Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nīceniece rada novadā vēl nebijušu vietu

ZANE GVOZDE

2020. gada 12. marts 07:00

2747
Nīceniece rada novadā vēl nebijušu vietu

Sintija Špakova ir Nīcas novada iedzīvotāja, kura pēdējos gadus pastiprināti domājusi, kā attīstīt novada infrastruktūru, lai tā būtu tīkamāka mazākajiem iedzīvotājiem – pirmsskolas un skolas vecuma bērniem. Iesākumā piedalījusies pašvaldības projektu konkursos, lai īstenotu savas ieceres, bet nu tapis kas simtprocentīgi pašas radīts – rotaļu istaba bērniem “Sise”. Martā tā vērusi durvis Nīcas ambulances telpās.

Izmanto projektu iespējas
S. Špakova nāk no Klampju ciema, bet nu jau 15 gadus dzīvi vada Nīcas ciemā. Te aizrit arī viņas darba gaitas, jo strādā par klientu apkalpošanas speciālisti Nīcas novada domē. Zinot, ka katru gadu pašvaldība rīko projektu konkursus, kuros ir iespēja gūt finansiālu atbalstu uz sabiedrību vērstu ieceru īstenošanai, no 2016. gada sākusi tajos startēt ar savām idejām.
S. Špakova projektus balstījusi galvenokārt uz bērnu izklaides iespēju nodrošināšanu un paplašināšanu. Pirmais īstenotais projekts bijis bērniem paredzēts pasākums par godu Starptautiskajai Bērnu aizsardzības dienai. “Pasākumā Nīcas novada bērniem tika uzaicināti vadītāji no “Krāsu karuseļa”, bija piepūšamās atrakcijas, dažādas stafetes,” atklāj nīceniece. Dalībai projektos savulaik izveidota interešu kopa “Draudzēsimies”, kura pulcēja kopā vairākus līdzīgi domājošos. Pasākums toreiz tapis, iesaistoties visiem kopas dalībniekiem, taču projekta autore un vadītāja bijusi tieši S. Špakova.
Bez dalības projektā neiztika arī nākamajos gados. 2017. gadā nīceniece vēlējusies izveidot rotaļu laukumu savas dzīvesvietas – Skolas ielas 3. nama – pagalmā. “Manā bērnībā tur atradās tikai betona smilškaste. Atcerējos to laiku un sapratu, ka mums tur bija garlaicīgi spēlēties – bija tikai smiltis, un viss. Mēs gājām uz kaimiņbērnu sētām spēlēties. Atceros, ja kādam kas nebija pa prātam, tad dzina atpakaļ uz savu sētu,” ar smaidu šodien atminas nīceniece.
Pamatojoties uz bērnības pieredzi, S. Špakova projekta ietvaros vēlējusies izveidot bērnu rotaļu laukumu. Projekts ticis apstiprināts, un bērnu vajadzībām pagalmā tapis rotaļu namiņš ar slīdkalniņu un turpat līdzās novietotu smilškasti. Jau nākamajā – 2018. – gadā aktīvā nīceniece vēlējusies papildināt esošo rotaļu laukumu, tādēļ projektā par prioritāti izvirzījusi šūpoļu un alpīnisma/klinšu kāpšanas sienas tapšanu. Ideja atbalstīta, un rotaļu laukums papildināts ar nīcenieces iecerētajiem elementiem.

