Visi kopā no situācijas iziet kā ieguvēji

2020. gada 7. maijs 07:00

661

Visi kopā no situācijas iziet kā ieguvēji

Kristaps un Kristīne Kulpes šāgada jūlijā atzīmēs kāzu 15. gadadienu. Grobiņnieks Kristaps iepazinies ar liepājnieci Kristīni, abi saskatījušies, un Kristīnei, pārceļoties uz vīra dzimto pusi, bijusi iespēja iepazīt un iemīlēt jauno dzīvesvietu, par kuru līdz tam zināts gaužām maz. Nu Grobiņa ir mājvieta ne tikai Kulpju pārim, bet arī abu trim atvasēm – 14 gadus vecajam Kristianam, vienpadsmitgadniekam Jonatanam un pastarītei – četrgadniecei Sofijai Annai.
“Paliec mājās” laiks, kas lielai daļai ģimeņu, tajā skaitā arī Kulpēm, nebūt nav viegls, reizē ļāvis no jauna citam citu iepazīt, vairāk novērtēt un satuvināties.

Satikšanās vieta – Liepāja
Kristīne ir dzimusi un augusi liepājniece, visu laiku sevi par tādu uzskatījusi, līdz brīdim, kad sastapusi Kristapu. Viņa smej – līdz abi iepazinušies, par Grobiņu zinājusi vien tik daudz, ka tāda pilsēta ir un tajā atrodas pilsdrupas. Taču topošais vīrs viņai šo vietu atklājis pilnībā no jauna, kad šeit pārcēlušies uz dzīvi. Abi gan viens otru pirmoreiz pamanījuši Kristīnes dzimtajā Liepājā, kur apmeklēta kopīga draudze, bet pēcāk tā pa īstam viens otrā ieskatījušies, kopā strādājot. “Mums ir tāds joks, ka mēs nedaudz satulkojāmies,” smaidot saka Kristaps.
Abi ar Kristīni iepazīšanās laikā – nu jau pirms 16 gadiem – strādājuši uzņēmumā “Valodu vēstniecība”, kur Kristīne tulkojusi vācu, bet Kristaps – angļu valodā. Vēlāk gan profesionālais ceļš vedis citā virzienā. Šobrīd Kristapa ikdiena saistīta ar loģistikas un pārdošanas jomu. Līdz šāgada janvārim Kristaps bijis arī sludinātājs Liepājas baptistu Pāvila draudzē. Savukārt Kristīne ir pilna laika mamma, lai gan paralēli ikdienas rūpēm par bērniem paguvusi absolvēt Liepājas Universitāti, kur studējusi programmā “Eiropas valodas un kultūra”.

Izaicinājums patstāvībai
Kulpju ģimenē kopīgi darbi un izklaides nav nekas svešs – lielā cieņā ir kopābūšana, visiem pieciem klātesot. Kristaps uzsver: “Laiks, ko pavadām ar bērniem, ir neatsverams. Tas veido.”
Teiktais saskan ar darbiem, jo kopīgas pastaigas, velobraucieni, darbošanās dārzā ir kļuvusi par ikdienu. To nav mainījis arī aicinājums “Paliec mājās”, jo aizvien ir atļauta un pat ieteicama atpūta un fiziskas aktivitātes pie dabas savas ģimenes lokā. To Kulpes labprāt izmanto. Kristīne gan neslēpj – kad martā uzzināts par lēmumu slēgt izglītības iestādes un pārtraukt pulciņu darbību un citas bērniem ierastās aktivitātes, šķitis – ko lai dara? Kā lai ar šo situāciju tiek galā?
Realitātē izrādījies, ka ar skolas lietām abi puikas gana labi tiek galā paši, tādējādi vecāku iesaiste tik ļoti nav nepieciešama. “Labs izaicinājums patstāvībai,” par attālināto mācīšanos saka vecāki. Tētis atzīst – bērnu pievēršanās mācībām, mājās esot, lielas problēmas nesagādā arī tāpēc, ka jau no mazām dienām ģimenē ieaudzināta atbildība. Proti, ja darbiņš uzticēts, tas jāpaveic godprātīgi; ja ne – būs jāsamierinās ar sekām. Citādi ir ar bērndārznieci Sofiju Annu, kurai gribas vairāk nodoties kopīgām rotaļām, lomu spēlēm ar vecmāmiņas veidotajām lellēm, multfilmu vērošanai, lai gan arī viņai nepieciešams mācīties, pamazām sākot gatavoties gaidāmajām skolas gaitām.
Šis ārkārtējās situācijas laiks noteikti nav viegls. Kristīnei kā mammai darba kļūst vairāk, apjomīgāks kļuvis mājas solis, gādājot par maltītēm visiem ģimenes locekļiem vairākas reizes dienā. Šajā ziņā atbalsts ir pašvaldība, jo tā novada daudzbērnu ģimenēm šajā laikā sarūpē un piegādā siltas pusdienas, ko viņi saņemtu izglītības iestādēs. “Tas ļoti palīdz,” apliecina mamma. Šis laiks ļāvis vēl vairāk novērtēt arī tos cilvēkus, kuri ikdienā daudz iegulda bērnu skološanā – izglītības iestāžu pedagogus. Kristīne teic, ka jo īpaši to izjūt, darbojoties ar Sofiju Annu: “Es nebūt neesmu pirmskolas skolotājs – necik. Es vienkārši apbrīnoju tos skolotājus, bērnudārza audzinātājas, kā viņas to dabū gatavu ar tik daudz bērniem.”

