Ierobežojumi pašu labā

2020. gada 16. aprīlis 07:00

Pacienti, kuriem martā vai aprīlī bija paredzētas plānveida pārbaudes medicīnas iestādēs vai stomatologa apmeklējums, pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī saņēmuši informāciju, ka tās atceltas. Arī pierakstīties uz vēlāku laiku šobrīd nav iespējams. Vai šāda situācija neapdraud iedzīvotāju veselību vairāk nekā koronavīruss – Veselības ministrijas nostāju skaidro tās pārstāvis Oskars Šneiders.

No 27. marta līdz ārkārtējās situācijas atcelšanai veselības aprūpes iestādēs netiek sniegti plānveida veselības aprūpes pakalpojumi. Ko tieši tas nozīmē? Kādēļ šāds lēmums tika pieņemts?
Patlaban ir spēkā ierobežojumi plānveida palīdzības saņemšanas iespējām, un tā tas būs līdz ārkārtas situācijas beigām. Šobrīd tas noteikts 12. maijā. Pacientus, kuru vizītes ir atliktas, aicinām izturēties iespēju robežās ar izpratni, tāpēc ka šie pasākumi ir vērsti uz to, lai maksimāli ierobežotu slimības izplatīšanos. Jebkura ārstniecības iestāde ir paaugstināta riska zona, kur iespēja inficēties var būt ievērojami lielāka.
Tā kā ārstniecības personas nereti strādā vairākās ārstniecības iestādēs – gan slimnīcā, gan veselības aprūpes centrā vai privātpraksē –, pastāv risks, ka slimību var pārnest no vienas ārstniecības iestādes uz citu. Slimnīcās uzturas vecāka gadagājuma pacienti vai pacienti ar novājinātu imunitāti, dažādām hroniskām veselības problēmām, kas ir absolūtā riska grupā. Daļēja pakalpojumu atcelšana ir vērsta uz to, lai maksimāli pasargātu šos cilvēkus.

Minējāt, ka neklātienes tikšanās laikā ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem tika precizēts, ko nozīmē jēdziens “akūtā palīdzība”. Ja es kā hronisks kuņģa slimnieks jūtu saasinājumu, kā pavasarī mēdz notikt, esmu tiesīga saņemt mediķu palīdzību?
Ja ir hroniskas slimības saasinājums, pirmkārt, jāvēršas pie ģimenes ārsta. Ar viņa palīdzību konkrētā problēma tad arī tiek risināta. Ģimenes ārsts ir tas, kurš nepieciešamības gadījumā pacientu var nosūtīt ārstēšanai stacionārā.

Tā kā patlaban pilnīgi skaidri nav zināms, kādu laika periodu ārkārtas stāvoklis ilgs, vai šāds lēmums neapdraud iedzīvotāju veselību? Aizvien biežāk hronisko slimību pacienti nonāks slimnīcā ar akūtām veselības problēmām, ielaistām slimībām.
Mēs izprotam hronisko slimnieku neapmierinātību ar to, ka viņi gaidījuši rindā uz valsts apmaksātu pakalpojumu saņemšanu, ko tagad būtu sagaidījuši, bet pakalpojums netiek sniegts. Taču risks, šim cilvēkam apmeklējot ārstniecības iestādi, ir pietiekami augsts, tādēļ ikviens izmeklējums vai konsultācija, kas šinī brīdī var būt atliekams, arī ir atliekams. Cilvēkam, kuram ir hroniskas slimības, saslimstot ar koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19”, tās gaita var būt ar nopietnām sekām. Līdz ar to tas tomēr ir paša pacienta interesēs – maksimāli radīt apstākļus, lai viņš nenonāktu kontaktā ar šo vīrusu.
Šobrīd tiek meklēti risinājumi, lai tos veselības aprūpes pakalpojumus, kurus iespējams, nodrošinātu neklātienē. Daļā gadījumu konsultācijas ļaus atrisināt situāciju, bet citos – ne.

