Kaprīzi karaliskais Itālijas gardēžu mīlulis – baklažāns

2020. gada 23. aprīlis 07:00

Siltajās klimata joslās baklažāns ir daudzgadīgs augs, Latvijā to audzē kā viengadīgu. Stāda saulainā vietā, aizvēja pusē vai, vēl labāk, siltumnīcās, jo tiem Latvijas vasaras var būt par vēsu.

Mīl nemainīgu siltumu
Baklažānus sēj kastēs vai podos martā, aprīļa sākumā, vēlāk tos izpiķējot. Baklažānu stādus vajadzētu uzturēt temperatūrā +15°C grādi. Kad pārstādīti, siltumnīcā ziedēt sāks aptuveni 40.–45. dienā pēc sēšanas, atklātā laukā – mazliet vēlāk.
Ja stādīsi baklažānus atklātā laukā, būs nepieciešams augsnes sedzējmateriāls un materiāls, ar ko piesegt augus no sala. Augsnes sedzējmateriāls darbosies kā augsnes mulča un pasargās auga saknes no aukstuma un izžūšanas. Apklājot augu, jāatceras, ka sedzējmateriāls nedrīkst nonākt saskarē ar augu, pretējā gadījumā ir iespējams, ka augs nopūs.
Baklažānus stāda tādā pašā augsnē kā tomātus un papriku, tāpēc tos visus var audzēt siltumnīcā kopā. Stādi jāstāda divās rindās, atstājot 50 cm starp rindām un 25 cm savā starpā.
Baklažānam ir ļoti svarīga augšanas temperatūra. Turklāt vēlams, lai tā būtu konstanta, bez ārkārtējām temperatūras maiņām – aukstumā neveidojas ziedi. Tāpēc stādīšana siltumnīcā būtu labāka izvēle. Ārā stādītiem baklažāniem būs īsāks augļu ražošanas periods, turpretī siltumnīcā, pareizi ievērojot temperatūras režīmu, pat oktobrī varēsit mieloties ar ražu.
Baklažāns ir uzskatāms par vislielāko rīmu – tam patīk mēslojums un piebarošana. Ar parastu ūdeni lejkannā pie tā varat nemaz nedoties – baklažāns to uzskatīs par apvainojumu savai karaliskajai būtībai. Katru reizi, kad nolemjat laistīt baklažānu, ūdenim pievienojiet vai nu speciālo mēslojumu baklažāniem, vai nezāļu uzlējumu, biohumusu vai vienkārši koka pelnu uzlējumu! Ja baklažānam trūks barības vielu, tas vienkārši apstāsies augšanā un attīstībā.

Svaigā veidā neēd
To forma var būt ne vien iegarena, bet arī apaļa. Baklažānu mīkstums ir ļoti maigs, zaļgani dzeltens un satur daudz ūdens. Tiem ir specifiska smarža, kas atgādina sēnes. Baklažānus novāc negatavus, citādi to mīkstums kļūst sīvs.
Svaigus baklažānus uzturā nelieto, jo tajos esošās rupjās šķiedrvielas var kairināt gremošanas traktu. Uzturā baklažānus lieto vārītus, sutinātus, ceptus, sālītus, konservētus, kaltētus, tos var pildīt ar citiem produktiem, kā arī izmantot salātu, mērču un biezeņu pagatavošanai. Baklažāniem ir augsta uzturvērtība – tie ir labs kālija avots, kā arī satur pektīnvielas. Šis dārzenis satur veselu kokteili minerālvielu un vitamīnu. Tajā atrodams kālijs, magnijs, dzelzs un varš. Tie ir bagāti ar olbaltumvielām un organiskajām skābēm, satur arī karotīnu, šķiedrvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas.
Ir dati, kas norāda uz šo dārzeņu spēju pazemināt holesterīna līmeni, kā arī uzlabot sirds muskuļu darbību un veicināt ūdens apmaiņu organismā. Regulāri un ilgstoši lietoti pārtikā, baklažāni palīdz arī pret mazasinību, labvēlīgi ietekmē nieru slimniekus un diabētiķus, kā arī īpaši ieteicami vecāka gadagājuma cilvēkiem. Baklažāni novērš arī vēdera aizcietējumus, veicina žults izdalīšanos, novērš pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, kā arī palīdz locītavu slimībās, aptaukošanās gadījumos un spēcina organismu.
Baklažāni lieliski uzglabājas visu gadu un ir vērtīga dārzeņu izejviela dažādu konservu gatavošanā. Tikai jāatceras, ka baklažānus nedrīkst uzglabāt pārāk aukstā vietā, citādi tiem rodas brūni plankumi.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kaprīzi karaliskais Itālijas gardēžu mīlulis – baklažāns

Kategorijas