Aicinājums “Paliec mājās!” rosina radošumu

2020. gada 2. aprīlis 07:00

Uzņēmēji, filozofi un sabiedrības pētnieki, sākoties krīzei 2008. gada nogalē, norādīja, ka krīze cilvēkos raisa radošumu un ļauj pievērsties lietām, kuru pilnveide līdz šim bija tikai ideju līmenī. Arī tagad lielai daļai sabiedrības nākas domāt, kā savu maizes darbu vai mācības veikt attālināti – ārpus telpām un apkārtējo cilvēku vērtējuma, bez komunikācijas klātienē.
Protams, par šādām aktivitātēm cilvēki steidz ziņot sociālajos tīklos – jo bez tiem arī šajā laikā nu nekādi.

Darbojas virtuvē
Rit jau trešā nedēļa, kopš valstī izziņota ārkārtējā situācija, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību. Bet daļa iedzīvotāju joprojām pauž neizpratni, kādēļ tik milzīga ažiotāža sacelta ap divu preču – griķu un tualetes papīra – iegādi lielos apjomos.
“Šī palikšana mājās mani sāk biedēt, sāku gatavot visādas kūkas, ko pirms tam vispār nedarīju,” raksta Modra Mincenberga. Simona Zonenberga viņai atbild: “Tu neesi vienīgā. Man sāk palikt bail no pilnā ledusskapja.”
Rīgā dzīvojošā liepājniece meitas mamma Maija Meiere pauž: “Pagaidām izskatās, ka meitai visvairāk pietrūkst restorāni, kafejnīcas, ēdnīcas – iespēja paēst ārpus mājas. Savas ilgas viņa mazina, spēlējoties “restorānā”.”
Virtuvi kā vietu, kur aizvadīt brīvāko laiku, izmanto mammas ar maziem bērniem, mācot viņiem vienkāršu un garšīgu ēdienu pagatavošanas prasmi. “Dzīvojam dzīvoklī, gribas laukā. Uz bērnu laukumiem, veikalu labāk tagad neiet. Spēlēties vien – sāk aptrūkties ideju. Lai padarītu kaut ko aktīvāku un lietderīgāku, jāpārceļas uz virtuvi,” dienas ritmu ar saviem mazuļiem raksturo liepājniece Zanda. Vairākas māmiņas savos ierakstos uzsver, ka palikšana mājās ir garšīga, bet nenāk par labu ķermeņa formām.
Daudzbērnu ģimenes māmiņa Nadīna stāsta, ka tagad, kad bērni visu dienu ir mājās, pārtikas patēriņš ir daudz lielāks, turklāt bērni grib kaut ko uzkost visu laiku. “Līdz ar to nesaprotu, kā var uztaisīt pārtikas produktu rezerves, kā to tagad aicina darīt.” To, ka nepieciešams iegādāt vairāk ēdiena, novērojis arī tētis Kaspars: “Mēs, pieaugušie, mājās, bērni arī. Tagad uz veikalu jāiet katru dienu.”

Izaicinājums muzicēt
Visvairāk satraukti par savām peļņas iespējām ir cilvēki, kuri strādā kultūras jomā un kuru atalgojums ir atkarīgs no organizēto pasākumu skaita, nereti arī no apmeklētāju auditorijas lieluma.
Baļļu un koncertu muzikanti dīkstāvei pieiet radoši. Viņi cits citu izaicina kaut ko uzspēlēt un pēc tam publicēt sociālajos tīklos. Spēlēšanā, dziedāšanā, filmēšanā piedalās gan paši, gan piesaista savas otrās pusītes, bērnus, citus ģimenes locekļus un pat suņus. Var atcerēties vecas, labas dziesmas, iepazīties ar zināmiem mūziķiem citādā ampluā, kā arī atklāt pavisam jaunus skatuves talantus. Savu izaicinājumu – muzicēt tiešsaistes režīmā vai muzikālo ierakstu publicēt – viņi veic soctīklos.
Grupa “Lustīgais blumīzers” ar tās līderi Mārtiņu Bergmani priekšgalā izdomājusi, ka balli var spēlēt arī attālināti. Ja var sniegt intervijas, izmantojot dažādus saziņas līdzekļus, tad arī balli nospēlēt ir tīrais nieks. Protams, pirmo reizi kas tāds grupas pieredzē. Katrs var dejot savās mājās – kaut pidžamā un čībās, uzklāt galdu, jo balle ar līdzi ņemamiem groziņiem kultūras namā izpaliek.
Taču kā ar ieejas maksu? Ieejas maksa ir ziedojums. Komentētāji gan ziedojumu pārskaitīšanu joprojām sauc par biļešu iegādi. No komentāriem secināms, ka video tiešraides balli baudījuši cilvēki visā Latvijā. “A cikos tā klope būs?” jautā kāds balles “apmeklētājs”, kurš zina, ka bieži deju pasākumos sanāk saplūkties.
Iveta Pudāne, izsakot pateicību par iespēju izklaidi baudīt citādā formātā, uzsver: “Paldies, bija tiešām forši – sajūta, ka esi ballē uz visiem 100%! Lai arī pasaule mazliet apstājusies, neviens nevar aizliegt mums dziedāt, dejot un priecāties!”
M. Bergmanis pēc pirmās balles attālinātā formātā pauž prieku, ka bijusi tāda atsaucība. “Liels, liels paldies visiem dejotājiem, dziedātājiem, kuri bija ballē. Koronballe izdevusies! Dejotāji vienkopus no visas pasaules! Tiešām forša sajūta, ka varam arī šādi. Vēlreiz paldies jums ikkatram, kurš atrakstīja, ziedoja un bija kopā. Tā ir tik forša sajūta! Ļoti liels prieks, ka varam šādi! Nebijis fakts ir daudz kaķu vienā ballē!” sociālajā tīklā “Facebook” raksta M. Bergmanis.
Apmeklētāji pieprasa balli atkārtot, un izskatās, ka šādi pasākumi notiks. Izrādās – tā arī var.

