Eksāmeniem – būt vai nebūt?

2020. gada 23. aprīlis 07:00

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvji domā par vairākiem risinājumiem valsts gala pārbaužu un eksāmenu organizēšanā. IZM mājaslapā vēstīts, ka šobrīd ir sagatavoti trīs rīcības scenāriji.
Pirmais no tiem – ja ārkārtējā situācija pēc 12. maija netiks pagarināta, valsts pārbaudes darbi 9. klasēm un centralizētie eksāmeni 12. klasēm varētu notikt jūnijā un jūlijā. Otrs no tiem stāsies spēkā, ja ārkārtējo situāciju valstī pagarinās – tad pagarināti varētu tikt arī noslēguma eksāmenu laiki. Tikai tad, ja drošības pasākumi saistībā ar “Covid-19” pandēmiju netiks atcelti ilgstoši, tiek pieļauts trešais variants, proti, iespēja visiem skolēniem šo mācību gadu pabeigt ar izliktu vidējo gada vērtējumu. Gala lēmumu par valsts pārbaudes darbu norisi IZM pieņems, ņemot vērā turpmāko epidemioloģisko situāciju valstī un Veselības ministrijas rekomendācijas, kā arī citu ES valstu rīcību centralizēto eksāmenu norisē.

Vērtēs situāciju
Šobrīd notiek gatavošanās scenārijam, ka centralizētie eksāmeni notiks no 2. jūnija līdz 7. jūlijam, kā arī tiek paredzēti papildtermiņi gadījumiem, kad cilvēki nevar piedalīties eksāmenu kārtošanā slimības dēļ. Tad eksāmenu kārtošanas grafiks noslēgtos jūlija beigās, aģentūrai LETA skaidroja VISC direktors Guntars Catlaks. Viņš cer, ka šajā gadījumā 12. klasēm sertifikātus izsniegtu 17. jūlijā, bet tiem, kuri eksāmenus kārtojuši papildtermiņā, – pašās jūlija beigās.
Ja nāksies īstenot scenāriju B, eksāmenu sesija notiks jūnija otrajā pusē un jūlijā. Šajā gadījumā paredzētas iespējas samazināt eksāmenu skaitu. Un vien tad, ja ārkārtējā situācija turpināsies ilgstoši un klātienes nodarbības nevarēs notikt, eksāmenu sesija tiks atcelta vispār. G. Catlaks skaidro, ka šādā gadījumā skolēni nesaņemtu sertifikātu ar centralizēto eksāmenu rezultātiem, bet atestātu, kurā šie vērtējumi aizstāti ar gada vērtējumiem. Kā tas ietekmēs skolēnu iestāšanos augstskolās citās valstīs, atbildes pagaidām nav. “Pašlaik izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska tiekas ar citu valstu izglītības ministriem, kur noskaidrosim, kā rīkosies citas valstis,” atklāj VISC direktors.