Tagad aktuāla ir vakcinēšanās pret ērču encefalītu. Daļai bērnu tās pienākas bez maksas. Vai šobrīd ir ieteicams doties uz medicīnas iestādi, lai veiktu vakcināciju, vai labāk atturēties?
Rīkojumā ir noteikts, ka vakcinācija ir turpināma, izveidojot atsevišķu plūsmu bērniem un pieaugušajiem. Arī šajā gadījumā būtu svarīgi sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai saprastu, vai un kā vakcināciju iespējams saņemt.

Esmu dzirdējusi, ka daži ģimenes ārsti šobrīd nestrādā, jo esošās situācijas dēļ, piemēram, devušies atvaļinājumā. Ko šādā situācijā darīt pacientiem?
Ja ģimenes ārsts uz laiku pārtrauc sniegt pakalpojumus, viņa pienākumus pārņem aizvietojošais ārsts. Ja nav iespējams kontaktēties ar savu ģimenes ārstu un nav norādīts arī aizvietojošais ārsts, nepieciešams sazināties ar Nacionālo veselības dienestu. Tas radīs risinājumu konkrētā pacienta gadījumā, kā arī pārbaudīs, kādēļ ģimenes ārsta palīdzība nav pieejama.

Ko rāda statistika uzņemšanas nodaļās un traumpunktos – vai ir palielinājies pacientu skaits?
Lai arī pacientu plūsma uz ārstniecības iestādēm ir būtiski samazinājusies, jo daļa plānveida pakalpojumu netiek sniegta, nevaram teikt, ka šobrīd palielinājies pacientu skaits uzņemšanā.

Vai ārsti, kuri sniedz pakalpojumus privātpraksēs, drīkst strādāt, pieņemot plānveida pacientus par maksu?
Veselības ministrijas rīkojums par pakalpojumu sniegšanu attiecas kā uz iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātu veselības aprūpi, tā arī uz privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Taču tas ir privātās ārstniecības iestādes lēmums, kādā formātā darbu turpināt.

Vai ir aptuvens plāns, kā pierakstu pie speciālistiem realizēs pēc ārkārtas situācijas atcelšanas? Jau tagad cilvēki gaidīja mēnešiem rindā uz ārsta vizīti, tagad tas ilgs gadu un vēl vairāk?
Tā pacienta, kurš bija pierakstījies uz konsultāciju vai izmeklējumu, dati ir ārstniecības iestādes rīcībā. Loģiskā kārtība varētu būt tāda, ka iestāde sazināsies ar cilvēkiem, kuri rīkojuma dēļ netika pieņemti, pārliecināsies, vai apmeklējums vēl ir aktuāls, un piedāvās jaunu apmeklējuma laiku. Bet mēs noteikti tiksimies ar iestādēm, lai pārrunātu viņu redzējumu, kā šo darbu sākt, un par to informēsim sabiedrību.

Vienmēr ir norādīts, ka cilvēkiem jārūpējas par savu veselību, profilaksi, tad arī dažāda veida infekcijas slimības apdraudēs retāk un tām nebūs smagu komplikāciju. Kā šajā situācijā to īstenot? Turklāt – došanās svaigā gaisā uzlabo imunitāti. Tagad sauklis ir “paliec mājās”. Cilvēki soctīklos norāda, ka šāda rīcība tikai palielina draudus inficēties ar “Covid-19”, jo imunitāte ir novājināta.
Tai sabiedrības daļai, kas neietilpst nevienā no trim grupām – “Covid-19” slimnieki, viņu kontaktpersonas un tie, kuri atgriezušies no ārzemēm –, nav ierobežojumu iziet svaigā gaisā pastaigāt, skriet, nūjot, braukt ar velosipēdu vai citādi būt fiziski aktīvai, kaut vai strādāt dārzā. Vienīgi jāņem vērā, ka nevajadzētu apmeklēt tādas vietas, kur nav iespējams ievērot fizisko distancēšanos.
Individuāli vai kopā ar ģimenes locekļiem, ar kuriem dzīvo vienā mājsaimniecībā, var iziet no mājas. Tas pat būtu vēlams, jo visu laiku nosēdēt telpās cilvēkam ir grūti, arī psiholoģiski. Fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas, lai cilvēks justos labi un varētu uzturēt savu veselību formā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ierobežojumi pašu labā

Kategorijas