iegūtu vidējo izglītību. Jāmācās būs pusotru gadu. Esam Latvijā pirmie, kas ko tādu uzsāks – šī niša nav aizpildīta. Ceram, ka nākotnē varēsim piedāvāt arī koledžas līmeņa studiju programmu šajā jomā,” stāsta A. Ruperts.

Mājasdarbs – izpildīts!
Aviosabiedrības “Liepāja” valdes loceklis Agris Sprūde norāda, ka lidostā pašreiz notiekošie procesi, attīstība un nākotne ir notikusi mērķtiecīgi, izpildot vairākus mājasdarbus ilgu gadu garumā. “Mūsu izdarītais mājasdarbs veicināja idejas rašanos arī par apmācību iespējām. Lai lidosta tiktu saglabāta līdz pat mūsdienām, nav bijis viegli. Ir bijušas dažādas vadības, operatori. 2008. un 2009. gadā lidostā bija pacēlums, tad lidojumi pārtrūka, darbība apsīka. Attīstībai tas traucē. Kamēr nekas nenotiek, nolietojas infrastruktūra, kas nozīmē, ka nepieciešama renovācija un rekonstrukcija. 2015. gadā lidosta to piedzīvoja, lai varētu atsākt lidojumus atbilstoši drošības prasībām. 2016. gadā triecientempā sertificējām lidostu pēc jaunajām Eiropas prasībām. Uzsākot reisus, Liepāja tika atzīmēta kartē, kļuva savienota. Reisiem pieaugot, turpinājām lidot arī ziemā, papildinājām klāstu. Un tad jau aviokompānija pati saredzēja nākotni. Reģionālās lidostās ir priekšrocība, ka, piemēram, salīdzinot ar Rīgu, kur nav iespējams izlidot ar treniņu lidmašīnu, Liepāja nav tik pārpildīta,” stāsta A. Sprūde.
Liepājas lidostā strādā 60 darbinieki. Pašreiz Liepāja ir savienota ar vairāk nekā 30 galamērķiem, no Liepājas lidostas nokļūstot Rīgā. “Mēs visi gribam un sapņojam, ka Liepāja kļūs par galamērķi pa taisno no Eiropas valstīm un pilsētām,” uzsver A. Sprūde, norādot: ja būs stabila un augoša pasažieru plūsma, tad arī citas aviokompānijas strādāt ar Liepāju pārliecināt būs vieglāk.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aviācija Liepājā uzņem apgriezienus

Kategorijas