Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ierobežojumu laikā pievēršas miskastingam

ULDIS DOBELIS

2020. gada 9. aprīlis 07:00

1555
Ierobežojumu laikā pievēršas miskastingam

Ata Kronvalda Durbes pamatskolas skolotāja Līga Rozenšteina ārkārtējās situācijas laikā ir pievērsusies miskastingam. Viņa dodas pastaigās, ņemot līdz maisu un lasot ceļā sastaptās drazas. Tā ir viņas meditācija šajā saspringtajā laikā, kad valstī ir noteikti ierobežojumi un rit cīņa pret vīrusu “Covid-19”.

Vairāk nekā lielveikalos
“Tas ir mans veids, kā būt pie dabas, jo ir garlaicīgi katru dienu vienu maršrutu staigāt,” stāsta L. Rozenšteina. Viņas pastaigu maršruts ir gar jūru Nīcas novadā, no Klampju ciema līdz Bernātiem. Skolotāja novēro, ka tur šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, kad cilvēki steidz būt dabā, staigātāju ir vairāk nekā lielveikalos. Vienā reizē viņa skaitījusi, ka posmā no Bernātiem līdz pēdējam stāvlaukumam sastapusi 70 cilvēkus un 14 suņus. “Mēs toreiz ar meitu gājām, gribēju parādīt, cik sūdu pilna ir pludmale. Lai nebūtu tik gruži jālasa, paskaitījām. Todien “XL Salas” “Maksimā” sastapām četrdesmit cilvēkus,” stāsta skolotāja. Viņai līdz šim tas jūras posms likās dziļi personīgs vai vientuļš. Tagad staigā ģimenes, cilvēki pa pāriem, tomēr plašajā pludmalē visiem vietas pietiek, lai ievērotu distanci. “Visi domā, ka tur jau neviens nebūs,” par staigātājiem teic aktīvā pastaigu mīļotāja. Viņai tā jau vismaz 30 gadus esot iecienīta pastaigu vieta, uz kuru lielākoties aizbrauc ar automašīnu, bet gadās arī aizmīties ar velosipēdu.
“Vēl ir, ko vākt,” apgalvo L. Rozenšteina, ar savu miskastingu daloties sociālajā tīklā “Facebook”, kur pēc katras pastaigas publicē bildes. Divus maisus viņa iemetusi gala stāvlaukuma konteinerā, vēl divus aizvedusi uz Pūsēnu kalna stāvlaukuma konteineriem. Tur gan pastāvot risks kādam padomāt, ka skolotāja atvedusi izmest savus atkritumus. Tālab prasījusi dabas procesu pētniekam Andrim Maisiņam, ko darīt. Nolemts visus maisus likt vienuviet, kur tos varēs savākt Nīcas novada pašvaldība. Nedēļas sākumā kaudzē jau bija salikti 11 maisi.

Atrast var daudz ko
Pamatā savāktajās drazās ir plastmasas pudeles. L. Rozenšteina ir izbrīnīta, cik daudz ir putuplasta – dažādas stingrības un izmēra. “Atradu suņa siksniņas piekariņu “Sniedziņš” ar telefona numuru. Jau sazinājos ar īpašniekiem. Interesanta bija zivtiņa no plastmasas caurulītēm, bija arī lidmašīnas detaļa. Var atrast apavus, pārsvarā gan pa vienam,” uzskaita L. Rozenšteina.
Viņai esot arī interesanti vērot, kā vētra daudz ko pārvieto. Piemēram, liela metāla boja gulējusi kāpās. Pēc vētras to atradusi 300 līdz 400 metrus tālāk.
Skolotāja lielveikalā iegādājusies 21 maisu ar 40 litru ietilpību. Sākumā mērķis bijis pielasīt sešus, bet tagad “nevaru garantēt, kad tas beigsies”. Viņa tur ik gadu pavada vasaras, tāpēc vēlas, lai pludmale būtu tīra. “Vasarā pērn viena tur pavadīju dienas – lasīju, adīju. Tādā kvantumā cilvēki tur nekad nav bijuši. Reti kāds aiznūjoja garām,” atklāj skolotāja.
L. Rozenšteina miskastingam pievērsusies, kad sociālajā tīklā pamanījusi bijušās skolnieces Sandijas Sorokinas ierakstu. Ierakstījusi meklētājā, kas ir miskastings. Uzzinājusi, ka “Pulsometrs.lv” rīko pat konkursu.

Putekļus dzenāt – garlaicīgi
L. Rozenšteinai tagad darbs rit attālināti mājās. Viņa ir sarūgtināta, ka aizliegumu laikā vairs netiek peldēt Liepājas baseinos. Līdz šim viņa peldēja piecas reizes nedēļā, kopumā nopeldot aptuveni desmit kilometrus. “Bet ārā ir auksti un tik ilgi nedrīkst.” Tāpēc tagad aizrāvusies ar miskastingu, ko neuzskata par varoņdarbu, bet uztver kā motivāciju būt ārpus mājas.
Pastaigā tiek pieveikti aptuveni desmit tūkstoši soļu. “Tas ir mans mērķis. Attālināti strādājot, mājās putekļus dzenāt ir garlaicīgi. Tad velk uz jūru,” atklāj pedagoģe.
Pamatā pastaigās viņa dodas viena. Vienu brīdi pievienojusies meita, kad tai bijis pašizolēšanās laiks. Tagad kompānijā ir arī draudzene.