Kultūras darbinieki dīkā nesēž un mudina neļauties bezdarbībai

2020. gada 16. aprīlis 07:00

222

Kultūras darbinieki dīkā nesēž un mudina neļauties bezdarbībai

Publiski pasākumi, tajā skaitā balles, koncerti, izstāžu atklāšanas un apskates, kas parasti tika rīkotas novadu kultūras namos, muzejos un bibliotēkās, ir aizliegti, taču tas nenozīmē, ka iestādes ir slēgtas un to darbinieki vada laiku, laiski atpūšoties. Darba ritms, lai gan mainījis savu ierasto ritējumu, nav mazinājies. Kultūras jomas pārstāvji nodarbina paši sevi un domā par arvien jauniem veidiem, kā esošajā situācijā nezaudēt kontaktu ar kultūras baudītājiem.

Uzsvars uz āra darbiem
Aizputes novadā iecienītā tūrisma un kultūras objekta – Kazdangas muzeja – vadītāja Ilze Holštroma atklāj: lai arī apmeklētāji muzejā netiek pieņemti, darbinieki uz vietas ir ierastajā režīmā un nododas ar tiešo kontaktu nesaistītiem pienākumiem. “Mums ir priekšnieka rīkojums – ja ir labi laikapstākļi, jāiet laukā grābt un tīrīt apkārtni. Tad mēs to arī darām,” situāciju ieskicē I. Holštroma. Kopīgiem spēkiem tiek sakopta pilij piegulošā teritorija – kapenes, parks, atpūtas vietas.
Muzeja vadītāja neslēpj, ka netrūkst darbu arī iekštelpās. “Dokumenti tāpat jāsagatavo. Šo brīdi es labāk izmantotu, gatavojoties akreditācijai,” norāda muzeja vadītāja. Lai gan akreditācija paredzēta rudenī, I. Holštroma spriež, ka tai sagatavoties laikus noteikti nenāktu par ļaunu. Nepieciešams, piemēram, pārskatīt krājumus, pārskatīt un sakārtot dokumentāciju.

Piedāvā iespēju erudītiem
Kazdangas muzejs parūpējies, lai cilvēki varētu nodoties radošām un izzinošām nodarbēm, arī uzturoties mājās. Ikvienam ir iespēja piedalīties kādā no divām muzeja izsludinātajām aktivitātēm.
Viena no tām ir konkurss “Es, mana Brīvība un tās ierobežojumi”, kas saistīts ar šobrīd atcelto Vislatvijas Muzeju nakti un tās tēmu “Brīvība”. Konkursa norise paredzēta no 1. aprīļa līdz 4. maijam. Šajā laikā ikviens var iesūtīt savas pārdomas un pārspriedumus par šo tēmu esejas formā. “Gan pašu jēdzienu “brīvība” var apspēlēt, gan arī to attiecināt uz sevi. Man šķiet, ka šajā laikā tā ir aktuāla tēma,” secina I. Holštroma. Tika iecerēts, ka labāko darbu autorus apbalvos Muzeju naktī, taču nu no šīs ieceres jāatsakās. I. Holštroma gan uzsver – ja atsaucība konkursam būs, tad labāko darbu autoru sumināšana noteikti neizpaliks, izvērtējot, kad to būs iespējams īstenot dzīvē.
Paralēli tam noris arī sava veida izaicinājums, ko I. Holštroma izsludinājusi savā “Facebook” profilā. Ir apkopoti divdesmit ar vēsturi saistīti jautājumi, kurus muzejs aicina atbildēt. Muzeja vadītāja atklāj, ka jautājumi saistīti gan ar pašu Kazdangas pili, gan muzeju un tā ekspozīciju: “Jautājumi ir netradicionāli. Gribējās, lai šajā laikā, kad cilvēki vairāk ir mājās, pameklē un paskatās informāciju.” To, kurš būs spējis atrast visvairāk pareizo atbilžu, gaida pārsteiguma balva. Abās aktivitātēs piedalīties, kā arī uzzināt vairāk par tām ir iespējams, rakstot uz e-pastu: muzejs@kazdanga.lv.

