Dezinficē, bet ar mēru!

2020. gada 19. marts 07:00

221

Regulāri mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni vai dezinficēt tās ar spirtu saturošiem līdzekļiem – tas ir galvenais ieteikums jebkuras infekcijas slimības profilaksei. Bet, ja mājās jau kāds saslimušais ir, tas mudina aizdomāties par telpu dezinfekciju.

Vismaz vienreiz dienā
Gadījumos, kad mājās kāds sasirdzis ar Rota vīrusu, gripu, stafilokoku vai citu infekcijas slimību, kļuvis par parazītu upuri, bieži vien mediķi iesaka ne vien domāt par strikti nodalītiem traukiem, dvieļiem un citiem higiēnas piederumiem, bet arī dezinficēt telpas. Vīrusi un parazīti izplatās, ne tikai pacientam runājot, šķaudot, klepojot, bet arī netieša kontakta ceļā – pieskaroties virsmām un priekšmetiem. Rūpējoties par apkārtējās vides tīrību, ir cerība, ka tas varētu palīdzēt pasargāt no saslimšanas citus ģimenes locekļus.
Galvenie vīrusu pārnēsātāji ir kājas un rokas. Tāpēc epidēmiju un pandēmiju laikā svarīgi tīrīt biežāk lietojamos priekšmetus, tajā skaitā mobilos tālruņus, bet īpašu uzmanību pievērst grīdām un durvju rokturiem. Bieži vien pietiek ar vienkāršu, bet regulāru telpu mitro uzkopšanu, izmantojot kādu no ierastajiem tīrīšanas līdzekļiem. Sabiedriskās vietās vai vietās, kur uzturas vairāk bērnu, ieteicams to darīt divas reizes dienā. Mājoklī koplietošanas telpas, piemēram, vannas istaba un tualete, jātīra un jādezinficē vismaz reizi dienā.
Veikalos var meklēt arī universālos līdzekļus telpu vai virsmu dezinfekcijai. Der arī paša sagatavots 0,5% nātrija hipohlorīta šķīdums, norāda Slimību kontroles un profilakses centrā (SPKC). Tam var izmantot jebkuras koncentrācijas balinātāju. Lielākā daļa no tiem satur piecus procentus nātrija hipohlorītu. Lai iegūtu vajadzīgo koncentrāciju telpu uzkopšanai, viens litrs līdzekļa jāatšķaida ar deviņiem litriem ūdens. Nelielu virsmu apstrādei var izmantot 70 procentu spirta šķīdumu.
Tomēr jāatceras, ka jebkura ķīmiska viela rada izgarojumus, kairina elpceļus un ādu, var izraisīt alerģijas. Tādēļ svarīgi ievērot instrukcijā norādītās lietošanas devas un veidu; tīrot māju, uzvilkt cimdus, masku un vienreizlietojamo priekšautu.
Var arī padomāt par iespēju izvēlēties bioloģiskos mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļus, kuru sastāvā ir probiotiskās baktērijas. Tas nozīmē, ka dezinfekciju aizvieto mikrovides stabilizēšana – pozitīvās baktērijas aizvieto patogēnās baktērijas.

Svarīgi – nepārcensties
Būtiska ir arī regulāra telpu vēdināšana, sevišķi tās, no kuru kopējas lietošanas nav iespējams izvairīties. Slimnieka apģērbu, veļu un gultasveļu ieteicams mazgāt 90 grādu temperatūrā vai augstākajā, ko pieļauj materiāls. Tā jāliek atsevišķi no citu ģimenes locekļu veļas. Tāpat rūpīgi un ar 70 grādu karstu ūdeni jāmazgā slimnieka trauki. Ja izmanto trauku mazgājamo mašīnu, labāk izvēlēties augstas temperatūras režīmu.
Tajā pašā laikā ģimenes ārsts Imants Lanka norāda, ka pilnīgu dzīvesvietas dezinfekciju pašrocīgi nemaz nav iespējams veikt, sevišķi, ja ēka ir veca. Piemēram, blusas slēpjas dēļu spraugās, matračos. Lai pilnībā izslēgtu parazītu klātbūtni, vieglāk būs veikt remontu vai nopirkt jaunu mājokli.
Turklāt askētiska dzīves vide reizēm drīzāk nodara ļaunumu nekā labumu. Pārmērīgi bieža dezinfekcija novedīs pie pilnīgi pretēja iznākuma – jo vairāk patogēnās baktērijas mēģināsi iznīcināt, jo vairāk tās pretosies. Slimnīcās, kur īpaši rūpējas par sterilitāti, bieži vien veidojas tieši pretējs efekts – baktērijām labvēlīgāka vide, jo tās ātri pielāgojas jaunajiem apstākļiem un kļūst rezistentas.
Pētījumi nomaļos kalnu apvidos Austrijā, Šveicē un Vācijā rāda, ka mātēm, kuras grūtniecības laikā strādā kūtī, lieto uzturā nepasterizētu pienu, bērni mazāk sirgst ar alerģijām, viņiem retāk ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un citas veselības problēmas. Tas ir paradokss – lai gan cilvēki dzīvo vidē, kur nav pārāk liela tīrība, viņi slimo mazāk nekā tie, kuri nepārtraukti mazgā rokas, ēd tikai mazgātu un termiski apstrādātu pārtiku utt. Pētījumu otrais etaps arī parādīja, ka tiem, kuri vienkārši dzīvo laukos, bet viņu saimniecībā nav mājlopu, kūts, šāda pozitīva efekta nav.
Tāpēc svarīgi dezinfekcijas jautājumiem pieiet veselīgi un ar prātu. Ja nepārtraukti rokas smērēs ar veikalos nopērkamajiem dezinfekcijas līdzekļiem, tiks iznīcināta pozitīvā mikrovide. Mājās grīdas, mēbeļu virsmas, mīkstās rotaļlietas profilakses nolūkos nepieciešams dezinficēt ne biežāk kā reizi trijos, četros mēnešos.
Ir arī vairākas senas un dabiskas metodes, kā dezinficēt un attīrīt telpas no vīrusiem un baktērijām. Viens no variantiem ir ugunsdrošā traukā aizdedzināt ķiploka galviņas kātu un no daiviņām nolobīto ādiņu. Ļauj tam gruzdēt, blakus atstājot izlobītās ķiploka daiviņas. Šī metode arī labvēlīgi iedarbosies uz plaušām.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dezinficē, bet ar mēru!

Kategorijas