Izaudzina paaudzes vairākās izglītības sistēmās

2020. gada 2. aprīlis 07:00

1487

Izaudzina paaudzes vairākās izglītības sistēmās

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas bioloģijas skolotājai Valdai Doršai šāgada 1. augustā apritēs 57 gadi pedagoga amatā un vienā darbavietā. Šajā laikā cienījamā skolotāja, kura ir viena no vecākajām joprojām strādājošajām skolotājām Liepājā un valstī, piedzīvojusi gan skolu statusu maiņas, gan vairākas mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas, gan to, kā mainījušās skolēnu paaudzes.

Nepatīk juceklis
“Nākt uz skolu ir gribēšana, bet, vai ir vēlēšanās strādāt – tas atkal ir cits jautājums,” smaidot teic ilggadējā skolotāja, kura izaudzinājusi četras absolventu paaudzes. Tagad viņa māca savu pirmo skolēnu mazbērnus – ja tie neklausot, tad skolotāja savā humorā jauniešiem sakot, ka pasaukšot uz skolu omi.
“Tagad strādāšana ir citāda. Jāteic, ka man nepatīk viss šis juceklis, kas notiek izglītības sistēmā pašreiz. Es nepārzinu, izvairos no tā, jo esmu produkts no pavisam citiem laikiem,” sevi raksturo skolotāja. Viņa secinājusi, ka izglītības jomu, skolēnus, studentus un skolotājus skārušas ļoti daudzas pārmaiņas, ietekmējot mācīšanas un mācīšanās procesus.
V. Dorša par bioloģijas skolotāju mācījusies un pēc tam sākusi strādāt, jo tajā laikā bijis ļoti liels pieprasījums pēc šī priekšmeta skolotājiem. Viņa varētu mācīt arī ķīmiju, taču tā nav tik ļoti patikusi kā bioloģija. “Kāda es esmu bijusi skolotāja, jautājiet maniem bijušajiem skolēniem! Reiz vienā bildē saskaitīju, ka skolā strādā 19 mani bijušie skolēni.”
V. Dorša uzsver, ka piedzīvoti ļoti dažādi laiki, izdzīvotas un novērotas vairākas skolēnu paaudzes. “Ar katriem bija citādi. Kad es studēju un sāku strādāt, notika un bija citādi; tie, kuri mācās tagad, ir krasi atšķirīgi.”

Ietekmē tehnoloģijas
Galvenā īpašība, kas raksturīga pašreizējai skolēnu paaudzei, pēc skolotājas secinājumiem, – jaunieši ir ļoti aizņemti ar sevi. Ļoti daudz bērnus un jauniešus ietekmē modernās tehnoloģijas, īpaši mobilie telefoni, kuri piedāvā plašas iespējas. “Telefoni ir nevis zināšanu, bet informācijas avots. Viņi tajā meklē informāciju, nodrukā to, bet nezina, ko uzrakstījuši. Jūsu paaudzei nebija jāiekaļ no galvas, jūs mācījāties uz katru stundu, bijāt sagatavojušies. Vai tad tas bija slikti?”
V. Dorša bijušajiem skolēniem un absolventiem palikusi prātā ar savu mācīšanas metodi, kad, pirmkārt, bija jākoncentrējas stundās, lai uztvertu pēc iespējas vairāk jaunu faktu, otrkārt, skolēnus ātri vien pieradinājusi pie savām metodēm, kas viņiem licis mācīties un būt sagatavotiem uz katru stundu. Viena no tām – uzlikt kontroldarbu bez brīdinājuma. Absolventi vēl tagad atceras, ka pēc pirmās mācību gada stundas Doršiņa, kā mīļi viņu sauc, jau nākamajā dienā uzlikusi kontroldarbu. Tad skolēni izmisumā ķer pierakstu klades un grāmatu, pēdējā minūtē, kamēr meklē pildspalvu un lapas, uz kā rakstīt, vēl cenšas izmisumā kaut ko iemācīties cerībā, ka tieši to varēs uzrakstīt. V. Doršai metode tāda – priekšā balta lapa, nosauc tematu un tad raksti visu, ko zini! Un tikai no paša skolēna sagatavotības un iepriekšējās mācību stundās stāstītā, pierakstītā un grāmatā lasītā bija atkarīgs, ar ko viņš šo balto lapu piepildīs. Ja bija gatavojies un mācījies, tad varēja uzrakstīt daudz. “Tagad es iedodu tematu un ir tāda pati baltā lapa, bet viņš man atbild vienā teikumā!” salīdzina skolotāja.
Tāpat pie Doršiņas aizliegts špikot – viņa ātri vien prot pieķert, tāpēc šajā priekšmetā špikot ir tikpat kā bezjēdzīgi. Arī tagad, lai arī skolotājai pāri 80, viņa uz špikotāju aizturēšanu ir izmanīga. “Taču tie telefoni! Es vienam atņemu telefonu uz to mācību stundu, lai nešpiko, bet izrādās – viņam līdzi otrs telefons! Jau nodrošinājies!”
Telefona izmantošana mācību priekšmetā esot viegli nosakāma. Salīdzinoši nesen skolotāja mājās labojusi kontroldarbus. “Nolieku priekšā četrus darbus – visiem atbildes vārds vārdā vienādas! Kā es pēc tam tos skolēnus apcēlu! Teicu: malači, malači!” Cik noprotams, atbildes tomēr īsti pareizas nav bijušas. “Drukā tikai – ieraksta jautājumu un pēc tam pārraksta. Bez izpratnes. Modernās tehnoloģijas ne vienmēr pasaka priekšā pareizi.” Skolēniem bieži līdzīgās situācijās liekot aiz auss – tas ir telefons, tas neesi tu! Tādēļ vērtēt skolēna paša zināšanas bieži ir ļoti grūti.
Tāpat skolotāja novērojusi, ka bērniem rokraksti kļuvuši ļoti slikti, grūti salasāmi. Bijusī audzēkne un V. Doršas tagadējā kolēģe Ieva Lanka uzsver, ka glītais rokraksts no skolas laikiem esot tieši bioloģijas skolotājas nopelns.
Aizliegums arī bijis, ka Doršas stundās nebūs nekādas trokšņošanas. Tas ir spēkā joprojām.

