Neziņa liek meklēt iespējamos darbības veidus

2020. gada 16. aprīlis 07:00

121

Neziņa liek meklēt iespējamos darbības veidus

Privātā kultūras pakalpojumu biznesa nozare patlaban vistiešākajā mērā ir lielākā cietēja, liecina “Kursas Laika” aptaujātie uzņēmēji. Nozares pārstāvji uzsver, ka ārkārtīgi gaida laiku, kad viss atgriezīsies normālās sliedēs. Tāpat arī cilvēki, kuri bija iecerējuši rīkot svinības, ir neziņā un patlaban kā vienīgo variantu redz lūkoties pēc datumiem gada otrajā pusē vai nākamgad.

Atceļ senus plānus
Liepājnieki Solvita un Toms pirmajā marta nedēļā saviem tuviniekiem izsūtīja ielūgumus uz kāzām, ko bija plānojuši rīkot 22. augustā. Datumu bija nolikuši jau pagājušā gada beigās. “Nebijām domājuši lielas svinības. Kopā 30 cilvēki. Baznīcā laulības un pēc tam restorānā svinības ar muzikantiem, pasākumu vadītāju, atrakcijām un visu, kas piederas pie lietas. Ielūgumi sasniedza saņēmējus, bet pēc pāris dienām – izsludina ārkārtējo situāciju! Tajā brīdī vēl nebija tādi ierobežojumi, kādi ir tagad, un mierināja doma, ka tie būs līdz 14. aprīlim,” stāsta Toms.
Taču, nākot klāt arvien jauniem valdības rīkojumiem, ierobežojot arī privātus pasākumus, un situācijas attīstības neparedzamībai, pāris sapratis – laikam šogad nesanāks. “Nav īstas skaidrības. Mēs stresojam – būs vai nebūs, atcels vai neatcels ārkārtējo situāciju. Mēs vairs neesam situācijas noteicēji pār saviem plāniem. Mums ir sarunāta svinību vieta, cilvēki, kuri rīkos un dekorēs, ēst taisīs... Mēs nevaram dzīvot neziņā. Tādēļ pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu, ka šogad kāzas nesvinēsim, un visiem atteicām. Slimība tomēr ir slimība. Neapskaužam uzņēmumus, kuri strādā kultūras un organizēšanas nozarē, kur noteikti ir vajadzīgs klātbūtnes efekts,” norāda Solvita.
“Bez variantiem. Mums ir svarīgi cilvēki, kuri nedzīvo Latvijā, bet gan Apvienotajā Karalistē. Viņi netiktu,” piezīmē Toms. Kāzas, kur ir tikai liecinieki un vēl papildu drošības noteikumi, viņi negribot. “It kā jau par to joko, teic, ka ekskluzīvas iespējas, bet mums joki nav prātā.”
Cits pāris savukārt apsver domu precēties tikai liecinieku klātbūtnē. Pasākums plānots jūlijā. “Doma ir salaulāties, jo tā ir mūsu diena, bet lielo balli pēc gada – 1. kāzu jubilejā. Tad nosvinēs ne tikai kāzas, bet arī iespēju uzelpot un atkal satikties tā pa īstam,” stāsta Agita, lai gan ļoti gaidījuši īpašo dienu. “Mums jau nav svarīgas tās dāvanas un pārspīlētās dekorācijas, pārskaists scenārijs. Lūk, tagad cilvēki var aizdomāties – ko mums tiešām vajag un kas ir lieks? Vai vienmēr vajag svētkos tās lielās ļaužu masas un ņemt maksimālo piedāvājumu, kas it kā piedien kāzām? Nu ne taču!” uzsver līgava.

