Pirmo olu izdēj vētras laikā

2020. gada 2. aprīlis 07:00

209

Jūras ērgļu un citu Latvijas putnu dzīvi tiešraidē vēro miljoniem cilvēku visā pasaulē. Durbertvillā jeb jūras ērgļu ligzdā Durbes novadā izdētas trīs olas, putnēnu šķilšanās gaidāma aprīļa otrajā pusē. Putnu dzīvi ligzdā var vērot Latvijas Dabas fonda (LDF) organizētajā tiešsaistē. “Durbes iedzīvotāji var būt patiešām lepni – šīs ligzdas vērošana atzīta par vienu no piecām labākajām pasaulē,” teic LDF eksperts Jānis Ķuze.

Atripo kā viesulis
Jūras ērgļu pāris Raimis un Milda ligzdu Durbes apkaimē apdzīvo jau trešo gadu. Iepriekšējās divas sezonas pārim bija veiksmīgas – abās izšķīlās, izauga un pasaulē devās divi jaunie ērgļi.
Šī ligzda ir LDF organizētās tiešraides veterāne – kamera pie tās atrodas kopš 2015. gada. LDF vēsta, ka Durbertvilla, kas atrodas vecas egles galotnē apmēram deviņstāvu mājas augstumā, skatītāju vidū ir pati populārākā ligzda. Par to liecina arī ieraksti skatītāju forumā, tajā lielo putnu gaitas var iepazīt vissīkākajās niansēs.
“Tie viņu skatieni vienam uz otru gan ir ko vērti!” februārī rakstīja kāds foruma dalībnieks, jo tuvojās laiks, kad ērgļi sāk procesu, ko vērotāji apzīmē ar “18+”. Cits papildināja: “Amizieris pieder pie pārošanās procesa.” Noprotams, ka par Raimi ieinteresējusies arī cita ērglene, aizkadrā notiek pat dāmu plūktiņš, bet “Raimis tup kā cerbers ligzdā un sargā māju, nejaucoties meiteņu darīšanās”.
12. marta pievakarē, kad Liepāju un apkārtni piemeklēja vētra, vērotājs sprieda: “Man kā celtniekam interesē – ja ligzda vētru izturēs, ilgi brīnīšos.” Stiprā vēja dēļ tiešraide pārtrūka, bet, kad pēc brīža atsākās, ligzdā – oliņa! “Nu tad jau mums pirmajam cālēnam vārds gatavs – Vētra/Orkāns!” “Pie mammas pieripoja tik spēji kā Viesulis!” forumieši steidzās ar vēl nedzimušā putnēna kristībām.
15. martā Milda izdēja otro olu, bet 19. martā – “Jāiepērk balderjāņi!” – trešo.

Populācija aug
Iepriekšējā gadā Milda arī izdēja trīs olas, bet viena no tām izrādījās vanckars. Tas, ka vienā ligzdā izšķiļas trīs cāļi, nav ikdienišķi, bet izņēmums, norāda J. Ķuze. No visām Latvijas jūras ērgļu ligzdām sezonā tā notiekot vienā vai divās. Desmit gadu laikā tikai viena sezona bijusi tāda, kad četrās ligzdās izšķiļas pa trīs ērglēniem.
Vērotāji bažījas par salīdzinoši lielo olu izdēšanas atstarpi, jo pieredze rāda, ka katra diena, kas šķir izšķīlušos putnēnus, jaunākajam cīņu par izdzīvošanu dara grūtāku. J. Ķuze piekrīt, ka “tas nozīmē spriedzi”. Parasti tad augumu atšķirības ir būtiskas – mazākais tiek apdalīts barības ziņā, un jābūt ļoti labvēlīgai vasarai, lai vecāki spētu to sagādāt pietiekamā daudzumā.
J. Ķuze stāsta, ka jūras ērgļu populācija Latvijā pieaug – te ligzdo 100–150 pāru un to skaits varētu pieaugt, kamēr būs labas ligzdošanas vietas. Dienvidkurzemē jūras ērgļu ligzdu esot īpaši daudz – sastopamas pat divu kilometru attālumā viena no otras. “Liela loma tam, ka šos putnus vairs nevajā – tie vairs nav pieskaitīti plēsīgajiem putniem un netiek izšauti, lauku miglošanai vairs nelieto DDT, kā arī ligzdošanas vietas tiek sargātas no svešiniekiem,” norāda eksperts.