Iemācās pierīvēties
Par spīti tam, ka laiks, ko visi pieci pavada, mājās esot, nebūt nav viegls, abi vecāki spriež, ka tas noteikti daudz dod. Gan bērnu, gan vecāku savstarpējās attiecības, kam šajā laikā jāpiedzīvo ne mazums pārbaudījumu, noteikti kļūst arvien ciešākas. Abu jaunāko atvašu – Jonatana un Sofijas Annas – savstarpējos ķīviņos, kas, vecākiem par izbrīnu, parādījušies, vairāk laika pavadot mājās, talkā nāk vecākais dēls Kristians. Gan Kristīne, gan Kristaps novērtē viņa iesaistīšanos un atbalstu vajadzīgā brīdī.
Esot gan brīži, kad visiem trim nākas atgādināt par to, kādi ir vecāku noteikumi. “Mums ir teiciens – tu uzvedies kā īrnieks. Ja kāds bērns aiz sevis nesavāc vai nesakopj, tad mēs sakām: “Nu tu kā tāds īrnieks uzvedies. Vajadzēs no tevis īres naudu iekasēt,”” metodiku, kas tiek piekopta, atgādinot par nepieciešamību iesaistīties mājas darbos, raksturo tētis.
Lai gan Kristīnei patīk šis laiks, kad visi ir mājās un pieaug kopības sajūta, pietrūkstot laika divatā, ko līdz šim ar Kristapu centušies sev atlicināt. Tomēr, kā abi vērtē, šajā laikā ir svarīgi nelauzt sevi un apkārtējos, bet gan “iemācīties pierīvēties”.
Tādos brīžos, kad šķiet – visa ir par daudz, tiek rasti veidi, kā ar šo sajūtu un noskaņojumu tikt galā. Viens no tiem, kas lieliski darbojas Kulpju ģimenē, ir garas pastaigas. Par ierastu un visiem tīkamu maršrutu kļuvusi jaunās pastaigu takas iziešana Ālandes upes krastos. Pastaigu Kulpes sāk vienā takas galā – pie Priediena senkapiem. Tur līdzās ir arī ganības zirgiem un nereti izdodas tos arī sastapt. Ja tā notiek, tas kļūst par dienas lielāko prieku. Pastaigu ģimene noslēdz takas otrā galā, nonākot pie Grobiņas pilskalna un pilsdrupām. Kā smaidot atzīst tētis: “Tad mēs paņemam pa saldējumam un nākam mājās.”
Vēl viena no ģimenes iecienītām pastaigu vietām ir Bernāti. “Kaut kas mums tur ļoti patīk,” skaidro vecāki. Tīkamākās ir pastaigas pa Bernātu meža taciņām, kas, lai gan jau zināmas teju no galvas, ir nemainīgi interesantas. Kulpēm iemīļoti ir arī pikniki. Vecākā dēla dzimšanas diena, kas atzīmējama aprīlī, šogad svinēta tieši šādi – piknikā pie dabas. Visi kā viens atzīst – tā kļuvusi par neaizmirstamu dienu un piedzīvojumu. Runājot par lietām, kas visiem kopīgas un saista, Kulpes piemin svētdienas dievkalpojumus. Būšana tajos ir ģimenes pārliecība. Kaut arī šobrīd nav iespējas būt dievnamā klātienē, ik svētdienu visi sanāk kopā, lai vērotu tiešsaistes dievkalpojumu.

