Muzikāla vētra zvaigžņu mirdzumā

2020. gada 26. marts 07:00

123

28. Liepājas Starptautiskais Zvaigžņu festivāls noslēdzās pavisam citādi, nekā iepriekš plānots – vētraini gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Čehu klarnetista Karela Dohnala vārdi, ka publikai 12. marta vakarā būs iespēja novērtēt pēdējo performanci Latvijā, piepildījās – no nākamās dienas valstī tika ieviesta ārkārtēja situācija un pasākumi atcelti. Tostarp arī plānotie divi festivālu noslēdzošie koncerti.

Jokdara atklātībā
Vēl 12. martā modernista Karlheinca Štokhauzena komponētais solo koncerts klarnetei “Arlekīns” viesa no Čehijas Karela Dohnala atraktīvajā sniegumā iespaida ziņā varēja konkurēt ar vētru, kas vienlaikus plosījās ārpus koncertzāles “Lielais dzintars” telpām. Sākotnēji gan lietišķā kunga iznāciens uzvalkā, mūziķim pirms atskaņojuma iepazīstinot publiku ar gaidāmo skaņdarbu, neliecināja, ka priekšnesums izies ārpus ierastajiem klasiska koncerta rāmjiem. Nelielas aizdomas varēja rasties vien pēc tam, kad klarnetists publikai ļāva ieskatīties nošu pieraksta partitūrā, kur teju pusi aizņēma komponista vārdiskas instrukcijas par izpildījuma manieri, ne nošu pieraksts. Taču, kamēr vēl koncerta konferansjē Orests Silabriedis grima filozofiskās apcerēs, citējot vienu slavenu autoru aiz otra, turpat skatuves malā aiz aizslietņa brieda pārvērtības, kas vēlāk pārsteidza un soli pa solim aizrāva klausītājus, liekot teju nemanot paskriet 45 koncerta minūtēm.
Arlekīna daudzkrāsainajā tērpā ģērbtajam cilvēkam, kurš parādījās uz skatuves, vairs nebija ne mazākās līdzības ar iepriekš redzēto lietišķo kungu uzvalkā ar partitūru rokās. Aizmiegtām acīm klarneti spēlējošais Arlekīns uzvirpuļoja uz skatuves, līdz apstājās un viņa acis plati iepletās pārsteigumā, ieraugot sanākušo publiku. Tērps, mīmika, kustības – arī klausītāji jutās pārsteigti. Daudziem gaidītās grūti saprotamās un sarežģītās mūzikas klausīšanās vietā vakars izvērtās aizraujošu sajūtu pilns. Arlekīna tēls ļāva klarnetistam būt ne vien virtuozam, atraktīvam un oriģinālam, bet arī bezkaunīgam, smieklīgam, nejaukam, jūtelīgam, lišķīgam, lielīgam, prastam… Uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt, jo aktieriski un muzikāli mākslinieks (pēc šī koncerta Ostravas Universitātes profesoru, Prāgas Valsts operas orķestra, “Trio Amadeus” un Prāgas “PhilHarmonia Octet” dalībnieku būtu grēks saukt tikai par mūziķi vien) atklāja visplašāko emociju gammu. Ikviens viņa radītajā Arlekīnā varēja ieraudzīt dziļi cilvēcīgu tēlu, atpazīstot sevi visdažādākajās situācijās, ja vien pietiek drosmes godīgi palūkoties pašam uz sevi.
Publikas neviltotu sajūsmu raisīja Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš arī bija koncerta klausītāju rindās, raidītie žesti un mīmikas vaibsti vai arī Liepājas pašvaldības vadītāja Jāņa Vilnīša kundzei veltītie romantiskas tvīksmes pilnie skatieni, viņas dzīvesbiedram sēžot turpat līdzās. Taču epizode, kurā Arlekīns sevi sajuta kā izcilu skolotāju un klarnetes spēlē uz skatuves apmācīja ne vien brīvprātīgos no klausītāju zāles, bet arī piespiedu brīvprātīgā kārtā koncertzāles vadītāju Timuru Tomsonu, raisīja pamatīgas ovācijas.
Pēc koncerta gandarījumu un sajūsmu pauda ne vien pieaugušie klausītāji, bet arī bērni un jaunieši, kuru zālē netrūka. Modernā mūzika var būt aizraujoša, klarnete ir brīnumains instruments īsta meistara rokās – visticamāk šīs būs galvenās atziņas daudzu prātos pēc redzētā, dzirdētā, izjustā un piedzīvotā.