Vēros pat nēģus
LDF jau devīto gadu pavasarī pieslēdz tiešraides no vairākām putnu ligzdām, ļaujot cilvēkiem Latvijā un visā pasaulē pavisam tuvu ieskatīties dabas norisēs. Tiešraidēm no jūras ērgļu ligzdas Durbē un ūpju ligzdas Kurzemē šogad pievienojas zivjērgļu ligzda, melno stārķu un mazo ērgļu ligzdas. Tāpat varēs vērot pavisam jaunu vistu vanagu ligzdu, kas parādīs putnu dzīvi urbānā vidē – Rīgā. Vēlāk sezonas gaitā putnu tiešraides papildinās vairākas putnu sugas, kā arī zemūdens tiešraide no nēģu nārstošanas vietas.
“Šogad turpināsim vērot tiešraides no mazo ērgļu ligzdām Zemgalē. Pagājušajā gadā abās ligzdās izveidojās pāri un vienā no tām veiksmīgi tika izaudzināts jaunais ērglis. Šobrīd mazie ērgļi vēl ir atceļā no ziemošanas vietām Āfrikas dienvidos, un to atgriešanās gaidāma aprīļa sākumā. Latvijā mājo vairāk nekā 40% visas ES vienības mazo ērgļu, tāpēc esam nozīmīga valsts mazo ērgļu izpētei un aizsardzībai, un tiešraides iepazīstina ar šo Latvijai īpašo putnu plašu skatītāju loku,” vēsta LDF.
Arī melno stārķu ligzda ir jau pazīstama – turpināsim vērot ligzdu Siguldas novadā, kur līdz šim saimniekoja melnais stārķis Kaupo. Pētnieki šo ligzdu ir novērojuši jau vairākus gadus – ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1982. gada. Ligzda atrodas vecā boreālajā mežā ar 150–200 gadus vecām priedēm un dobumainiem kokiem, tāpēc ir iespējams, ka tiešraidē dzirdēsim arī vairāku pūču sugu balsis.
Šogad vērosim jaunu vistu vanaga ligzdu Rīgā – tā ir īsta urbānā ligzda, kas ļaus vērot putnu dzīvi pilsētas vidē. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve, pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Jau šobrīd vistu vanaga ligzdā ir izdēta viena ola un notiek perēšana.
Tiešraidē tāpat būs redzamas jau pazīstamās zivjērgļu un ūpju ligzdas Kurzemē. Zivjērgļu ligzdā putnu ierašanās gaidāma aprīļa sākumā, bet ūpju tēviņš regulāri apmeklē ligzdu.

Vērtība, uz ko paļauties
2019. gadā LDF putnu tiešraidēm bija gandrīz 4,5 miljoni skatījumu visā pasaulē. Tās tiek uzskatītas par vienām no tehnoloģiski labāk nodrošinātajām visā pasaulē. J. Ķuze atklāj, ka arī viņš par norisēm ligzdās daudz uzzina no tiešraides vērotāju ierakstiem forumos, jo, praktiski darbojoties, pašam nesanāk visu apskatīt.
“Šajā pavasarī mūsu tiešraides ir ieguvušas jaunu nozīmi un misiju. Lai pievārētu “Covid-19” krīzi, mums ir jāpaliek mājās, un tiešraides kameras sniedz cilvēkiem tik ļoti vajadzīgo saikni ar dabu, ļauj vērot putnu dzīvi un parāda nemainīgos dabas procesus. Tās apliecina – daba ir stabila vērtība, uz ko mēs vienmēr, arī krīzes laikā, varam paļauties. Dabas vērošana, arī attālināti, mazina stresu un uzmundrina, ko novēlam visiem tiešraižu skatītājiem,” saka J. Ķuze.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pirmo olu izdēj vētras laikā

Kategorijas