Daba ienāk pilsētā

2020. gada 16. aprīlis 07:00

Liepājas ezera Zirgu salas dabas taka der pastaigai dabā ar skatu uz pilsētas panorāmu
Laikam jau retajam nepatīk pabūt Liepājā. Tā ir pilsēta ar savu īpašu šarmu. Lai arī te būts daudz reižu, vienmēr ir patīkami atgriezties un vienmēr atrodas kas jauns vai atkārtoti apskatāms. Februāra pēdējā sestdienā bija paredzēta dalība Embūtes rogainingā, bet vecākajai meitai mājās 18 gadu ballīte, tātad – skaidrs, ka vecākiem un māsai labāk no mājas evakuēties.
Tā nu lūkojām naktsmājas pēc rogaininga. Liepāja šķita loģiska izvēle (turklāt pēc tam izrādījās, ka vīram turp jābrauc arī darba darīšanās). Naktsmītņu piedāvājums šajā Kurzemes pilsētā ir visai bagātīgs. Mēs izvēlējāmies tādu, kurā bija iespēja palikt trīsvietīgā numuriņā ar vannu (tā bija maza ekstra speciāli man, jo jau skaidri paredzēju, ka pēc sacensībām kalnainā apvidū mani muskuļi būs pateicīgi par relaksēšanos siltā ūdenī) un cenā iekļautām brokastīm (lai pilnībā izbaudītu brīvdienu sajūtu). Arī vietu, kur ģimenei nobaudīt vakariņas, Liepājā netrūkst – spēj tik izvēlēties sev atbilstošāko.

Vējā un saulē
Nakts no sestdienas uz svētdienu bija kārtējā vējainā šajā gadā, taču svētdienas rītā, lai arī vēl pūta pamatīgi, gaisu sildīja saule un pēc brokastīm pašsaprotami likās doties pastaigā uz jūru (galu galā nemaz tik bieži uz Liepāju nebraucam). Pat izdevās atrast dažus nelielus dzintara gabaliņus.
Sanāca izmest mazu loku arī pa Jūrmalas parku, kas ir trīs kilometrus garš un 50 hektāru plašs – šobrīd viens no lielākajiem stādītajiem parkiem Latvijā. Parku sāka veidot 19. gadsimta beigās, lai krāšņotu topošā kūrorta teritoriju, kā arī tīri praktisku iemeslu dēļ – lai ierobežotu smilšu iepūšanu pilsētā. Parkā apskatāmas ap 140 vietējās un svešzemju kokaugu sugas un arī mazās arhitektūras formas un strūklakas, tādējādi panākot dabas teritoriju saplūšanu ar apbūvi. Jūrmalas parka austrumu daļā, gar Dzintaru un Liepu ielu, apskatāma 19. un 20. gadsimta mijā izveidojusies greznu villu apbūve.
Pēc pastaigas pie jūras, kamēr vīrs veic darba pienākumus, es, protams, nevaru atturēties no Liepājas tirgus apmeklējuma. Teju katru reizi, kad esmu šajā pilsētā, kaut vai nelielā pastaigā aizdodos uz tirgu. Pirmkārt, man kā cilvēkam, kuram tiešām patīk gatavot ēst, vienmēr ir interesanti novērtēt produktu piedāvājumu, bet tirgus Liepājā vispār ir ar īpašu noskaņu. Tirgus cenšos vienmēr apmeklēt arī ārzemju ceļojumos.
Vēstures fakti liecina, ka arhitekta Luija Melvila projektētais un jūgendstilā celtais Pētertirgus paviljons ir viens no skaistākajiem tirgus paviljoniem Eiropā, atklāts 1910. gadā. Arhitekta uzdevums nebija viegls – jāprojektē grezns paviljons agrāko kazarmu vietā, turklāt starp trim baznīcām – Svētās Annas baznīcu austrumos, Svētā Jāzepa katedrāli rietumos un sinagogu, kas līdz Otrajam pasaules karam atradās uz dienvidiem no Pētertirgus, pirms to iznīcināja 1941. gada jūlijā.
Paviljonam bija tam laikam ļoti novatorisks veidols ar jumta logiem, kas ēkā nodrošina apgaismojumu. Pētertirgus ir lielākais Liepājas un otrs lielākais Latvijas tirgus. Tirgošanās notiek gan paviljonā, gan apkārtējā tirgus teritorijā.
No tirgus izeju pie Liepājas Svētā Jāzepa katedrāles, kas ir lielākais katoļu dievnams Kurzemē ar bagātīgu un greznu interjeru. Katedrāles vēsture sākās 1747. gadā, kad šajā vietā uzcēla nelielu mūra baznīcu. Ar laiku tā kļuva par šauru, tāpēc pēc arhitekta L. Melvila projekta 1896. gadā tika uzbūvēts daudz plašāks dievnams neoromānikas stilā. Ēka celta no tā sauktajiem Dancigas ķieģeļiem, kuri katrs atsevišķā iesaiņojumā atvesti no Vācijas. Vecais dievnams netika nojaukts, bet gan iekļauts jaunās baznīcas veidolā. To var apskatīt, ieejot katedrālē un paveroties pa kreisi uz Dievmātes kapelu – tur redzams vecās baznīcas centrālais altāris un mūra baznīcas apveids.
Pēc tam, baudot skaisto un saulaino rītu, aizeju līdz Jāņa Čakstes laukumam. Sākotnēji plašais laukums izmantots kā karavīru apmācību un parādes vieta, un tikai 20. gadsimta sākumā te ierīkoja apstādījumus. 1925. gadā, kad Liepāja svinēja 300. jubileju, Valsts prezidents Jānis Čakste kopā ar citiem valsts un pilsētas vadītājiem katrā laukuma stūrī iestādīja pa liepai. Šim notikumam par godu laukums nosaukts Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vārdā. Laukumu rekonstruējot, 2013. gadā tika atjaunots pirmskara Latvijas laikā veidotais celiņu un apstādījumu tīkls. Laukumu tagad papildina izgaismota strūklaka un valsts pirmā prezidenta citāti, kas izvietoti uz plāksnēm.