Puišiem – puišu lietas
Savas nodarbes un īpašie notikumi ir arī puišu trijniekam – tētim Kristapam un dēliem Kristianam un Jonatanam. Kā jau tas pieklājas, viņiem tuvas ir visai ekstrēmas nodarbes, piemēram, došanās nakts ekspedīcijās ar nakšņošanu teltīs, “dārgumu” meklēšana, izmantojot metāla detektorus. Tā kā Kristaps ir arī motobraucējs, tad braucieniem līdzi labprāt piesakās arī puikas.
Izrādās, motoizbraucieni patīk arī sievai Kristīnei, kad, vīram vadot spēkratu, ir iespēja baudīt ceļu un apkārtni. Kā atklāj Kristaps, ar dēliem kopā tiek pievārēti ne tikai fiziski izaicinājumi, bet trenēts arī prāts un atjautība, piemēram, spēlējot šahu. “Man pret Kristianu nav gandrīz nekādu izredžu,” atzīst tētis.
Lai bērniem ierādītu darba tikumu, iesaistot dēlus, tapusi lapa “Mēs Tev palīdzēsim” vietnē “Facebook”. Tajā ikvienam Liepājas un Grobiņas iedzīvotājam ir iespēja aicināt puišus talkā praktiskos darbos, piemēram, malkas kraušanā, koku kaļķošanā, pret nelielu atlīdzību. Vecāki skaidro, ka šis bijis veids, kā nodarbināt puikas, kuriem enerģijas netrūkst, un iemācīt viņiem svarīgāko. “Gribam darīt vienkāršas lietiņas, iemācīt bērniem, ka nauda neaug kokos,” par iniciatīvu “Mēs Tev palīdzēsim,” saka Kristaps un Kristīne. Pagaidām gan atsaucība no cilvēkiem nav liela, taču cerams, ka ar laiku interese par piedāvājumu augs un puikām būs iespēja sevi pierādīt darbos.

Pārsteigumi skaistākai dzīvei
Kulpes nekautrējas atzīt – viņi nav no plānotājiem, drīzāk gan ir tie, kuri ļaujas dzīves plūdumam un izvēlas būt spontāni. Plānot notikumus nedēļām un mēnešiem uz priekšu nav viņu garā, daudz labāk un organiskāk šķiet ik rītu celties un tikai tad lemt – kurp doties un ko darīt.
Līdzīgi viņu ģimenē tiek svinēti svētki – tie reti kad ir pilnībā izplānoti notikumi, kad visi kopā sēžas pie galda un bauda trīskārtu maltīti. Iespējams, tādi ir vien Ziemassvētki, kad kopā sanāk kuplais radu pulks. Bet savus mazos ģimenes svētkus Kulpes labprāt bauda aktīvi – dodoties pie dabas. Protams, svētku reizes neizpaliek bez īpašas sumināšanas un apsveikumiem. Tomēr, kā norāda ģimenes galva, tam, lai iepriecinātu, nav nepieciešams konkrēts datums. Viņš smej: “Es vispār esmu tāds – pret sistēmu. Piemēram, kāpēc man sievai jādāvina ziedi 8. Martā, ja es to varu darīt jebkurā citā dienā?” Kristaps gan neslēpj – sieva ziedus saņem arī 8. Martā, taču tā nebūt nav vienīgā diena gadā, kad viņa tiek šādi iepriecināta. “Man vairāk patīk pārsteigums. Tas dzīvi padara skaistāku.”
Vīra teikto apstiprina Kristīne, sakot, ka ar ziediem tiek apdāvināta nudien bieži: “Par to nevaru sūdzēties – puķes man ir vienmēr.” Izrādās, Kristapa dāvātos ziedus Kristīne iemūžina arī fotoattēlos, lai būtu iespēja šo skaisto mirkli ilgāk saglabāt atmiņā.
Līdzās fotogrāfijām ar skaistajiem ziediem rūpīgi tiek glabāti bērnu dāvātie radošie darbi. Skaistas apsveikumu kartītes ar pašu rakstītiem novēlējumiem ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Gan tētis, gan mamma pie tādiem tiek gan dzimšanas dienās, gan tad, kad tiek svinēta Mātes un Tēva diena. Par īpašajām dienām Kulpju ģimenē neaizmirst, un, kad gribas sevi palutināt, kopīgi tiek notiesāta “Staburadzes” siera kūka, kas ģimenē ir iecienīts našķis. Pirmajā vietā gan nemainīgi ir vecmāmiņas – Kristapa mammas – gatavotais “Napoleons”.

