Dod iespēju katram bērnam

2020. gada 26. marts 07:00

2561

Laikā, kad visā valstī lēma par vārda “internātskola” izslēgšanu no mācību iestāžu nosaukumiem, speciālajām skolām nācās mainīt līdzšinējos un visiem jau ierastos vārdus. Tā Priekules novada Purmsātu speciālā internātpamatskola pārtapa par Mežupes pamatskolu. Skolas direktore Anitra Šneidere, līdzīgi kā viņas kolēģi, norāda, ka skolas darbu un būtību konkrētās izmaiņas neskar.

Nosaukums ar vēstures auru
“Galvenais, kas nosaka skolas darbību, ir tajā realizētās izglītības programmas,” uzsver A. Šneidere, tādējādi apliecinot, ka mācību darbs tiek organizēts kā līdz šim. Jaunā nosaukuma izvēle, izrādās, bijusi skolas pārstāvju rokās. Par to spriedis gan skolas kolektīvs, gan audzēkņi, gan citi, kuriem skola ir sirdī. “Prāta vētra bija starp kolektīvu, starp skolēniem, vecākiem, arī apkārtējā sabiedrība iesaistījās, kam tas interesēja. Ļoti dažādi bija varianti,” procesu ieskicē direktore.
Savu ideju, iedziļinoties vēstures dzīlēs, piedāvājusi arī skolotāja un Purmsātu senlietu krātuves vadītāja Ieva Šteinberga. Viņa 20. gadsimta 30. gadu Purmsātu topogrāfiskajā kartē atradusi informāciju, ka savulaik pati pirmā Purmsātu izglītības iestāde 19. gadsimtā bijusi barona uzcelta skola, kas atradusies Purmsātos pie nelielas upītes ar nosaukumu Mežupe. “Tā kā tā ir pirmā izglītības iestāde mūsu pagastā, tai par godu jeb piemiņu nolēmām pieņemt Mežupes pamatskolas nosaukumu,” atklāj A. Šneidere.
Šo nosaukuma variantu par labu esam atzinusi lielākā daļa iesaistīto personu. “Daudzi priecājas – esot skaists nosaukums.” Skolas nosaukumā bijusi iespēja atstāt vārdu “speciālā”, taču lemts, ka maiņas rezultātā jāatsakās arī no tā, lai neveidotu īpašas asociācijas un diskusijas par to, ko tad īsti šis vārds sevī ietver.

Darbu organizē veiksmīgi
2019./2020. mācību gadā Mežupes pamatskolā zinības apgūst 74 audzēkņi. Iestādē vienuviet skolojas gan pamatskolēni, gan pirmskolēni, kuru apmācība noris atbilstoši divām programmām – bērniem ar garīgās attīstības traucējiem un bērniem ar smagiem vai vairākiem garīgās attīstības traucējumiem. Tāpat tiek piedāvātas divas profesionālās izglītības programmas: ēdināšanas pakalpojumi un kokizstrādājumu izgatavošana.
Skolas direktore priecājas, ka mācību darbu arvien izdodas veiksmīgi organizēt, jo nav nācies saskarties ar pedagogu trūkumu vai līdzīgām problēmām. Ar audzēkņiem Mežupes pamatskolā strādā 32 pedagogi, to skaitā seši vīrieši. “Pedagogi, kuriem ir speciālā pedagoga izglītība, speciālajās izglītības iestādēs var mācīt jebkuru priekšmetu. Nav tā, kā ierasts – ka svešvalodu māca tikai svešvalodu skolotājs,” skaidro A. Šneidere. Tādējādi rast skolotājus un piedāvāt viņiem attiecīgi atbilstošu noslodzi speciālajām izglītības iestādēm savā ziņā ir pat vienkāršāk.
Atšķirīga ir vien situācija profesionālajās izglītības programmās, jo tajās nepieciešams pedagogs, kurš konkrētajā jomā specializējies. Piemēram, kokizstrādājumu izgatavošanas programmā ar skolēniem darbojas pedagogs, kurš papildus ir ar būvgaldnieka izglītību, savukārt ēdināšanas pakalpojumu programmā jādarbojas pedagogam, kurš reizē ir profesionāls pavārs.
Līdzīgi kā citviet – daļa pedagogu nav vietējie, bet ceļu mēro no kaimiņnovadiem un pilsētām, piemēram, Grobiņas, Liepājas. Arī audzēkņu vidū ir skolēni gan no Priekules un Vaiņodes novada, gan Liepājas.