Iespaidu bagātībā
Nerimtīgi aplausi un ilgas stāvovācijas portugāļu džeza dīvai Mariai Mendešai un brazīliešu basģitāristam Mišaelam Pipokiņam, kuri uzstājās kopā ar Latvijas Radio bigbendu – tik vētraina sajūsma valdīja 8. marta vakara koncertā, kad par meteoroloģisko un epidemioloģisko vētru vēl nekas daudz neliecināja. Dziedātāja M. Mendeša ar savu balsi spēja ne vien lieliski atklāt muzikālo raksturu un tēlu, bet arī izvilināt, šķiet, jebkuras iespējamās skaņas. Piemēram, tikai vērīgi skatoties uz skatuvi, bija iespējams atšķirt, vai spēlē trompete vai arī tas ir dziedātājas sniegums. Cik virtuoza bija dziedātājas balss, tikpat temperamentīgs un lielisks ģitārista sniegums. Abu solistu izcilība un enerģija salikumā ar bigbenda mūziķu meistarību radīja lielisku gaisotni, atskaņojot džeza pasaules klasiķu kompozīcijas, caurvijot programmu ar dienvidnieciskām noskaņām. Improvizācijas lika apbrīnot mūziķu virtuozitāti un daudzpusību visa koncerta laikā.
Programmā bija ietverta arī M. Mendešas kompozīcija, tādējādi parādot vēl vienu viņas talanta šķautni. Pateicības vārdus dziedātāja veltīja ne vien publikai, latviski klausītājiem saucot “Mīlu!”, bet arī skaņu operatoriem, bez kuriem, viņas vērtējumā, neviens koncerts nevar izdoties. Bieži vien “Lielā dzintara” koncertzālē nevar teikt cildinošus vārdus par apskaņošanas kvalitāti, izņemot akustiskos koncertus, taču šoreiz bija patīkams izņēmums un paveicās gan mūziķiem, gan klausītājiem. Skaņu pults vadība šajā vakarā bija Normunda Slavas rokās.
Vēl 8. martā, kad tiek atzīmēta Starptautiskā Sieviešu diena, oficiāli tika atvērts jaunākais Liepājas Simfoniskā orķestra ierakstu albums “The Glittering Wind” jeb “Vēja mirdzums” ar mūziku, ko radījušas piecas latviešu komponistes – Santa Ratniece, Selga Mence, Gundega Šmite, Marina Gribinčika un Maija Einfelde. Albumu izdevis ierakstu nams “Skani”.

