Izņēmuma kārt dod atļauju nošaut 1000 zosu

2020. gada 2. aprīlis 07:00

242

Izņēmuma kārt dod atļauju nošaut 1000 zosu

Katru sezonu lauksaimniekiem kādi kreņķi – ja problēmas nesagādā nepārvaramie un neizmaināmie laikapstākļi, tad sējumus apdraud savvaļas dzīvnieki un putni.
Līdz ar gājputnu atgriešanos vairāki zemnieki pauduši sašutumu par putnu migrācijas laikā izdarīto postu un biedrība “Zemnieku saeima” aicināja Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) izsniegt atļaujas, lai gājputnus, galvenokārt meža zosis, atbaidītu ar šaušanas metodi. Atšķirībā no citām ES valstīm, Latvijā migrējošo gājputnu medības pavasarī ir aizliegtas, taču DAP šogad izņēmuma kārtā šādas atļaujas izsniedz, kopumā ļaujot nošaut 1000 zosu.

Nobradā līdz ar zemi
Lauksaimnieki sociālajā tīklā “Facebook” cēla trauksmi jau marta sākumā, ka atlidojušie putni kā pirmo izdevību, kur baroties, izmanto sadīgušos ziemāju sējumus. Putni ne tik daudz apēd zaļos dzinumus, cik, uzturoties lielos baros, labības un citu ziemojošo kultūru augu vasas nobradā līdz ar zemi. Trauksmi ar putniem ceļ arī Zemnieku saeima.
Runas par to, ka atlidojušo zosu atbaidīšanai vajadzētu izdot atļauju tās šaut, izskanēja jau pagājušā gada pavasarī, jo migrējošās zosis radīja būtiskus zaudējumus lauksaimniekiem, turklāt aprēķināto kompensāciju apmērs pārsniedza valsts budžetā kompensācijām paredzēto finansējumu, atgādina ziņu aģentūra LETA.
Zemnieku Saeimas sociālo tīklu profilā šogad ievietoti vairāki video un fotogrāfijas, uzsverot, ka Latvijā apsētās graudaugu platības ir migrējošo putnu barošanās bāze un zosu populācija ir ar augošu līkni. Biedrība norāda, ka “migrējušie putni rada neatgriezeniskus postījumus pat 100% apmērā un zaudējumi par gājputnu nodarītajiem postījumiem ir būtiski – no 300 līdz 500 eiro par hektāru”.
Organizācija skaidro, ka zosu postījumi ir kārtējais izaicinājums, pret kuru lauksaimnieki ir bezspēcīgi, jo zosu atbaidīšana ar ierastajām metodēm nav efektīva. Ņemot vērā, ka šogad uz sējumiem nav bijusi sniega sega, prognozējams, ka tādēļ putni uz laukiem uzturēsies ilgāk, lai barotos ar lauksaimnieku darba augļiem.
DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna skaidro, ka aprēķinātie putnu radītie zaudējumi augkopībā pēdējos gados ir pieauguši.

Audzē tīkamu barību
Dabas norišu eksperti norāda, ka zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laikaapstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti “dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs – migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.
Pēc speciālistu domām, migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi gan tāpēc, ka pēdējos gados arvien vairāk paplašinās tauriņziežu sējumi, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem putniem, gan ir paplašinājušās vienlaidu lauku platības, taču arī vairāku zosu sugu populācijas ir palielinājušās.
Analizējot iepriekšējo gadu datus, redzams, ka migrējošās zosis lielākos zaudējumus ir radījušas graudaugu, pupu un zirņu sējumos. Līdz ar to, piemērojot izņēmumu, zosu ieguve un atbaidīšana ir pieļaujama tikai lauksaimniecības zemēs, kurās tiek audzēti šie kultūraugi.

Tūkstotis ir maksimums
Skaidrojot biedrības izplatīto informāciju, ka “atšķirībā no citām ES valstīm, Latvijā migrējošo gājputnu medības pavasarī ir aizliegtas”, DAP norāda, ka informācija ir neprecīza, jo visām ES dalībvalstīm ir saistoša Putnu direktīva, kas aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī. Vienlaikus likumdošanā ir paredzēta kārtība, kādā izņēmuma gadījumā var tikt izsniegtas speciālas atļaujas atsevišķu putnu indivīdu ieguvei, lai novērstu kaitējumu lauksaimniecībai.
Jau pērn DAP norādīja, ka izņēmuma kārtā var izsniegt atļaujas zosu letālai atbaidīšanai pavasarī, lai novērstu kaitējumu sējumu laukiem, taču tādā gadījumā būtu jāievēro vairāki nosacījumi – jābūt skaidriem pierādījumiem, ka citas alternatīvas, kā novērst zaudējumus, izrādījušās neefektīvas, ir radīti būtiski zaudējumi un tiek veikts monitorings, lai sekotu medību slodzei.
DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode informē, ka šogad pirmo reizi zemnieku saimniecībām izsniegtas atļaujas zosu limitētai ieguvei – kopumā to varēs darīt 140 saimniecības, iegūstot 1000 zosis. Šis skaits noteikts, konsultējoties ar zinātniekiem Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā un ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi iepriekšējos gados. Atļaujas izsniegtas nolūkā novērst būtiskus zaudējumus augkopībā, bet tikai tādos gadījumos, ja nav iespējamas citas alternatīvas un tas nekaitē zosu populāciju labvēlīgai aizsardzībai.
Atbilstoši Bioloģijas institūta viedoklim, pavasara migrāciju laikā ir pieļaujama tikai sējas zoss, baltpieres zoss un Kanādas zoss indivīdu ieguve. Tā apstiprina, ka maksimālais iegūstamo zosu skaits Latvijā, skaitot visas sugas kopā, ir 1000 indivīdi.

