Kosmoss dzird, bet selektīvi

2020. gada 23. aprīlis 07:00

142

Ticu, ka “tas tur augšā” (Dievs, Kosmoss vai kas nu tur katram ir) palīdz mūsu sapņiem un vēlmēm piepildīties. Tāpat zinu, ka jāvēlas ir uzmanīgi. Jo – var piepildīties. Tas nozīmē, ka ir jāprot vēlmes formulēt.
Par to kārtējo reizi pārliecinājos samērā nesen, kad uzzināju, ka blakus manai dzīvesvietai taps lielveikals. Toreiz skaļi nodomāju: negribu tik tuvu mājām pārtikas veikalu (vēl neesmu sevi ieradinājusi iepirkties tikai un vienīgi pēc saraksta, tāpēc spontāni pirkumi gadās bieži; rezultāts – gan jau paredzams). Pavisam drīz saņēmām paziņojumu, ka māja, kurā īrējam dzīvokli, pārdota un mums jāizvācas. Kā smejies, Kosmoss sadzirdēja: nevēlies dzīvot pie veikala, lūdzu! Tagad man līdz tuvākajai bodei – kilometri pieci. Arī “Fonteina” apmeklētāji naktī nebļaustās zem loga. Nu es baudu lauku mieru un klusumu, kas arī “no augšas” reizēm tiek izprasts gluži burtiski – ar elektrības pārrāvumiem un pēkšņi nobeigušos ūdens sūkni.
Kad jau bijām pieņēmuši lēmumu par labu dzīvei laukos, lauzīju galvu, kā gan izmenedžēsimies ar transportu – darbs un skola katram savā laikā, tāpat vakari (bet vismaz pagaidām otru auto iegādāt nav plānā). Apsvēru, ka tīri teorētiski un praktiski savu darbu varu darīt attālināti, līdz ar to man atkristu agrā celšanās un došanās uz pilsētu reizē ar pārējiem. Un, lūk, atnāk Ļaunā Karaliene Korona un ievieš distancēšanos, kas piespiež un ļauj šādā režīmā pārslēgties un strādāt. Un atkal es jūtos uzklausīta.
Tas gan nenozīmē, ka Kosmoss sadzird visas manas vēlmes. Naudas maiss vēl no gaisa nokritis nav un arī pasaules apceļošana ne tikai subjektīvu iemeslu dēļ jāatliek. Tomēr ticu, ka viss notiek tieši tā, kā tam jānotiek. Tāpēc mācos ļauties dzīves pārsteigumiem. Polianniski mēģinu it visā saskatīt, par ko priecāties. Un cenšos problēmas uztvert kā izaicinājumus un iespējas. Šī, manuprāt, ir ideāla recepte krīzes laikam, kad valda nedrošība un pat bailes par to, kā mainīsies pasaule un katra paša ikdiena, ko skārusi pandēmija. Jo likmes ir visaugstākās – dzīvība!
Tumsa ir gaismas trūkums. Tāpēc vairosim labo! Un, kā teica Karlsons, mieru, tikai mieru! Visas krīzes reiz beidzas. Arī šī.
Tikmēr kādā brīvbrīdī paņemam pildspalvu un izveidojam savu sapņu sarakstu! Ar tinti rakstītam vārdam esot lielāks spēks, turklāt iezīmēsies orientieri, kurā virzienā doties.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kosmoss dzird, bet selektīvi

Kategorijas