Primāra doma – par bērniem
2019. gadā nīceniece sapratusi, ka vairs nevēlas rakstīt projektus, bet veidot un attīstīt ko savu. Domādama, kas tas varētu būt, galvā ideju bijis vairāk, nekā iespējams īstenot. Tā kā visas iepriekšējās darbības un ieceres bijušas saistītas ar bērniem, ar viņu brīvā laika iespēju dažādošanu, nolemts, ka šajā virzienā darbība jāturpina.
S. Špakova teic, ka tā bijusi iekšēja vajadzība – dot novada bērniem to, kā pašai bērnībā trūcis – dažāda veida āra un iekštelpu aktivitātes, kurām nodoties kopā ar vienaudžiem. Un te priekšplānā izvirzījusies doma par rotaļu istabas izveidi.
S. Špakovas vēlmi radīt šāda veida telpu mazajiem nīceniekiem atbalstījis viņas vīrs, kurš iedrošinājis un nācis arī talkā ieceres realizācijā. Piemērotas telpas rotaļu istabas tapšanai nīceniece ieguvusi izsoles veidā. 2019. gada maijā tādējādi izdevies iegūt nepieciešamo platību Nīcas ambulances ēkā. S. Špakova bija vienīgā, kura izsolei pieteikusies.
Viņa vērtē, ka iegūtās telpas atrodas ļoti izdevīgā vietā – pašā Nīcas centrā, rotaļu istabas ieeja atrodas parka pusē, līdz ar to apkārt nebrauc auto, nav intensīvas satiksmes.
Vēloties savu ideju redzēt “uz papīra”, bijis nepieciešams pieaicināt šīs jomas pārzinātāju. Tādēļ ar sociālo tīklu palīdzību uzrunāta Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkne, kura iepriekš strādājusi ar dizaina darbiem. “Satikāmies, abi ar vīru izstāstījām, ko vēlamies rotaļu istabā redzēt, viņa to visu vizuāli uzlika uz papīra, mums šī ideja iepatikās un sākām pirkt materiālus un darīt,” norāda S. Špakova.
Telpas apgūt sākuši pagājušā gada vasarā. “Gandrīz gads pagāja,” par procesu saka tās autore. Iegūtās platības pārbūve, pielāgošana rotaļu istabas vajadzībām un nepieciešamā inventāra iegāde veikta tikai un vienīgi par pašu līdzekļiem. Tādējādi šī ir 100% no sākuma līdz beigām pašu spēkiem realizēta ideja. “Ātri negāja, visu darījām pamazām, bet nevēlējāmies sasteigt, ņemt kredītu un uzņemties kredītsaistības,” uzsver nīceniece.

Nosaukums – daļa no pašas
Ne tikai telpu iekārtojums un katra nelielā detaļa rotaļu istabā ir pašas prātā izlolota un pēcāk realizēta, tāds ir arī nosaukums. Tam, izrādās, ir pavisam personisks stāsts. “Domāju, varbūt vajag kādu īsu un skanīgu nosaukumu, piemēram, “Oga”, “Poga” – nevarēju saprast. Tad es domāju – kāpēc atkal neņemt kaut ko no pašas bērnības? Mamma mani saukāja mīļvārdiņā – par Sisi. Domāju – kāpēc gan ne? Skan labi. Tā arī nosaukums radās.”
Iesākumā rotaļu istaba tiek piedāvāta nomai – svētku ballīšu organizēšanai. Minimālais nomas laiks – divas stundas. “Pēc mana darbalaika beigām ir iespēja ar mani vienoties, un es varu šos bērniņus uzraudzīt svinību laikā,” papildu iespējas raksturo S. Špakova. Pieskatīšanas pakalpojumu nīceniece var piedāvāt, jo savulaik zinības apguvusi auklīšu kursos – ieguvusi arī profesionālās pilnveides apliecinošu dokumentu.
Tā kā daudz lasījusi dažāda veida literatūru par bērnu attīstību, S. Špakova rotaļu istabā centusies domāt ne tikai par izklaides nodrošināšanu, bet arī jau esošo iemaņu nostiprināšanu un turpmāko attīstīšanu. Viena no svarīgākajām aktivitātēm bērniem ir lomu spēles. Tās stimulē iztēli, radošumu, spēju darboties komandā, veicina komunikācijas prasmes. Tieši tādēļ mazajiem nīceniekiem rotaļu istabā tapušas vairākas vietas, kur nodoties lomu spēlēm – izveidota rotaļu frizētava, virtuve un veikals. Tie un šobrīd mazo vidū tik iecienītais bumbu baseins vietu raduši telpas pirmajā stāvā.
Savukārt otrais stāvs, kurā var nokļūt, uzrāpjoties pa pāris pakāpieniem, veltīts kosmosa tēmai. Te griestus rotā mākslinieciski radīts debesjums – mēness un zvaigznes. Arī paklājs, veidojot vienotu ansambli, izvēlēts tieši ar kosmosa tematiku. Kā atklāj S. Špakova, otrajā stāvā bērniem pieejamas dažādas galda spēles, rotaļu kluči, puzles. “Šeit ir padomāts, lai katrs bērns atrastu sev tīkamu lietu,” nepieciešamību pēc tik plaša piedāvājuma skaidro nīceniece.
Rotaļu istaba paredzēta no trīs līdz septiņus gadus veciem bērniem. S. Špakova pieļauj, ka nākotnē “Sises” piedāvājumu varētu paplašināt, piemēram, rīkojot vasaras dienas nometnes. To atļauj apkārt esošā infrastruktūra – skaistā zaļā zona, parks. “Vasarā jau telpās negribas tik bieži uzturēties,” par nepieciešamību pēc āra nodarbēm saka S. Špakova.