Par gatavību nešaubās
Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas direktore Laila Urbāne atklāj savu personīgo skatījumu uz situāciju: “9. klasē mēs varētu iztikt ar gada vērtējumiem, jo viņiem būtisku lomu valsts pārbaudes darbu vērtējumi nespēlēs nevienā līmenī.”
9. klases absolventi visbiežāk paliek un mācības turpina vai nu tajās pašās mācību iestādēs, vai dodas uz tehnikumiem apgūt profesionālo izglītību, vai uz citu vispārējās izglītības iestādi. Kā rādot līdzšinējā pieredze, lielā daļā šo iestāžu tiek ņemti vērā ne tikai valsts pārbaudes darbu rezultāti, bet gan vērtēts jauniešu mācību darbs kopumā. Tieši tādēļ Grobiņas novada vidusskolas direktorei šķiet, ka gada vērtējumu izlikšana būtu labākais risinājums. “Tas mazinātu stresu, dotu mieru.”
Par topošajiem 12. klases absolventiem L. Urbānei gan ir cits viedoklis: “Vai valstiski spēsim nodrošināt atestātos tādus ierakstus, ka šis tik tiešām ir bijis īpašs gads visā pasaulē un jāņem vērā izliktie gada vērtējumi?” Direktore zina teikt, ka jauniešu vidū ir tādi, kuri gatavi mācības turpināt kādā no Latvijas un pat ārvalstu augstskolām, līdz ar to viņiem eksāmeni un to rezultāti būtu nozīmīgi.
Taču vai jaunieši, mācoties attālināti un darbojoties neziņas un, nenoliedzami, arī sava veida stresa apstākļos, varēs pienācīgi eksāmeniem sagatavoties? L. Urbāne ir pārliecināta, ka attālinātajā režīmā jaunieši koncentrējas galvenokārt uz zināšanu nostabilizēšanu, gatavojoties eksāmeniem, jo to atcelšanu neviens līdz šim nav apstiprinājis. Tādējādi ikviens piestrādā pie niansēm un atsevišķām tēmām, kur nepieciešams zināšanas pieslīpēt. Tāpat skolēni izmēģina eksāmenus, pildot uzdevumus no iepriekšējo gadu darba lapām. “Par to man bažu nav,” par skolēnu sagatavotību saka direktore. Viņa priecājas, ka šobrīd atstāti trīs obligātie centralizētie eksāmeni – izvēlētajā svešvalodā, latviešu valodā un matemātikā. Ceturtais – izvēles eksāmens – šajā gadā nebūs obligāts.
Protams, ka viens ir teorētiska sagatavošanās un vielas apguve, bet otrs – skolēnu sagatavotība. Eksāmeni lielā daļā jauniešu rada papildu uztraukumu, nervozitāti. Un šī situācija to var vēl vairāk pastiprināt. “Katrs mēs esam tikai cilvēks. Kā jūtamies, kā uztveram šīs pārmaiņas, cik gatavi esam pielāgoties – psihoemocionālais stāvoklis ir ļoti svarīgs. Bet es domāju, ka mēs spēsim savus jauniešus motivēt. Strādāsim ar viņiem tā, lai viņi to varētu godam izpildīt un nebūtu diskomforta sajūtas, ja šīs ārkārtējās situācijas dēļ rezultāti pasliktinājušies.”
L. Urbāne teic, ka šo aspektu saprot arī IZM, kas domā par atvieglinātu eksāmenu izstrādi. Tieši tādēļ ir cerība, ka viss izdosies veiksmīgi un jaunieši šajā situācijā nebūs zaudētāji, bet gan ieguvēji.

Atbildība – pat lielāka
Eksāmeniem ir jānotiek, protams, paredzot atvieglinājumus un padarot tos nosacīti vienkāršākus, IZM nostājai zināmā mērā piekrīt Pāvilostas vidusskolas direktore Marita Rolmane. Viņa novērojusi, ka “šobrīd skolēnu attieksme ir visai nopietna pret gatavošanās procesu; tā nav mainījusies atšķirībā no ikdienas, varbūt skolēni pat vairāk un ar lielāku atbildību gatavojas”.
Iekšējs satraukums gan no pedagogu, gan skolēnu puses ir par to, ka gatavošanās notiek nevis skolas solā, bet gan attālinātā mācību procesā. “Klātienes nodarbībās, protams, ir cita veida stundas struktūra, varam akcentēt tieši to, ko vēl vajag akcentēt.” M. Rolmane, raksturojot attālināto mācību norisi, skaidro, ka koncentrācija tiek likta uz pamata lietām, dodot arī atgriezenisko saiti skolēnam, norādot, ko nepieciešams papētīt, kur jāiedziļinās vairāk. Cik tas iespējams, skolotājs skolēnus konsultē.
Daļā mācību priekšmetu, kas no skolēniem prasa pamatīgu sagatavotību un kuros skolēniem ir daudz jautājumu un precizējumu, piemēram, matemātikā, fizikā, tiek izmantota platforma, kas ļauj darboties tiešsaistē un skolotājam tūlītēji uzdot jautājumus. Skaidrs ir viens – attālinātā mācīšanās nekādā mērā neaizstāj klātienes mācības, pārliecināta Pāvilostas vidusskolas direktore.
Arī M. Rolmane uzskata, ka 12. klases skolēniem eksāmeni ir īpaši svarīgi tieši tālākās izglītības dēļ – lai nodrošinātu viņu veiksmīgu iestāšanos kādā no izvēlētajām augstākās izglītības mācību iestādēm. Ja 12. klašu eksāmeni tiek atcelti, tad, pēc M. Rolmanes domām, uz konkrēto brīdi nāktos mainīt sistēmu un uzņemšanas kritērijus augstākajās izglītības iestādēs, kur svarīgākais ir lielākoties eksāmenu vērtējums.
Pāvilostas vidusskolas direktore uzskata, ka problēmu kārtot eksāmenus nebūtu arī devītklasniekiem. Viņai šķiet pozitīvi, ka skolēniem ir mērķis, uz kuru viņi iet, kam cītīgi gatavojas. Galu galā – 9. klases eksāmeni ir pirmā pieredze, kas palīdz apjaust un sagatavoties gaidāmajam 12. klasē. “Viņiem ir zināmas sajūtas, ir zināms, kā psiholoģiski jāsagatavojas,” plusus eksāmenu norisei 9. klasē raksturo M. Rolmane. Ja eksāmeni nenotiktu, tad 12. klasē, iespējams, stress, satraukums un neziņa, ko īsti sagaidīt, būtu lielāka.
Par skolēnu emocionālo sagatavotību eksāmeniem šajā situācijā direktore spriež – daudz kas atkarīgs ne tikai no pašiem skolēniem un pedagogiem, bet arī no ģimenes. Cik liels ir vecāku atbalsts, vai viņi spēj bērnam iedot nepieciešamo miera sajūtu. Skaidrs gan, ka vecāki arī jūt līdzi atvasēm un nereti uztraucas ne mazāk kā paši eksāmenu licēji. “Viņi dzīvo līdzi šajā pārdzīvojumā.”