Pie putniem Zirgu salā
Pastaigā Liepājas Zirgu salas dabas takā gan krietni jūt vēju – te nu tas velk no abām pusēm, tomēr nekavē cilvēkus pastaigāties (liepājnieki pie vēja, kā zināms, pieraduši krietni vairāk), sastopam vairākus pulciņus un ģimenes, kurus vējš nebiedē.
Liepājas ezera Zirgu salā noslēgusies dabas takas izbūve, kādreizējās pilsētas izgāztuves vietā iekārtojot sakoptu un labiekārtotu vietu atpūtai brīvā dabā. Izbūvēta puskilometru gara pastaigu taka, koka laipas un divas skatu platformas ezerā. Dabas taka papildināta ar augu stādījumiem, āra trenažieriem un iekārtotām atpūtas vietām. Cik noprotams no atrodamās informācijas, dabas taka izveidota vien pirms pāris gadiem. Redzams, ka vēl tapšanas procesā ir dabas māja. Spriežot pēc jau paveiktā, izskatās, ka uz tūrisma sezonas laiku arī tā varētu būt gatava.
Dabas liegums “Liepājas ezers” izveidots 1977. gadā, lai nodrošinātu ūdensputnu, kā arī piekrastes un ūdens biotopu aizsardzību. 82 procentus šīs teritorijas aizņem Liepājas ezers, pārējo – pļavas, meži un pārmitrās ezera piekrastes daļas. Tā kopējā platība ir 4544 hektāri. Kopš 2004. gada dabas liegums iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000” tīklā. Liepājas ezers ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem lagūnas veida (mezotrofajiem) ezeriem Latvijā. Šī teritorija ir daļa no bijušā Baltijas ledus ezera piekrastes, kura izveidojās pēcledus periodā – aptuveni pirms 12–14 tūkstošiem gadu. Ezeru ar jūru savieno trīs kilometrus garais pilsētas kanāls. Tas ne tikai veicina intensīvu ūdens apmaiņu un ļauj rietumu vēju ietekmē ezerā ieplūst jūras ūdenim, bet arī sekmējis unikālu biotopu rašanos.
Protams, pavasaris ir īstais laiks, lai šādās dabas takās vērotu putnus. Mēs gan esam šeit ļoti vējainā dienā, turklāt par vēlu, tomēr pa kādam spārnainim ieraugām. Dabas liegumā “Liepājas ezers” līdz šim konstatētas 84 putnu sugas, no tām ligzdo 27 un ziemo 10. Pārējās putnu sugas šajā teritorijā barojas un atpūšas pavasara un rudens migrācijās, to laikā ezerā vērojama vislielākā putnu daudzveidība. Liepājas ezers iekļauts Eiropas putniem nozīmīgu vietu sarakstā. Līdz šim konstatētas 50 īpaši aizsargājamas putnu sugas. Ūdens sāļuma un pilsētas tuvuma dēļ Liepājas ezers ir Latvijā vienīgais ziemā pilnībā neaizsalstošais ezers.
Vizītei Liepājā gan ir mazuma piegarša, nolemjam, ka vasarā varētu vēju pilsētā pavadīt vairāk dienu. Tiesa, jārēķinās, ka tad šeit ir krietni vairāk tūristu, bet arī lielāka dzīvība.
AGNESE LEIBURGA,
“zemgales ziņas” redaktore

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Daba ienāk pilsētā

Kategorijas