Apmaina secību
Vidusskolas absolventi atceras, ka Doršiņa ļoti rūpīgi izvēlējusies mācībām nepieciešamos informācijas avotus. Viena no tām bijusi bioloģijas teorijas grāmata vidusskolām, ko saukusi par “zaļo bībeli”. Tagad mācību procesā šī grāmata sen vairs netiekot pielietota. “Tagad grāmatas arī ir labas, taču neesmu mierā ar to, ka, lai piesaistītu papildu līdzekļus mācību materiālu izstrādē, mācību procesam apmainīja secību. Sāk mācīt ar zīdītājiem un beidz ar vienkāršiem pamatiem. Es esmu evolūcijas mācības produkts – no vienkāršākā uz sarežģīto,” pauž V. Dorša.
Pie bioloģijas skolotājas mācījušies ļoti daudzi mediķi. “Klasē es parasti sameklēju tos, kas bioloģijā spēcīgāki, centos no viņiem audzināt mediķus. Pret tiem, kuriem šajā jomā saskatīju potenciālu, biju ļoti nežēlīga,” ar humoru stāsta V. Dorša. Reiz viens audzēknis, tagad strādājošs ķirurģijā, teicis, ka Dorša viņu terorizējot, ar smaidu atminas pedagoģe.

Satraukta par nākotni
Vairāk nekā pusgadsimtu garajā darba mūžā skolotāja piedzīvojusi vairākas mācību sasniegumu un zināšanu vērtēšanas sistēmas. Visvairāk viņai pašai paticis, kad eksāmeni vērtēti ar burtiem jeb līmeņiem, izsverot zināšanu sadaļas procentos, pielīdzinot atzīmei 10 ballu sistēmā. “Zinu, ka vienu gadu visā Liepājā bija tikai seši A līmeņa vērtējumi, kas pielīdzināmi 10 ballēm, izcilam vērtējumam, un trīs no tiem bija manu audzēkņu sasniegums! Cik es biju lepna!” Kādreiz, kad bijusi 5 ballu vērtēšana, augstākās atzīmes 4 un 5 bijušas divām trešdaļām klases. Ja tagad 4 un 5 balles pielīdzinātu 9 un 10 ballēm, šādi rezultāti būtu ļoti maz bērniem.
“Es neprotu jaunās metodes, un to, kas notiks un kā norisināsies kompetencēs balstītais izglītības saturs, man ir grūti spriest. Es nezinu, kas notiks ar mediķiem, ar kādu bagāžu viņi aizies uz augstskolām mācīties?” satraukta ir pieredzējusī pedagoģe.
Doršiņa atzīst, ka kādreiz atcerējusies un atpazinusi visus savus bijušos audzēkņus, īpaši jau vidusskolēnus. “Tagad mācu pamatskolas klases, vidusskolu ne. Tagad, kad mani sveicina bijušie skolēni, jautāju: kas tu tāds esi? Un tad cenšos atcerēties.” Arī tagad skolotāja novērtējot un atrodot tos skolēnus, kuri varētu savas bioloģijas zināšanas un izpratni, vēlmi mācīties veiksmīgi izmantot nākotnē, studējot profesiju. Taču bieži skolēni paši nevēlas, piemēram, sevi apliecināt olimpiādēs, konkursos. “Vajag ar citiem sacensties!” Pedagoģe saviem audzēkņiem motivāciju un darba prieku paceļ, ieliekot labu atzīmi. “Nevajag būt spožiem, bet, kad ielieku 9, tad ar kādu sajūsmu tas bērns man stundās strādā un mācās!”
Skolotāja arī novērojusi, ka reti kuriem skolēniem patīk gados veci skolotāji. “Vienu reizi tiem, kuriem mācīju bioloģiju, teicu: es jums vairs nemācīšu, būs jauna skolotāja. Skolēni protestēja: negribam jaunu, gribam tikai jūs! Pamatojums – jaunos neklausīšot!”
Reiz kāda 11. klases audzēkne V. Doršai atzinusi, ka viņai ļoti paticis pie viņas rakstīt kontroldarbus. “Varēja izteikt domas, spriedumus, izpausties zināšanās. Tāpat man atmiņās ļoti palicis nozīmīgais laiks, kad skolēniem bija jāstrādā, lai nostiprinātu savas zināšanas,” uzsver skolotāja, atgādinot, ka obligātās talkas un zināšanu apguve ārpus klases, darbojoties dārzos un siltumnīcās, bija lietderīgs teorētisko zināšanu stiprināšanas pamats.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izaudzina paaudzes vairākās izglītības sistēmās

Kategorijas