Daudz nezināmā
Nīcas vidusskolas direktore Lāsma Petermane atzīst: ja lēmums par eksāmeniem būtu katras skolas ziņā, Nīcas vidusskola visticamāk lemtu par to pilnīgu atcelšanu 9. klašu skolēniem. “Tie tomēr nav vidusskolēni. Viņiem būtu jāizliek gada atzīme,” uzsver direktore. Pamatskolas beidzējiem nepiemītot tik liela mērķtiecība un motivācija, kā tas ir vidusskolas posmā, tādēļ ar viņiem vairāk darba arī attālinātajā režīmā. Īpaši jāseko līdzi, lai visi skolēni pieslēgtos mācību norisei, jo izrādās, ka to ikdienā dara ne visi, daļa aizbildinoties, ka saplīsis viņu dators. “Viņi vēl ir bērni,” jauniešu attieksmi raksturo direktore.
Spriežot par vidusskolēniem, L. Petermane teic, ka trīs obligātie eksāmeni un to veiksmīga nokārtošana ir katra skolēna paša interesēs atkarībā no viņa izvēlētā ceļa. Vidusskolēniem tie noteikti varētu tikt organizēti, jautājums vien – kad? “Ja tas ir tikai jūlijā, un parasti eksāmenu labo kādu mēnesi, tad ir jādomā par iestāšanos augstskolā – kā šos laikus salāgot?”
Ikviens izglītības jomas pārstāvis šobrīd strādā netradicionālos apstākļos, pielāgojoties konkrētajai situācijai. Direktore norāda, ka Nīcas vidusskolas pedagogi strādā radoši, meklē pieejas veiksmīgai mācību procesa organizēšanai, taču, kā rāda pieredze, katrā klasē ir pa kādam skolēnam, kuram nepieciešama pastiprināta uzmanība arī no skolas puses, lai pievērstu viņu mācību darbam, kas, lai arī veicams no mājām, nav atcelts.
Pagaidām jautājumu saistībā ar eksāmenu norisi ir vairāk nekā atbilžu. Uz to norāda L. Petermane: “Ja eksāmens notiek attālināti, kā to organizēt? Jādomā par tehnoloģijām – lielai daļai ir telefoni, bet, lai varētu pilnvērtīgi mācīties, ar tiem ir par maz.”
Nīcas vidusskola bērniem, kuriem tas bijis nepieciešams, piešķīrusi skolas datorus – planšetes. Bet kā nodrošināt, lai bērni konkrētajā eksāmena dienā un laikā pieslēdzas eksāmena norisei? To izkontrolēt būtu grūti. Tāpat nav skaidrs, kā eksāmeni tiks vērtēti – procentuāli vai ar vērtējumu “ieskaitīts/neieskaitīts”. “Pārbaudes darbs tāds noteikti varētu būt, bet eksāmens – droši vien ne,” domā direktore.
Skaidrs, ka nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu ar jautājumu un atbilžu sekciju un iepriekšējo konsultāciju apmēru attālinātajā mācību modelī ir teju neiespējami. Tāpat konkrētā situācija skolēniem noteikti varētu radīt papildu stresu eksāmenu laikā, kas varētu pasliktināt to rezultātus, tādēļ svarīgi domāt par atbilstošiem vērtēšanas kritērijiem un skolēnu godīgu novērtējumu šajā situācijā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Eksāmeniem – būt vai nebūt?

Kategorijas