Priekules novadam nepriecējoša statistika - pērn trešā vieta kūlas dedzināšanā

2020. gada 21. marts 17:20

208

Priekules novadam nepriecējoša statistika - pērn trešā vieta kūlas dedzināšanā

Kurzemē pērn kopējā kūlas ugunsgrēku platība bija 162 hektāri, no tiem visvairāk teritorijas jeb 30 hektāri (ha) izdega Brocēnu novadā, 23 ha - Kuldīgas novadā un 18 ha - Priekules novadā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste.

Pagājušajā gadā VUGD Kurzemē reģistrēja 313 kūlas ugunsgrēkus, kas ir par 19% vairāk nekā 2018.gadā, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 253. Šajos ugunsgrēkos Kurzemē izdega 162 ha teritorijas, kas ir vairāk nekā 35% pieaugums, salīdzinot ar 2018.gadu.

Kurzemē reģistrēti vismazāk kūlas ugunsgrēki un vismazākās izdegušās platības no visiem Latvijas reģioniem.

VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks kapteinis Andis Auziņš skaidroja, ka kūlas ugunsgrēku sezonas sākums, skaits un norise lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem. Sausos un agros pavasaros kūlas ugunsgrēku ir daudz, tie ir plaši un postoši. Tāda situācija bija arī pagājušajā gadā, kad ilgstošā sausuma ietekmē kūlas ugunsgrēki norisinājās lielās platībās, iznīcināja ēkas, automašīnas un izraisīja arī daudzus meža ugunsgrēkus, sacīja Auziņš.

Viņš norādīja, ka kopš 2014.gada kūlas ugunsgrēku skaits Kurzemē ir diezgan nemainīgs un, visticamāk, ka šī nelielā mainīgā daļa ir laika apstākļu, nevis cilvēku ieradumu maiņas ietekmēta. "Kamēr daļa cilvēku nemainīs savus ieradumus un strauji nesamazināsies nesakopto teritoriju platības, katru pavasari ievērojamus dienesta resursus veltīsim cīņai ar kūlas ugunsgrēkiem," atzina Auziņš.

Visvairāk kūlas ugunsgrēku jeb 70 reģistrēti Liepājas pilsētā, tālāk seko Kuldīgas novads ar 54 ugunsgrēkiem un Ventspils novads ar 37, bet Talsu novadā - 33 ugunsgrēki. Savukārt Mērsraga un Rojas novados pērn netika reģistrēti kūlas ugunsgrēki.

Pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits pieauga astoņās no Kurzemes administratīvajām teritorijām, turklāt Grobiņas, Saldus un Ventspils novados kūlas ugunsgrēku skaits pieauga par 50% un vairāk. Savukārt nozīmīgs kūlas ugunsgrēku skaita samazinājums nebija nevienā no pilsētām un novadiem, statistikas datus komentēja Gribuste.

LETA jau ziņoja, ka 2019.gadā Latvijā reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2769 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 131 gadījumos kūlas degšanas rezultātā ir degušas arī ēkas un cietuši cilvēki. Salīdzinot ar 2018.gadu, kad reģistrēti 2152 kūlas ugunsgrēki, pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits palielinājās par 35%.

Kūlas dedzināšanas rezultātā 2019.gadā izdega 3253 ha Latvijas teritorijas, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kad izdega 2018 ha Latvijas teritorijas.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Kūlas dedzināšanas rezultātā tiek izpostītas plašas teritorijas, meži, cilvēku īpašums, kā arī var tikt apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Priekules novadam nepriecējoša statistika - pērn trešā vieta kūlas dedzināšanā

Kategorijas