Ir, ar ko lepoties
Mežupes pamatskola atrodas Purmsātu muižas ēkā, kam ir sena vēsture. Kā jau senai būvei, tai ik pa laikam nepieciešami atjaunošanas un uzlabošanas darbi. Cik tas ir pašas skolas un pašvaldības spēkos, tie tiek arī veikti. Liels ieguldījums 2016. gadā veikts skolas ēdināšanas bloka remontā. Tas paveikts par skolas budžeta līdzekļiem. Cik vien iespējams, katru gadu cenšas atjaunot arī pa kādai klases telpai. Līdz ar to iekštelpas kļūst arvien glītākas, omulīgākas.
Lai skolas iekšpuse saskanētu ar tās ārējo fasādi, pašvaldība lēmusi par austrumu korpusa remontdarbiem. Vasarā tas noteikti tiks atjaunots, zina teikt direktore. Ja būs iespēja un to atļaus finanses, tuvākajā nākotnē varētu tikt remontēts arī rietumu korpuss. Procesā šobrīd ir skolas aktu zāles remonts – tur nomainīta grīda, nokrāsotas sienas.
Savu artavu skolas darbībai dod arī draugu un sponsoru finansiāls atbalsts. To vidū lielākoties ir ārzemju latvieši, kuri, meklēdami savas saknes, uzzina par vietējām mācību iestādēm un izvēlas tās atbalstīt. Tā savulaik izveidojusies sadarbība ar kādu norvēģi, kura ziedojums ļāvis iegādāties modernu tehniku. “Tagad skatāmies visas jaunākās filmas, arī video materiālus mācību ietvaros,” devumu raksturo A. Šneidere. Savulaik daudz palīdzējis uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. Viņš skolas rīcībā nodevis mūzikas terapijas klasei tik nepieciešamo sintezatoru.
Mūzikas terapija ir tikai viens no rehabilitācijas veidiem, kas audzēkņiem tiek nodrošināts Mežupes pamatskolā. Skolēniem pieejams Montesori kabinets, kurš pilnībā pielāgots šīs metodikas apguvei. Direktore teic, ka tieši Montesori varot uzskatīt par pamatu kompetenču izglītības modelim, jo te viss process notiek, balstoties uz bērna pašizziņu.
Principā tāds ir viss speciālās izglītības modelis. “Bērniem jāiziet caur sevi, caur savu praksi, lai saprastu.” Papildus tam skolā tiek nodrošināta kanisterapija, koriģējošās vingrošanas nodarbības. Kā jebkurā citā skolā, šeit pieejams arī psihologs, sociālais pedagogs un logopēds. “Bērnam vienkopus iespēja visas priekšrocības izmantot,” teic A. Šneidere. Ar projektu starpniecību nereti izdodas piesaistīt vēl citus speciālistus, piemēram, nākamgad iecerēts atjaunot masiera pakalpojumus. Tas noteikti būtu bonuss skolas audzēkņiem.

Pirmajā vietā – bērnu labsajūta
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteikumi, kas paredz pārskatīt darbu tajās skolās, kurās skolojas mazāk nekā 100 audzēkņu, Mežupes pamatskolu pagaidām nesatrauc. Ministrijas pārstāvjiem, viesojoties skolā, simpatizējis tās darbības modelis, pašu ieinteresētība nodrošinājuma veicināšanā, piesaistot dažādu projektu līdzekļus. Tāpat daudz labu vārdu dzirdēts par daudzveidīgo rehabilitāciju, kas šeit tiek piedāvāta.
A. Šneidere uzskata, ka noteiktā 100 skolēnu robeža nav tik strikta – te daudz nosaka veids, kādā mācību process noris un ko tas sniedz. “Ja ir optimāli organizēts darbs, viss notiek.” Protams, noliegt varbūtību par skolas reorganizāciju kādā brīdī nav iespējams, vērojot apkārt notiekošo praksi. Taču direktorei svarīgāk par to šķiet domāt, kā tādā gadījumā turpmāk tiks organizēta apmācība bērniem ar dažāda veida traucējumiem. Piemēram, jau nākamajā gadā iecerēts integrēt vispārizglītojošajās skolās tos bērnus, kuriem ir valodas un mācīšanās traucējumi, jo valsts vairs nesegs uzturēšanas izdevumus programmām, pēc kurām audzēkņi zinības apgūst šobrīd. “Kā būs ar tiem, kuriem ir vajadzīga tāda programma, kā mēs realizējam?” Skaidrs, ka vispārizglītojošajās skolās būs sarežģīti organizēt mācību darbu tā, lai bērns, kuram nepieciešama palīdzība, to saņemtu un varētu attīstīties. Integrācija, pēc direktores domām, iespējama tad, ja ir sakārtota skolas vide un tiek nodrošinātas katra bērna vajadzības. Un katrs šāds gadījums noteikti skatāms individuāli.
Bažas māc arī par Vides un reģionālās attīstības ministrijas centieniem realizēt novadu reformu un optimizēt pašvaldību un to iestāžu darbību. Mežupes pamatskolas direktore zina teikt, ka ministrijā izskanējis viedoklis – speciālo skolu Latvijā ir par daudz. Taču svarīgi saprast – kā vārdā notiks ieplānotā optimizācija? Novērots, ka liela nozīme bērnu attīstības veicināšanā ir tieši videi, kas viņiem ir apkārt. Nelielajās lauku skolās tā ir īpaši pateicīga, jo sniedz iespēju vairāk darboties režīmā “viens pret vienu”, doties pie dabas, tur aizvadot āra nodarbības. “Mazā lauku skolā bērns varētu labāk justies,” domā direktore.
Speciālajās iestādēs, pēc A. Šneideres teiktā, bērniem ir vienādas iespējas – visi var būt zvaigznes, ikvienam ir iespēja spīdēt ar saviem talantiem, koncertu laikā kāpt uz skatuves un atrādīt savas prasmes. Tas bērniem dod ļoti daudz. “Kā viņi te atveras!”

+ 6

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dod iespēju katram bērnam

Kategorijas