Askētisms ikdienā un svētkos

2020. gada 30. aprīlis 07:00

146

Nesen noklausītā sarunā dzirdēju frāzi, ka tuvojošās svētku brīvdienas šogad netiek gaidītas ar tik lielu nepacietību kā citus gadus, jo galu galā – tās ne ar ko neatšķiršoties no iknedēļas brīvdienām. Proti, šogad maija svētkos nebūs iespējas pulcēties kopā pie lielā saimes galda ar radiem un draugiem, nebūs iespējas apmeklēt kādu skaistu svētku koncertu, kā arī nodoties citām kolektīvām aktivitātēm. Un taisnība jau ir. Šogad svētki nudien būs neierasti. Tāda šogad noteikti bija arī Lieldienu svinēšana. Taču vai tas liedz svinēt?
Arvien biežāk izskan aicinājumi cilvēkiem mainīties līdzi situācijai, pārdomājot vērtības, savus ikdienas paradumus, mudinot apgūt jaunas prasmes. Domāju, ka to noteikti var attiecināt arī uz svētku svinēšanu. Arī šo izpausmi valdošā situācija liek pārskatīt un katram pašam sev pajautāt – vai grezni klāti galdi, liels viesu skaits un trīskārtu ēdienkarte ir neatņemama svētku sastāvdaļa? Zinu, daudziem nācās pieņemt, ka šajā gadā būs jāiztiek bez lielām dzimšanas dienu ballītēm, kāzu svinībām un citiem notikumiem, kuri iepriekš nebija iedomājami bez kārtīgas svinēšanas lielā pulkā. Taču situācija lika domas mainīt.
Daļa veiksmīgi pieņēma esošo situāciju un pat izmantoja to savā labā – dzimšanas dienu svinēja cēlā vientulībā, pasūtot savu iemīļotāko torti, mājās iededzot sveces un veltot dienu sevis lutināšanai. Un vai tad tas nav svētku mērķis – galvenokārt tos radīt pašam sev? Ja nu kādā svētku reizē nākas iejusties namamātes vai namatēva lomā, reti kad izdodas arī pašam svētkus izbaudīt, jo dienu iepriekš svinībām jāgatavojas, to laikā jāseko līdzi, lai visi viesi būtu paēduši, padzēruši un labi justos, līdz ar to svētku izjūta, gādājot par citu labsajūtu, pašam nereti izpaliek.
Tādēļ ikvienu aicinu tuvojošās svētku dienas veltīt, lutinot sevi – doties pie dabas, sarīkot vientulīgu vai ģimenes pikniku, kā to ļauj esošie noteikumi. Svētku sajūtas radīšanai noteikti var izcept un notiesāt kādu gardumu, ja tā gadiem ilgi bijusi nemainīga tradīcija. Kā sarunā uzsvēra psiholoģe Baiba Martinsone – pārmaiņu laikā jābūt lietām, kas paliek nemainīgas. To var attiecināt arī uz svētku svinēšanu – no tās noteikti nav jāatsakās, to var transformēt un, iespējams, pat vairāk izbaudīt.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Askētisms ikdienā un svētkos

Kategorijas