Būs pieprasījums – būs piedāvājums
Liels gandarījums ir par sākotnējo pretimnākšanu un atbalstu, kas no vietējiem saņemts pirmajās “Sises” atklāšanas dienās. “Man liels prieks, ka cilvēki atbalsta, izsaka labus vārdus, vēlējumus. Tas tiešām vairo prieku un gandarījumu par paveikto.”
Nīceniece neslēpj, ka šaubas par pašas izloloto ieceri uzrodas, domājot, vai šis pakalpojums vietējiem iedzīvotājiem būs nepieciešams, interesants. “Risks pastāv vienmēr. Tikai mēģinot un darot, tu saproti, vai tas kādam būs vai nebūs vajadzīgs.” Līdzšinējā interese liek domāt, ka darbs veikts pareizajā virzienā – “Sisi” svētku organizēšanai izvēlējušies jau vairāki vecāki. “Tas ir ļoti labi, ka ir interese. Tiešām – sociālie tīkli dara brīnumus.” Nenoliedzami, lapas “Sise” izveide un S. Špakovas dalīšanās ar ierakstu par rotaļu istabas tapšanu ātri sasniegusi vēlamo auditoriju. Par panākumu atslēgu noteikti var kalpot arī konkrētā piedāvājuma unikalitāte Nīcas novadā: “Nav šādu telpu, kur priecāties.”
Lai gan šobrīd rotaļu istaba nav atvērta katru dienu visas dienas garumā, piedāvājot tās izmantot jebkurā laikā, S. Špakova šādu iespēju pilnībā neizslēdz. Tiek pieļauts, ka rotaļu istaba no rudens perioda varētu būt atvērta darbdienu vakaros. Veicot sarunas ar vietējām jaunajām māmiņām, S. Špakovai izdevies gūt pārliecību, ka pakalpojums viņām būtu visnotaļ izdevīgs. Māmiņas ir aktīvas Nīcas Pieaugušo izglītības centra, arī Nīcas sporta halles apmeklētājas. “Būtu ērti uz to laiku bērniņu atstāt rotaļu istabā, māmiņai nebūtu jāsatraucas, kam atstāt bērniņu,” abpusējo ieguvumu raksturo nīceniece.
Skaidrs, ka līdz ar piedāvājuma paplašināšanu krietni pieaugs S. Špakovas darāmo darbu apjoms un darbalaiks. Tādēļ svarīgi būtu apzināt vecāku vajadzības, saprotot, kurās dienās nepieciešamība pēc viņu atvases pieskatīšanas ir vislielākā – tas atkarīgs no citu vietējo iestāžu noslogojuma. “Ir jāapzina, kuras dienas, piemēram, sporta hallē noslogotas ar nodarbībām, trenažieru zāles un Nīcas Pieaugušo izglītības centra apmeklējumu,” pārdomas pauž nīceniece. Skaidrs ir viens – jāsāk ar mazumiņu, izpētot konkrēto situāciju un pēc nepieciešamības pilnveidojot esošo piedāvājumu.