Dabas skaitīšana atklāj dārgumus

2020. gada 16. aprīlis 07:00

Ir uzsākusies dabas skaitīšanas ceturtā, noslēdzošā, sezona, kurā eksperti Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā līdz oktobrim apsekos dabas vērtības 78 novados, izvērtējot tajos sastopamo purvu, mežu, saldūdeņu, piekrastes, alu, iežu atsegumu un bioloģiski vērtīgo zālāju atbilstību ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem, informē dabas skaitīšanas vadītājas asistente Ilze Reinika.

Ietekmē laikapstākļi
Dabas skaitīšanā Latvijas teritorija ir sadalīta 495 kvadrātos, un eksperti apsekošanu veic katru gadu noteikto kvadrātu ietvaros, nevis novadu teritoriju robežās. Tādēļ biotopi – ilglaicīgi veidojušās un pareizi apsaimniekotas teritorijas, kurās sastopama lielāka dabas daudzveidība – daļā novadu tiek vērtēti vairākās sezonās.
Dabas vērtību apsekošanu ietekmē arī pati daba un laikapstākļi. Piemēram, 2017. gada ilgstošās lietavas un plūdi un 2018. gada maija un jūnija sausums aizkavēja sezonas lauku darbu izpildi un neļāva apsekot vairākas biotopu grupas. Šīs teritorijas plānots apsekot šogad. Biotopu kartēšanā būs iesaistīti vairāk nekā simts eksperti, kuri dabā apsekos plānotās teritorijas, aizpildīs anketu, atzīmējot redzamās sugu sabiedrības un biotopa robežas kartē.
Sezonas izskaņā visas aizpildītās anketas nonāks DAP, un pēc datu kvalitātes pārbaudes biotopu īpašnieki saņems informāciju par rezultātiem. No iepriekšējo sezonu iesniegtajiem datiem pašlaik ir pārbaudītas divas trešdaļas. Līdz ar īpašnieku apziņošanu rezultātus pakāpeniski ievada dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” (https://ozols.gov.lv/pub), kas pieejama ikvienam.

Atrod retumus
Runājot par senām augu vai dzīvnieku sugām, nereti tie tiek dēvēti par dzīvajiem izrakteņiem un dinozauru laika lieciniekiem, norāda I. Reinika. Parasti šādus titulus izpelnās eksotiski svešzemnieki, piemēram, divdaivu ginks, reliktā metasekvoja u.c. Taču īsti seno laiku liecinieki atrodami arī Latvijā zem mūsu kājām – tās ir sūnas, kosas, staipekņi, čūskmēlītes un citas papardes, un vēl daudzi citi mazāk pamanāmi augi, kuru pastāvēšanas vēsture uz planētas mērāma simtos miljonu gadu. Laikam ejot, to izdzīvošanas izredzes lielākoties ir atkarīgas no dzīves apstākļiem to mājvietā – biotopā, ko ietekmē dabas mainība, cilvēka izvēlētā teritorijas apsaimniekošana, kā arī laikapstākļi un invazīvo sugu radītais apdraudējums.
Viens no savdabīgākajiem un retākajiem Latvijas augiem ir lielā kosa Equisetum telmateia Ehrh., kuras pirmā atradne zināma kopš 19. gadsimta beigām. Pēc teju 30 gadiem izskanēja ziņa, ka ir atrasta otrā atradne, tomēr vēlākie pētījumi to neapstiprināja. Lai novērstu sugas izzušanas risku, tā tika uzturēta ārpus dabiskajām atradnēm Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Pārsteidzošas ziņas un pierādījumus jaunām atradnēm sniedza 2018. un 2019. gada dabas skaitīšanas sezonas, kurās dabas eksperti Roberts Čakšs un Aija Ozola atklāja divas jaunas sugas atradnes. Līdz ar to šobrīd Latvijā lielajai kosai ir zināmas jau trīs atradnes.
Lielā kosa ir interesanta ne tikai ar savu retumu, bet arī salīdzinoši lielo augumu. Pretstatā tīruma vai pļavas kosai lielās kosas augstums vidēji ir ap 1,5 metri, kas labvēlīgos apstākļos var sasniegt daudz iespaidīgāku garumu. Kosas ir neparastas arī ar to, ka tās spēj uzkrāt savos audos silīcija dioksīdu, satur vērtīgus fermentus un citas vielas, tādēļ tās var lietot miltrasas un citu sēnīšu slimību apkarošanai. Tā kā silīcija dioksīds augā sastopams ļoti smalku daļiņu veidā, agrāk kosas izmantojuši kā smilšpapīru metāla priekšmetu un pat rotu pulēšanai.
Lielā kosa un tās atradēja stāsts ir iemūžināts dokumentālajā filmā “Dabas skaitītāji”, kas pieejama ikvienam interesentam DAP “YouTube” kanālā. Teju stundu garais materiāls fiksē pirmreizējo dabas vērtību inventarizāciju, atklāj biotopu apsekojumus, ekspertu un arī zemes īpašnieku pārdomas, kā arī atklāj Latvijas dabas unikalitāti un izglīto par tās dabas dārgumiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dabas skaitīšana atklāj dārgumus

Kategorijas