Lielā cieņā – lasīšana
Kā atzīst Kristaps, laikā, kad lielākā daļa dienas tiek pavadīta mājās, parādās arvien jaunas radošās izpausmes, kurām gribas nodoties. “Es vienmēr esmu bijis neapmierināts ar ikdienas pelēcību. Kaut kas ir bijis jāveido,” raksturo ģimenes galva. Viena no šīm izpausmēm jau ieguvusi savu veidolu – tapusi “Facebook” lapa ar nosaukumu “Mydadreads” jeb “Mans tētis lasa”, kurā Kristaps, iesaistot arī dēlu Jonatanu, uzņem kopīgus video ar bērnu grāmatu lasījumiem.
Kristaps skaidro, ka ideja noteikti sakņojusies jau dziļi un sen, jo abi ar Kristīni bērniem priekšā lasījuši grāmatas jau no mazām dienām. “Ar puikām bija tā, ka mums pat radās vesels sižets – bija stāsts par diviem brāļiem un kaķi Tomātu, jo viņš bija sarkans,” savu fantāzijas lidojumu, pats savulaik sacerēdams bērniem stāstus, ieskicē tētis.
Kristīne norāda – Kristapa izdomātie stāsti un to tēli nudien bija īsta fantāzija, kurā bērni klausījušies mutēm vaļā. Kristīne smaidot atzīst – tik bagātīga iztēles lidojuma kā vīram viņai nav. “Visur pabijām, visu ko izdarījām,” par stāstos piedzīvoto saka Kristaps.
Ģimenes galva neslēpj, ka izdomāt sižetu stāstiem, kas aizrautu mazo meitu, nav bijis viegli. Galu galā – puikām tomēr puiku lietas, tur fantāzija raisās gribot negribot. Savukārt izdomāt stāstu par pilīm un princesēm – tur nu tēta fantāzijai bijis gals. Tādēļ Sofijai Annai viņai tīkamākās grāmatas lasītas priekšā. Kādā no šādiem pasaku vakariem Kristaps nolēmis veikt audioierakstu, ar ko pēcāk padalījies ar draugu ģimenēm – lai būtu ko kādā brīdī atskaņot viņu atvasēm. Draugi Kristapam sūtījuši labas atsauksmes un aicinājumus ierakstīt vēl kaut ko. Tā audioieraksti tapuši vairākām grāmatām un radušies pirmie aizmetņi domai par lasījumu pieejamību plašākai auditorijai.

Tiešraižu azarts
Kristaps skaidro, ka iesākumā publicēšanai lemts izlikt audioierakstus, kas bijis visnotaļ sarežģīti, jo ierakstu apstrāde prasījusi daudz laika un pūļu. Taču darbs atmaksājies, jo interese no sociālās vietnes lietotājiem bijusi liela. Ieraksti kļuvuši populāri un nonākuši arī grāmatu izdevēju redzeslokā, kuri likuši noprast – šādi ieraksti neatbilst autortiesību likumam un nav publicējami. Situācija skaidra un saprotama, lai gan līdz tam par to nebija nācies pat aizdomāties.
“Tad mums nācās to visu ņemt ārā un mēs sākām vienkārši prasīt izdevniecībām – vai ir kādas grāmatas, ko mēs drīkstētu lasīt?” Atsaucību izrādījusi izdevniecība “Mansards”, un nu vairākus vakarus pēc kārtas Kristaps kopā ar Jonatanu lasījis izdevniecības paspārnē iznākušo grāmatu “Takšelis Makšelis”. “Tad mēs vienkārši laižam tiešraidē,” par lapā “Mydadreads” pieejamo saturu teic Kristaps.
Sākumā tiešraidēs kopā ar tēti darbojusies Sofija Anna, taču viņai tiešraižu formāts kļuvis par garlaicīgu, kad tēta rokās nonākušas grāmatas, kas paredzētas jau vecāku bērnu auditorijai. Taču, iesaistot tiešraižu radīšanā Jonatanu, nācies secināt, ka viņam šis process nudien iet pie sirds. Viņš pat atzinis – ja tētim grāmatu lasīšana tiešraidēs kādā brīdī apniks, viņš ir gatavs to pārņemt un turpināt.
Kristīne vērtē, ka iniciatīva “Mydadreads” vēl vairāk satuvinājusi Kristapu un Jonatanu – abiem nu ir kopīga nodarbe, kas ir radošuma, prieka un humora pilna. Protams, ne mazsvarīgāks ir fakts, ka šādā veidā smaidu iespējams radīt ne tikai pašiem, bet arī skatītājiem un klausītājiem. “Ja var kādam šajā situācijā prieciņu radīt…” par “Mydadreads” galveno mērķi saka Kristaps.
Saistībā ar šo projektu aug arī ambīcijas – Kristapam ir vēlme attīstīt kvalitāti. Tādēļ viņš aicina atsaukties autorus – tos, kuriem to ļauj autortiesības, kā arī tos, kuri varbūt līdz šim vēl nav publicēti – ar saviem bērnu auditorijai paredzētajiem darbiem atsaukties projektam, lai palīdzētu tam attīstīties un pilnveidoties.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Visi kopā no situācijas iziet kā ieguvēji

Kategorijas