Lauku vidē, kur cits citu pazīst, jūtas drošāk

2020. gada 23. aprīlis 07:00

1855

Lauku vidē, kur cits citu pazīst, jūtas drošāk

Tā par ikdienu ārkārtējās situācijas laikā spriež Nīcas novada iedzīvotāji. Liela daļa no uzrunātajiem atzīst, ka krasas izmaiņas savā ikdienā neizjūt. Protams, vairāk piesargājas, ievēro valstiski noteiktos drošības pasākumus, tomēr citādi dara to, kas nu kuram ierasts – turpina strādāt savā darbavietā, nododas pavasara darbiem mazdārziņā, dodas izbraukumos ar velosipēdu, kā arī labiekārto dzīvojamās platības.

Turpina darba gaitas
Nīcas novada centrā “Kursas Laiks” sastop pirmskolas skolotāju Antru Mači. Viņa, lai arī īstas pārliecības par savu un tuvinieku drošību šajā laikā nav, stresam un panikai neļaujoties. “Nav tā, ka būtu ļoti stresaini. Mierīgi dzīvojam,” uzsver A. Mače.
Viņa turpina strādāt vietējā bērnudārzā “Spārīte”, kur, pielāgojoties situācijai, mainījies ierastais darba režīms. “Strādāju dežūrgrupās, līdz ar to grafiks ir mainījies, bet – viss notiek!” Lai gan bērnudārzu apmeklē vien trešdaļa audzēkņu, jānodrošina viņiem ierastais dienas ritms.
A. Mače teic, ka esošo situāciju pieņem, cik vien labi iespējams, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem: “Pagaidām liekas, ka mums te viss ir mierīgi, jo mūspusē, paldies Dievam, nav vēl neviena saslimšanas gadījuma. Jācer, ka tā arī paliks.” Cerīgi liekot raudzīties vietējo apzinība – tiek ievērota noteiktā distancēšanās, dzīve novadā kopumā kļuvusi klusāka, rimtāka.
Darbu novada centrā esošajā “SkaistumNīcā” turpina arī friziere Linda Šķila. Skaistumkopšanas salona logā gan izlikta zīme, kas vēsta – klienti tiek pieņemti tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Sarunā L. Šķila atklāj, ka ikdienā salonā strādā kopā ar kolēģi – manikīra meistari. Kaut arī darba apjoms konkrētajā situācijā sarucis, tomēr arvien ir cilvēki, kuri vēlas pieteikt pierakstu. Meistares darbojas, sekojot visiem noteikumiem – ikvienam klientam pieejams dezinfekcijas līdzeklis, pašas meistares to izmanto regulāri, kā arī lieto cimdus.
L. Šķila teic, ka ciešā saskare ar klientiem nebaida: “Te, Nīcā, cits citu vairāk zina, tad ir drošāk.” Tā kā klientu loku veido pārsvarā vietējie pastāvīgie apmeklētāji, tas ir papildu garants abu pušu drošībai – savstarpējā sapratne un uzticēšanās. L. Šķila novērojusi, ka brīdī, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija, nīcenieki bijuši bažīgi, taču nu ar situāciju apraduši un, ievērojot drošības pasākumus, turpina savas ierastās gaitas.

Saziņa ar radiem – telefoniska
Pensionāre Alma neslēpj – noskaņojums ārkārtējās situācijas laikā nav labs. Skumdinot fakts, ka šajā laikā nav iespējas tikties ar ģimeni – bērniem, mazbērniem, kuri dzīvo citviet. Pagaidām saziņa ar ģimeni notiekot vien telefoniski – tā šķietot drošāk. “Varbūt es esmu bailīga,” vērtē nīceniece, tomēr ir pārliecināta, ka noteikumi ir jāievēro. Taču saistībā ar izsludināto ārkārtējo situāciju esot daudz neskaidrību un neziņas, jo redzams – kamēr vieniem ikdiena krasi mainījusies, citiem tā rit kā līdz šim. “Nav saprotams – visi iet, visi brauc. Fūres brauc cita pēc citas. Liekas, nekas nav apstājies, tomēr ir.”
Arī pensionārs Ziedonis Herings norāda, ka lielākās izmaiņas, kas skārušas viņa ikdienu, ir iespēja ar ģimeni sazināties vien attālināti – telefoniski. Tā kā meita ar ģimeni dzīvo Grobiņā, šobrīd iespēju satikties klātienē nav. Piesardzību ikdienas gaitās nākas ievērot kopā ar kundzi – abi šobrīd neapmeklē baznīcu, bez liekas vajadzības neiet uz publiskām vietām, kur vienuviet iespējams satikt lielāku skaitu cilvēku. Tā kā dzīvo lauku vidē, kur ikdienu vada kopā ar sievu, Z. Herings atzīst – jūtas drošs un pasargāts: “Es nebaidos. Te uz laukiem jau mierīgi. Nīcā te viss ir mierīgi, dzīvot var.”