Krāsu daudzpusībā
Vētra mūzikā izskanēja arī visai tieši festivāla atklāšanas koncertā 7. martā, kad vēl nevienam nebija ne jausmas par tā negaidīto izskaņu.
Ērika Ešenvalda saksofona koncerta “Arktikas vīzijas. Jūra” pirmatskaņojums ar Oskara Petrauska solo atspoguļoja jūru visdaudzpusīgākajās izpausmēs – protams, vētrā un arī lielā sastingumā, mierīgi viļņojoties, pārņemot straujām brāzmām – komponists, kurš zināms kā izcils skaņu gleznu meistars, arī šoreiz klausītāju iztēlē spēja uzburt pārsteidzošas ainas no pieredzētā savās ekspedīcijās Ziemeļos.
Iespaidu tik daudz, ka pat ar simfoniju nepietika – pēc pirmatskaņojuma pajokoja Priekulē dzimušais komponists. Saksofona koncerts ir jau trešais viņa lielformāta darbs, kas tapis pēc braucieniem uz Arktiku. Ē. Ešenvalds neslēpa ideju, ka reiz visus darbus būtu interesanti atskaņot vienkopus. “Triloģija ir gatava, pabeigta. Gribas, ka pirmajā daļā būtu 25 minūšu klarnetes koncerts un 24 minūšu saksofona koncerts, tad pauze un otrajā daļā 40 minūšu simfonija.”
Saksofona koncerts radīts pēc tā pirmatskaņotāja O. Petrauska idejas, kad aptuveni pirms pieciem gadiem satikušies Liepājā lielveikalā. “Tā iekrita tā sēkliņa prātā, saslēdzās zvaigznes, un koncerts tapa,” atceras komponists. Saksofonists O. Petrauskis neslēpj – ar šo skaņdarbu viņa dzīvē atšķirta un piedzīvota jauna lappuse. Kāpēc uzrunājis tieši Ē. Ešenvaldu? “Latvietis, izcils komponists un iedvesmotājs, melodiķis, daudz darbu korim un balsij. Man vienmēr saksofons kā instruments ļoti tuvu asociējies ar balsi. Tad nu, redz, es pilnīgi intuitīvi veikalā piegāju pie Ērika un uzrunāju viņu. Liels paldies arī Uldim Lipskim, ka atrada platformu, kur skaņdarbs varētu izskanēt! Kur nu vēl skaistāku vietu kā pie jūras tepat Liepājā, īpašā muzikālā vietā!”
Solists gan atklāj, ka tehniski skaņdarbs bijis izaicinošs, ar dažādiem spēles paņēmieniem. Daudz laika tā sagatavošanai nav varējis veltīt – muzikālā partija saņemta divarpus nedēļas pirms koncerta. “Daudz kas tapa uzreiz un ātros tempos – bet tas ir normāli jaundarbiem. Galvenais bija atrast pareizo frāzējumu, lai tā būtu jūra. Kompozīciju absolūti izjūtu kā savu; sadarbojoties ar Ēriku, mums simtprocentīgi saskan muzikālais kods.”
Gandarījumu pēc jaundarba izskanēšanas neslēpa arī tā autors Ē. Ešenvalds: “Man pazemīgi jāsaka, bet tas bija izcili – orķestra atdeve, Oskara Petrauska virtuozitāte, mākslinieciskā kvalitāte un dvēseliskums. Diriģents to visu tik meistarīgi savāca kopā. Es domāju, jebkurš komponists būtu tiešām laimīgs.”
Ar komplimentiem kolēģim neskopojās komponists Rihards Dubra, kurš šoreiz bija klausītāju rindās, bet iepriekš bijis arī Zvaigžņu festivāla dalībnieks. “Ēriks aizkustināja kā vienmēr. Tas bija ļoti pareizi teikts, piesakot skaņdarbu, par orķestra mirdzumu – to viņš māk, un tā ir viņa firmas zīme, viens no viņa dvēseles vaibstiem. Mūzika veidoja un plūdināja krāsas, dvēseles stīdziņa, kas aizkustina, bija tur dziļi iekšā – tas bija tas, kas saviļņoja un uzrunāja, kas vienmēr ir Ērika darbos.”
Komponists R. Dubra ar lielu interesi klausījies arī festivāla atklāšanas koncertā iekļauto Morisa Ravēla Klavierkoncertu sol mažorā franču pianista Vilema Lačumijas sniegumā. “Savulaik, mācoties Mūzikas akadēmijā, esmu pats to spēlējis, līdz ar to man katra nots pazīstama. Šoreiz bija ļoti interesanti tādā ziņā, ka pianistam ir pilnīgi cita mentalitāte, viņš domā pilnīgi savādāk. Tas man bija liels pārsteigums un pat jaunatklājums, ka uz šo mūziku var arī tādā veidā palūkoties, jo savā laikā spēlējot domāju ļoti klasiski un akadēmiski. Bet tagad bija dzirkstoši, es pat teiktu – šampanietim līdzīgi. Ļoti interesanti klausīties.”
Atklāšanas koncertā daudzus klausītājus iepriecināja arī instrumentālās mūzikas klasikas pērles Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Gintara Rinkeviča sniegumā – Nikolaja Rimska-Korsakova “Spāņu kapričo” un Pētera Čaikovska “Itāļu kapričo.” “Festivāla atklāšanas koncerts tiešām spožs. Man prieks, un arī publikai patika,” rezumē R. Dubra.

Turpinājums sekos
Festivāla noslēgumā ieplānotie divi koncerti klausītājiem solīja tikšanos ar pasaulē atzīto soprāndziedātāju Maiju Kovaļevsku un Čīlē rezidējošo latviešu pianistu Armandu Ābolu gan salonmūzikas koncertā, gan sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri. Tomēr ārkārtējas situācijas ieviešana valstī mainīja plānus. 28 gadu laikā festivāla koncertu pārcelšana šāda iemesla dēļ ir unikāls gadījums, atzīst orķestra valdes loceklis Uldis Lipskis. “Klausītāju priekšā ir neērti, taču varam būt mierīgi – mums neviens nepārmetīs, ka pēc koncerta apmeklējuma kāds saslimis.”
Festivāla organizatori svinīgo vakariņu laikā ar Valsts prezidentu nostādīti fakta priekšā, ka divi pēdējie koncerti jāpārceļ, kaut vēl neilgi iepriekš bijušas runas, ka pasākumi līdz 200 cilvēku lielam apmeklētāju lokam būs atļauti. Protams, nav vienkārši visu pārcelt, ja dziedātāja jau ieradusies Liepājā no Austrālijas, bet pianists – no Čīles, mēģinājuši kopā ar orķestri, neslēpj U. Lipskis. Tomēr risinājums rasts, un plānotie koncerti “Lielajā dzintarā” skanēs 14. un 15. augustā. “Tādējādi tie ieplūdīs mūsu otrajā festivālā – “Liepājas vasarā”,” secina orķestra pārstāvis.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Muzikāla vētra zvaigžņu mirdzumā

Kategorijas