Mērojas spēkiem

2020. gada 16. aprīlis 07:00

Neikdienišķu skatu iemūžināt izdevies “Kursas Laika” fotogrāfam. Nomaļa lauku ceļa malā Medzes pagastā, netālu no Liepājas robežas, divi stirnu buki tā aizrāvušies ar cīņu, ka piebraukušajai automašīnai un no tās izkāpušajam cilvēkam nav pievērsuši ne mazāko uzmanību.
“Ragi stirnāžiem nav dabas doti tikai tāpēc, lai greznotu galvu; ragi, kā droši vien nojaušat, domāti, lai badītos. Taču tie tomēr nav paredzēti kā nogalināšanas ierocis. Tie ir spēkošanās jeb turnīru rīki. Tiesa, cits ar citu badās tikai tie āži, kuri ir apmēram vienlīdz stipri,” žurnālā “Vides Vēstis” stāsta dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis.
Cīņā par teritoriju, kurā nodrošināt barību sev un sirdsdāmai riesta laikā, āži parasti ragus laižot darbā jūnijā un jūlijā, bet mūsu gadījumā saķeršanās fiksēta aprīļa pirmajās dienās. Iespējams, ka tā tik tiešām bija cīņa par teritoriju un barību, jo ziemā šajā apvidū, kur iepriekš manīts daudz stirnu, tika izcirstas pamatīgas meža platības.

Ragus nomaina
Tagad, aprīlī, visām stirnām ir pavasara pārģērbšanās laiks, kad viņām izkrīt maskējoši sudrabainie ziemas akotmati un biezā pavilna, stāsta I. Tīrmanis. Stirnāžiem sākas kārtējais ragu tīrīšanas periods. Vispirms (aprīlī, maija sākumā) durekļus no atmirušās ādas, berzējoties gar kokiem un krūmiem, atbrīvo pieaugušie buki, pēc tam (maija nogalē) to veiks pērnie – iepriekšējā pavasarī dzimušie – jaunekļi. Savukārt rudenī no ragiem pirmie atkratīsies tie buki, kuri ir labākajos gados, tikai pēc tam to izdarīs ragneši iesācēji.
Pētnieks stāsta, ka stirnu puikām pirmie radziņi (parasti divžuburaini) sāk veidoties aptuveni piecu sešu mēnešu vecumā – viņu dzīves pirmajā rudenī. Visos turpmākajos gados skrimšļu puni nākamo ragu vietās buciņiem ikreiz parādās janvāra beigās, februārī. Pieaugušiem, brieduma vecumu sasniegušiem veseliem stirnāžiem allaž izaug trīsžuburu ragi, kas pēc formas un savstarpējā izvietojuma var būt dažāda veida. Ragu garumu un resnumu ietekmē ne tikai āža vecums, bet arī barošanās apstākļi, turklāt ne tikai ēdmaņas daudzums, arī tās ķīmiskais sastāvs (kalcijs nepieciešams!).
Turklāt notiek to cikliska nomaiņa – ik rudeni stirnāžiem ragi viens pakaļ otram nokrīt, ik pavasari atkal izaug jauni. Gan ragu augšanu, gan nomešanu regulē dzimumhormonu izdalīšanās intensitāte. “Ja kādā vietā redzami svaigi noberzti kociņi, izkasīta zāle un sūnas, skaidrs, ka arī pats šīs vietas saimnieks atrodas kaut kur tuvumā, skaidrs, ka te viņš riestos, riesto vai ir riestojis. Tātad pavasarī un vasarā āzis savu klātbūtni nevar noslēpt pat pavirša vērotāja acīm – ragu tīrīšanas procesā noberztie kociņi un krūmi ir uzkrītoši. Taču ne katrs vērotājs atskārtīs, ka resnākos kociņus spēj noberzt tikai jauni buciņi, kuru ragi vēl tievi un nav pērļoti, un tikai tie vecie āži, kuriem ragi savstarpēji plati izvērsti sirdsveida vai kurvjveida formā,” norāda I. Tīrmanis.

Uz cilvēku nereaģē
Kad pilnbrieda stirnāzis apstaigā savu vasaras teritoriju, arī tad viņš mēdz pacīkstēties ar nelieliem kokaugiem, pakārpīt ciņus, atstājot informāciju sugas brāļiem un māsām.
Redze stirnāžiem esot pavāja, par cilvēka vai cita nevēlama objekta tuvumu viņi uzzinot ar samērā labo ožu un tad metoties bēgt. Kā redzams, šoreiz sāncenšu nāšu uztvertie signāli nebija spēcīgāki par citiem cīņas karstuma radītajiem instinktiem.
Par stirnu ienākšanu pilsētā vai tuvošanos cilvēkiem liecina ne mazums gadījumu. Lūk, viens no sociālajos tīklos izstāstītajiem: “Braucošais auto viņu nespēja nobiedēt, tāpat izkāpušais šoferītis. Meža dzīvnieks sāka nedaudz badīties un pat negrasījās kāpties malā. Vēl vairāk – kad autovadītājs mēģināja viņu aizbiedēt, lēni tuvojoties ar auto, zvērs nolēma pacīkstēties arī ar to.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mērojas spēkiem

Kategorijas