E-lasīšanai – lielāka piekrišana
Pāvilostas bibliotēkas vadītāja Mairita Vītola atzīst, ka darbs iestādē turpinās arī ārkārtējās situācijas laikā. “Vienīgi tas, ka visi plāni par pasākumiem ir atcelti.” Bibliotēka gatavojas kārtējai akreditācijai, tādēļ nepieciešams pārskatīt dokumentus, krājumus. Paralēli tam vēl joprojām notiek arī klientu apkalpošana. Grāmatas Pāvilostas bibliotēkā tiek izsniegtas pēc iepriekšēja pieraksta. Cilvēki, sazinoties ar bibliotēkas darbiniekiem, dod ziņu par sava apmeklējuma laiku un jau palūdz atlikt nepieciešamo literatūru raitākai apkalpošanai. “Dīvaini ir, bet viss notiek. Pielāgojamies jaunajai situācijai,” atzīst M. Vītola. Lasītāju pēcāk atgrieztās grāmatas tiek novietotas “karantīnā”, proti, desmit dienu laikā tās netiek izsniegtas citiem. “Ir savi nosacījumi. Bet grāmatu ir daudz, jebkurā gadījumā varam piemeklēt citu.”
Novērots, ka šobrīd interese pieaugusi par e-grāmatu lasīšanu, tādēļ bibliotēkā cilvēki nereti vēršas ar lūgumu piešķirt viņiem pieeju bibliotēku sistēmai “Alise”. Lasītāju pieeju tai Pāvilostas novadā nodrošina divas bibliotēkas – Pāvilostas un Vērgales. Līdz ar to pārējo pagastu iedzīvotāji ar saviem lūgumiem par autorizācijas datu piešķiršanu vēršas pie Vērgales un Pāvilostas bibliotekārēm. Ir zināms, ka daži novada iedzīvotāji tādā veidā grāmatas lasa, atrazdamies Anglijā. “Mums rakstīja, ka šajā situācijā nav iespējams iziet no mājās, tad vismaz cilvēks ir laimīgs, ka var šādi lasīt grāmatas,” stāsta bibliotēkas vadītāja.
M. Vītola uzsver – dzīve piespiež meklēt arvien jaunas iespējas, kā īstenot savas ieceres un vēlmes, pielāgojoties jaunajai situācijai. Viņa ir pārliecināta, ka tieši lasīšana ir viena no vērtīgām nodarbēm, kam nodoties, jo tam nu var atlicināt vairāk brīvu brīžu nekā līdz šim. “Jālasa! Kamēr var, jāizmanto laiks lasīšanai.”
M. Vītola spriež, ka drīzumā varēs vairāk nodoties āra aktivitātēm – tiklīdz laiks kļūs siltāks un biežāk lutinās saule, būs iespēja parušināties dārziņos, pie reizes izkustoties un baudot laiku dabā, svaigā gaisā.

Grūti ar situāciju aprast
1. martā darbu jaunizveidotajā Durbes novada kultūras iestādē “Dunalkas/Vecpils kultūras un atpūtas centrs” uzsāka Inta Dreimane, kura arī līdz šim bijusi kultūras dzīves kūrētāja abās vietās. Plānus un ieceres, kas tika saistītas ar kultūras dzīvi, krasi pārrāva valstī izsludinātā ārkārtējā situācija. I. Dreimane neslēpj, ka situācija kultūras jomā ir pavisam žēlīga – visas norises uz nenoteiktu laiku atceltas. Kopīgiem pasākumiem, ballēm un cita veida izklaidēm šobrīd uzlikts stingrs veto. “Situācija drūma. Nav ne pulciņu, nekā. Gaužām žēlīgi,” noskaņojumu raksturo I. Dreimane.
Saziņa ar citiem novada kultūras darbiniekiem un kultūras mīļiem notiek attālināti, tiek spriests par iespējām, kā labi iesākto turpināt. “Mums ir doma, ka folkloras kopa mēģinās dziedāt telefoniski. Kaut kas jādara, citādi dikti drūmi izskatās,” skaidro kultūras darbiniece.
Ikdienas darba gaitas gan nav apstājušās. “Sagatavoju Lieldienu dekorācijas gan Dunalkai, gan Vecpilij – vismaz lai būtu kāda svētku noskaņa garāmejot. Pulcēties jau nevar, bet, ja kāds ir atnācis, lai vismaz papriecājas. Lai tās drūmās domas nav visu laiku prātā,” uzsver I. Dreimane.

Jāsaglabā optimisms
Straujā procesu apstādināšana un darba ritma maiņa ir pamatīgi izsitusi no sliedēm. Kā smej I. Dreimane – varētu tagad visu mierīgi, pamazām, palēnām plānot un darīt, taču, ja ikdienā pierasts pie aktīvas un nepārtrauktas darbošanās, nav nemaz tik viegli sevi apstādināt. Kultūras iestādes vadītāja tāda neesot vienīgā. Arī novada iedzīvotājiem grūti pierast pie domas, ka aktivitātes uz laiku norimušas. It īpaši tiem, kuri tagad bija sākuši darboties kultūras sfērā, pulciņos. Cilvēki vēloties kaut kādā veidā īstenot kopā nākšanu, tomēr I. Dreimanei nākas skaidrot – tādu iespēju šobrīd nav. Ir jāpieņem esošā situācija, kāda tā ir. “Pietrūkst jau man arī tas viss – kņada, čalošana, kopābūšana,” viņa apliecina.
Tomēr pāri visam svarīgi saglabāt optimismu – šis ir laiks, kad ģenerēt idejas, ko ar jaunu sparu īstenot, atsākot darba cēlienu ierastajā ritmā. I. Dreimane teic, ka to netrūkst: “Uz papīra uzlieku, lai neaizmirstas. Tiklīdz varēs, tā mēs visu turpināsim.”
Tāpat šajā laikā ir iespēja nodoties dažādām blakus nodarbēm, piemēram, pati ir pievērsusies sen piemirstam darbam – maizes cepšanai. “To nebiju darījusi gandrīz gadu. Pat gandrīz nevarēju atcerēties, kā ir pareizi. Bet izdarīju, un, izrādījās, viss bija, kā nākas,” smej I. Dreimane. Arī citiem viņa iesaka atminēties tās nodarbes, kas kādreiz bijušas tuvas, bet pēdējā laikā atstātas novārtā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kultūras darbinieki dīkā nesēž un mudina neļauties bezdarbībai

Kategorijas