Pieprasa medīt vairāk
“Līdz 23. martam esam saņēmuši jau 350 lauksaimnieku pieteikumus zosu atbaidīšanai no sējumiem. Lielākoties katrs prasa atļauju 20 indivīdu ieguvei. Rezultātā jau tagad ir pieprasīta atļauja 7000 indivīdu ieguvei, kas septiņas reizes pārsniedz pieļaujamo normu,” stāsta G. Strode.
Lai pieļaujamās normas ietvaros ļautu darbību efektīvi veikt pēc iespējas vairāk saimniecībām, tās iedalītas grupās pēc migrējošo putnu apdraudēto sējumu platībām. Līdz ar to saimniecībām, kuras saņēmušas DAP atļauju un kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts nošaut ne vairāk kā piecas zosis, savukārt saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektārus, atļauts iegūt ne vairāk kā desmit zosis.
Visi iesniegumi tiek skatīti saņemšanas kārtībā. Daļai saimniecību atļaujas limitētai zosu ieguvei tiek atteiktas: pirmkārt, saimniecības atrašanās dēļ īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, otrkārt, pārsniedzot valstī noteikto iegūstamo indivīdu apjomu (kopā 1000 putnu).
Izsniegtās atļaujas nosacījumi paredz, ka zosu atbaidīšana ar limitētu putnu ieguvi noris saskaņā ar medības regulējošiem normatīvajiem aktiem. Papildus tam jāievēro īpaši nosacījumi, proti, pirms zosu letālās atbaidīšanas medniekiem jāreģistrējas, aizpildot īsu tiešsaistes anketu, savukārt pēc zoss nomedīšanas jānosūta īsziņa uz tālruni 27775667, kā arī jāaizpilda tiešsaistes atskaite par darbības veikšanu.

Šaušana nav vienīgā iespēja
Durbes novada ZS “Pīlādži” pārstāvis Edgars Putra Zemnieku saeimas mājaslapā 19. marta publikācijā paudis: “Kurzemes pusē, Durbes novadā, zosis baros ar aptuveni 1000 indivīdiem sāka pulcēties jau pirms divām nedēļām. Lai cīnītos pret migrējošiem putniem, savās sējumu platībās likām putnubiedēkļus, bet tie efektīvi darbojās tikai pirmās divas dienas. Pēc šo putnu postījumiem sējumu potenciālā raža ir tuvu nullei, kas ir reāli zaudējumi lauksaimniekiem. Tāpēc uzskatu, ka ir pamatots lauksaimnieku satraukums par DAP kavēšanos ar atļauju izsniegšanu un kompensāciju maksāšanu. Kaut arī esam starp tām saimniecībām, kuras saņēma DAP atļauju zosu letālajai atbaidīšanai, noteiktais 10 indivīdu limits ir pārāk mazs. Tomēr izbrīnu vairāk izraisa tas, ka zosu atbaidīšanu mums atļauj tikai daļā no pieteiktajām platībām, bet nav atļauta tieši ziemas kviešu sējumos, kuros zosu koncentrācija ir vislielākā. Tāpēc ir jautājums, pēc kādiem kritērijiem DAP šo atļauju ir izsniegusi? Uzskatu, ka svarīgi ir izvēlēties – ļaut zosu letālo atbaidīšanu vai pilnvērtīgi kompensēt sējumu platību zaudējumus.”
Tā kā šis ir pirmais gads, kad izņēmuma kārtā tiek pieļauta limitēta zosu ieguve pavasarī, DAP aicina zemniekus un medniekus būt saprotošiem, ievērot atļauju nosacījumus un kontroles ietvaros sadarboties gan ar DAP, gan Valsts meža dienesta inspektoriem.
“Jaunu atļauju izsniegšana putnu atbaidīšanai no sējumiem ar šaušanas metodi var radīt negatīvas sekas gan migrējošo un ligzdojošo zosu populācijai, gan var dot iemeslu Eiropas Komisijai sākt pārkāpumu procedūru pret Latviju par Putnu direktīvas neievērošanu, līdz ar to DAP atļauju izsniegšanu zosu limitētai ieguvei neplāno palielināt. Turklāt sējumu pasargāšanai no migrējošajiem putniem atbaidīšana ar šaušanas metodi nav vienīgā iespēja,” informē M. Rēna. Vienlaikus DAP atgādina, ka nav nepieciešama speciāla atļauja, lai veiktu migrējošo putnu atbiedēšanu, izmantojot rīkus, kas rada medību ieroču lietošanai līdzīgu skaņu, ciktāl šādu rīku lietošana nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izņēmuma kārt dod atļauju nošaut 1000 zosu

Kategorijas