Atbildīgi par sevi un citiem
Tā veikala “LaTS” apmeklētājus Nīcas centrā raksturo pārdevēja Ludmila Vlasova. Viņa stāsta, ka liela daļa uz veikalu nāk, jau sagatavojušies – ar pašu sagādātiem cimdiem, maskām. Veikalā gan ikvienam pieejams arī roku dezinfekcijas līdzeklis papildu drošībai. Pie kases novietots aizsargstikls starp pārdevēju un klientiem, tāpat pārdevējām nodrošināti cimdi pircēju apkalpošanai. Par drošības pasākumiem vienā no iecienītākajām novada tirdzniecības vietām ir padomāts, un tie noteikti vērtējami kā drošības garants esošajos apstākļos. Līdz ar to darbs veikalā papildu spriedzi pārdevējām nerada. To apstiprina arī L. Vlasova: “Nav tik traki. Cilvēki ievēro distanci.”
Tāpat pluss esot fakts, ka nav novērots cilvēku pieplūdums kādās konkrētās stundās – iedzīvotāji veikalā iegriežas dažādos laikos, līdz ar to nenotiek drūzmēšanās.
Varētu šķist, ka šobrīd veikalā krities apmeklētāju skaits un apgrozījums, ņemot vērā, ka slēgtas robežas un cilvēki mazāk dodas ārpus savas dzīvesvietas, pa ceļam retāk piestājot netālu no šosejas esošajā veikalā, tomēr tā nebūt nav. “Svešinieki brauc garām. Sestdienās ir vairāk svešāku cilvēku, ne nīcenieku,” novērojumos dalās L. Vlasova. Īpaši piesardzīgi veikala apmeklējumu reizēs esot šoferi tālbraucēji. Viņi veikalā ienāk, uzlikdami masku.

Zemes darbi kliedē domas
Annu Dzintru Sprūdi “Kursas Laiks” sastop rosāmies Nīcas mazdārziņu teritorijā. Sieviete stāsta, ka iepriekš dzīvojusi un saimniekojusi Otaņķos, taču pēdējos trīs gadus pārcēlusies uz dzīvi Nīcā, kur iekopts arī savs zemes gabaliņš. Te tiek audzēti kartupeļi, sīpoli, ķiploki, arī puķes – viss pašu vajadzībām gan vēdera, gan acu priekam. Pagaidām tiek sagatavota augsne un notiek pirmie sēšanas un stādīšanas darbi.
Taujāta, kā jūtas ārkārtējās situācijas laikā, viņa atbild: “Labāk nedomāt. No sākuma jau diktāk pārdzīvojām, bet nu ir mierīgāk.” Viņasprāt, lai arī sākotnējais nemiers un bailes rimuši, par savu un citu drošību nīcenieki cītīgi gādā vēl joprojām. Satiekoties ietur ieteikto divu metru distanci, veikalā ir īpaši piesardzīgi – izvairās no tieša kontakta, izmainoties starp veikalu plauktiem.
Sieviete atzīst, ka liela daļa, kuriem ir tāda iespēja, sākuši aktīvi nodoties dārza darbiem. Mazdārziņos esot jūtama arvien lielāka rosība. “Ļoti daudzi rušinās tagad – ņemas, zāģē. Kas ir, tas ir. Vismaz ir, ko darīt.” Iespēja nodoties zemes darbiem svaigā gaisā dod iespēju atslēgties no domām un bažām par apkārt klīstošo vīrusu, jo tās tāpat vien jau prātu nepamet, norāda nīceniece. “It kā līdzi kaut kas velkas. Mazs saspringums ikdienā ir. Kad esi dārza darbos, par to nedomā. Kad aizej mājās, tad tik sāc domāt.” Iedzīvotāja atzīst, ka pati šajā situācijā ir sevišķi piesardzīga – atnākot no veikala, tūlīt mazgā nopirktos produktus, preču iepakojumus dezinficē.

Gādā par smukumu
Guna un Jānis Kalni savā īpašumā “Gundegas” Otaņķu pagasta Rudē laiku pavada lietderīgi – abi nodevušies īpašuma teritorijas labiekārtošanai. “Mēs divi uz četriem hektāriem zemes – mums ir, ko darīt,” smaidot atklāj saimniece. Tā kā abi ir pensijā, viņu ikdienu valstī noteiktā ārkārtējā situācija tieši skārusi nav. Ierastais ritms “Gundegās” turpinās. Sākti dažādi pavasara darbi, acis priecē skaisti košumkrūmi un pavasara puķes.
G. Kalna gan uzsver – pāragri priecāties par siltā laika iestāšanos vēl nevar. “No rītiem vēl mēdz būt salnas. Pavasaris nāk dikti lēnām. Ziema nebija, likās – nu jau, nu jau. Martā sākām zemenes ravēt, bet nu nevar saprast. Bet gan jau būs labi,” optimistiska ir rudeniece.
Kamēr aktīva zemes darbu sezona nav sākusies, pāris kopīgiem spēkiem domā un darbojas pie savas sētas izskaistināšanas. Pagalmā tapusi lapene, tā pēcāk tiks greznota ar skaistām puķu kastēm, ko savām rokām darina māju saimnieks. Savukārt to aizpildīšana ar krāsainiem ziediem būs saimnieces pienākums.
Abi īpašu satraukumu vai bailes esošajā situācijā neizjūt. Taču noteikumus ievēro apzinīgi – uz veikalu dodas vien reizi nedēļā, ja nepieciešams. Tāpat uz nezināmu laiku atliktas kopīgas ģimenes pulcēšanās. “Bērni no Grobiņas nebrauc, vieni ir Norvēģijā – tie netiek,” situāciju ģimenē raksturo G. Kalna.

+ 6

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lauku vidē, kur cits citu pazīst, jūtas drošāk

Kategorijas