Strādā nākotnei
Radošās apvienības “Šarmants” izveidotājs un īpašnieks Ritvars Embrekts, jautāts par to, kā klājas trešajā nedēļā, kopš izziņota ārkārtējā situācija, atzīst: “Nu, pavisam atklāti sakot, viss tiešām ir apstājies. Šobrīd ofiss tukšs.” Firma vēl paspējusi marta pirmajā pusē, pirms ārkārtējā stāvokļa pasludināšanas, realizēt vienu projektu, kas nesis ienākumus. “Kopš tā brīža ienākošā finanšu plūsma ir apstājusies, paliek tikai izdevumi, kurus šobrīd mēģinu segt no iekrātā “drošības spilvena”. Jautājums – cik ilgi tas spēs uzturēt uzņēmumu?” satraukts ir R. Embrekts. Viņš norāda, ka patlaban jaunu pieprasījumu pēc pasākumiem nav. Jo jebkāda veida publiskie un privātie pasākumi ārā vai telpās nav atļauti.
Tāpat arī neskaidrs liktenis esot nākotnē plānotajiem sarīkojumiem, piemēram, vairākām kāzām jūnijā, jūlijā. 50 procenti viesu dažās esot no ārzemēm. “Dzīvojam uz tādas kā pauzes cerībā, ka kādu dienu tas beigsies. Labā ziņa ir tā, ka var izdarīt lietas, kurām ikdienā nekad nepietiek laika. Sakārtot noliktavu, smelties iedvesmu un idejas, jaunradīt piedāvājumus, kurus potenciāli nākotnē varētu realizēt. Skatos uz to visu arī no pozitīvās puses – nozare noteikti piedzīvos pārvērtības pēc šīs krīzes, izdzīvos tikai radošākie, un labas idejas pasākumu nozarē nākotnē maksās vairāk nekā vienkārši menedžmenta iemaņas,” izsakās R. Embrekts.
Aģentūras “Lemon Pepper Events” īpašniece Laura Škuberte-Sudmale par pašreizējo situāciju pasmaida un nākotnē skatās ar humoru, jo bez tā, ka darbojas kultūras jomā, viņa ir divu meitu māmiņa. “Šobrīd iet gluži kā trakomājā! Dienas lido kā neprātīgas, par garlaicību būtu grūti sūdzēties.”
Meitas neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi – uzņēmējas atvases ir mājās, tāpēc atslābuma nav ne uz mirkli. “Paralēli šim pilnas slodzes darbam pamatdarbu man neviens nav atcēlis.” Taču darba sfērā L. Škuberte-Sudmale neskumst, jo nedarbojas tikai pasākumu organizēšanas jomā. “Protams, pasākumi šobrīd nenotiek, bet tāpat ir dekorēšanas darbi, mārketinga projekti, darbs ar tirdzniecības centriem. Turklāt būtu brīnišķīgi šajā laikā sastrukturēt tās lietas uzņēmumā, kam līdz šim nav pieticis laika,” viņa norāda.

Uztraucas par pabalstiem
Uztraucies par saviem ienākumiem un uzņēmuma nākotni, kā arī radošo darbību ir Liepājas ceļojošā leļļu teātra “Maska” īpašnieks Pēteris Trups. Viņš uzrakstījis atklāto vēstuli valdībai, lūdzot parakstīties arī citus līdzīgā situācijā nonākušos. “Esam saņēmuši atteikumu no Valsts ieņēmumu dienesta par dīkstāves pabalsta piešķiršanu darbiniekiem. Bet, ja esam vienīgie darba ņēmēji savā SIA un darbība ir apstājusies pilnībā dēļ pasludinātās ārkārtas situācijas un mums nav citu ienākumu avotu, kā mums izdzīvot? Kultūras jomā strādā ļoti daudz tādu uzņēmumu kā SIA, kuros ir nodarbināti viens vai divi darbinieki, kas vienlaikus ir arī darba ņēmēji un darba devēji. Tad jau iznāk, ka pašnodarbinātie, mikrouzņēmumi un autora honorāru saņēmēji ir priviliģētāki, mēs paliekam kaut kur ārpusē likumam par to, ka esam maksājuši nodokļus gan kā darba devēji, gan kā darba ņēmēji? Vai arī mums likvidēties un iet prasīt bezdarbnieka pabalstu? Bet arī tā nav izeja. Ja mūs ieliek vienā kulītē ar lieluzņēmējiem SIA, kas apgroza miljonus un kredītos apgroza miljonus, dividendēs izmaksā lielas summas, tad ir jautājums, kā tieši VID izvērtē katru iesniegumu individuāli,” atklātās vēstules tekstā pauž P. Trups.
Viņš pieļauj, ka mazajiem SIA arī uzkrājumu nav. “Bet rēķini jāmaksā. Nekādi ienākumi nav paredzami tuvākajos mēnešos, dīkstāves pabalsti mums nepienākas, jo esam valdes locekļi savos mini SIA uzņēmumos,” skaidro uzņēmuma īpašnieks un vienlaikus tā darba ņēmējs.
2. aprīļa pēcpusdienā sociālajos tīklos P. Trups publiski paziņoja: “Paldies visiem mazajiem SIA un pārējiem līdzjutējiem! Mēs saņēmām zvanu no Saeimas un solījumu, ka visu mazo SIA jautājums tiks risināts.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Neziņa liek meklēt iespējamos darbības veidus

Kategorijas