Teātra izrāde jebkur pasaulē
Līdzīgu piegājienu – nodrošināt video tiešsaisti no pasākuma vietas – izmantojis arī Liepājas kultūras nams “Wiktorija”. Tur bija paredzēts rādīt Goda teātra izrādi “Bļitka” ar Kasparu Godu un Egonu Dombrovski galvenajās lomās. “Nē, nē, nē! Tu PALIEC mājās. Mēs bļitkosim pie Tevis!” tā skanēja teātra aicinājums sociālajos tīklos. “Un kas ir labākais? Vietas pietiks VISIEM. Turklāt ikviens var izvēlēties labāko – dīvānā, uz grīdas, atpūtas krēslā, kājās stāvot!”
Jana Egle dienu pēc izrādes “Facebook” raksta: “Vakar biju uz teātri. Nopirku biļeti labākajā vietā savā dzīvoklī. Bļitka. Jau redzēts, taču smējos atkal un aplaudēju no sirds. Pirms izrādes Dombrovskis aicināja saposties un ieliet kādu glāzi vīna. Es izmantoju iespēju doties uz teātri ar alus pudeli, mājas treniņbiksēs un kaķi klēpī. Saposusies jau daudzreiz esmu gājusi, šitā vēl nebija bijis.”
Izrādās, teātra izrādi savos datoros un viedierīcēs skatījās ne tikai Latvijas teātra mīļotāji, bet arī tautieši ārvalstīs.
Īpaši sevi šajā ārkārtējā situācijā visā pasaulē aktualizē muzeji, kuriem izstrādāts virtuālais jeb digitālais apmeklējums pa ekspozīcijām un telpām. Ieguvējas ir tās iestādes, kas savulaik pieķērās šai lietai un meklēja mūsdienīgus alternatīvus veidus kādas jomas izrādīšanai, apmeklētājam neizejot no mājas, bet vienlaikus baudot kultūru.
Vairāku teātra izrāžu ierakstus piedāvā lielākie Latvijas teātri, Latvijas Televīzijas portāls “Replay” piedāvā noskatīties jau iepriekš televīzijā rādītus iestudējumus video formā. Daudzi kultūras cienītāji atsevišķām teātra izrādēm ierakstus atraduši vietnē “YouTube”. Tur ir gan leģendārā Liepājas teātra izrāde – rokopera “Kaupēn, mans mīļais!”, gan Dailes teātrī iestudētā “Tobāgo!”, Nacionālā teātra “Skroderdienas Silmačos” un citas. Tas pats attiecas uz videofilmām un filmām.
Kultūras informācijas sistēmu centrs ārkārtējās situācijas laikā piedāvā bez maksas lasīt e-grāmatas, skatīties filmas un raidījumus no Latvijas Televīzijas arhīva latviešu valodā. Mājaslapā “3td.lv” var lasīt vairāku izdevniecību e-grāmatas, kopumā 320 dažādu jomu izdevumus. Vietnē “Filmas.lv” noskatāmas 204 Latvijā uzņemtas filmas, savukārt “Diva.lv” pieejami Latvijas Televīzijas un Radio ierakstu arhīvi. Muzeju krājumi brīvpieejā tiešsaistē pieejami Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga portālā www.nmkk.lv.

Bilžu un grāmatu izaicinājums
Izmainījies arī sociālo tīklu saturs. Proti, populāras kļuvušas izaicinājumu spēles. Par pamanāmāko varētu nosaukt bērnības un jaunības bilžu publicēšanu. Ļoti grūti turēties pretim albumu pārlapošanai tieši šajā laikā. Lai arī šāda spēle notikusi jau agrāk, tomēr tai nebija tik liela atsaucība.
Tāpat iedzīvotāji daudz aktīvāk sāk lasīt grāmatas, daloties ar vāku bildēm un zīmīgiem citātiem. Vakarus vada, spēlējot aizmirstas galda spēles, bet sociālajos tīklos piedāvā pakustināt smadzenes, liekot atminēties spēli “Pilsēta, valsts, upe…”. Izrādās, ne katram tas ir pa spēkam. “Smadzenes atradušas no domāšanas,” pārdomās dalās sociālā tīkla lietotāja Rita, kurai bijušas grūtības izdomāt apģērbu uz burtu “r”. Savukārt viņas vārdamāsa bez grūtībām izdomājusi – reitūzenes.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aicinājums “Paliec mājās!” rosina radošumu

Kategorijas