Svarīgi – noturēties virs ūdens

2020. gada 7. maijs 07:00

543

Koronavīrusa “Covid-19” izplatība pasaulē un noteiktie valdības ierobežojumi skāruši ikvienu darbības nozari. Negaidītās un krasās pārmaiņas likušas ikvienas jomas pārstāvim pārskatīt līdzšinējo darbošanos un mēģināt rast labāko risinājumu, lai pārvarētu krīzes laiku un spētu turpināt veiksmīgi darboties, kad tās apmēri būs mazinājušies.
Šis laiks ir nopietns pārbaudījums arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē – ievērojot noteiktos drošības pasākumus, ikdienā iespējams apkalpot krietni mazāku skaitu klientu, savas iepriekš veiktās rezervācijas atceļ arī svinību rīkotāji, kuriem iespēja rīkot svētkus kuplā pulkā liegta. Daļa nozares uzņēmumu jau savas durvis slēguši, apzinoties, ka neziņas pilno laiku pārdzīvot un turpināt darboties nespēs. Tomēr daļa lēmuši par labu citam scenārijam – gan samazinot darbības apjomus, gan lūdzot šobrīd pieejamo valsts atbalstu.

Runas un darbi nesakrīt
Aizputes kafejnīca “Kāpenieki” nozarē darbojas ar teju 20 gadu pieredzi. Savulaik pārdzīvota 2008. gada ekonomiskā krīze, kas ļāvusi gūt zināmu pieredzi grūtu laiku pārvarēšanā, taču šābrīža situācija neesot salīdzināma ne ar ko iepriekš pieredzētu. Kafejnīcas īpašnieks Rolands Klēfelds vērtē, ka šajā situācijā valstiskā mērogā iespējams novērot gan labas, gan sliktas lietas.
Pie labajām pieskaitāms fakts, ka valdībai ir nauda, ar ko var rīkoties. “Dotajā brīdī šī nauda netiek izlietota, bet valdība to ir sagādājusi un varēs jebkurā brīdī izmantot vai nu krīzes risināšanai, vai pēc krīzes – lai atjaunotu ekonomiku. Tas valdības darbā ir labais.”
Sliktais – pēc pirmās krīzes valdība paudusi nostāju, ka labajos laikos nepieciešams krāt naudu, taču, kā zina teikt R. Klēfelds, kopš 2009. gada valdībai nav bijis neviens budžets ar pārpalikumu. “Es kā uzņēmējs tā nevarētu dzīvot, jo tad es bankrotētu,” salīdzina R. Klēfelds. Skatoties pēc valsts ārējā parāda apjoma, redzams, ka virzība notiek dienvidu ekonomikas virzienā. Kā vērtē uzņēmējs – runāts tiek par vēlmi virzīties ziemeļu virzienā, taču praksē situācija ir pavisam cita, un tas esot slikti. Ja šobrīd iegūtā nauda tiks izmantota lietai, nevis vienkārši iztērēta – tad viss būšot kārtībā.

Saredz daudz aplamību
Savi priekšlikumi darbībai ārkārtējās situācijas laikā R. Klēfeldam ir arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID). “Valsts izdomāja, ka tādiem kā man – nelieliem uzņēmumiem – ir vai nu dīkstāve, vai nodokļu pagarinājums. Saprotu, ka nodokļu pagarinājumi strādā, bet dīkstāve nestrādā.”
Pēc novērotā R. Klēfelds spriež, ka dīkstāve pamatu pamatā nedarbojas, jo ir nepareiza izvērtēšanas sistēma. Konkrētajā brīdī uzņēmumi tiek dalīti nodokļu maksātājos un nemaksātājos, neizšķirot sīkākas kategorijas, ko būtu nepieciešams darīt. R. Klēfelds teic, ka trešā grupa te noteikti būtu tie uzņēmumi, kuriem ir nodokļu maksājumu kavējumi. Galu galā – nodokļu nemaksātāji ir uzņēmumi, kuri apzināti nemaksā nodokļus, taču dotajā brīdī šai kategorijai tiek pieskaitīti visi tie uzņēmumi, kas nodokļus maksājuši, deklarējuši, bet nav spējuši tos laikus samaksāt. “Viņi visi tiek ielikti vienā kastītē ar nemaksātājiem,” uz situācijas absurdu norāda uzņēmējs.
Faktu, ka valdība iespējamo nodokļu parāda likmi pacēla no 150 eiro uz 1000, lai uzņēmumi varētu pretendēt uz dīkstāves pabalstu, R. Klēfelds pielīdzina valdības otrreizējai uzkāpšanai uz tā paša grābekļa, jo šī sistēma nestrādā. Viņaprāt, pabalstu piešķiršana jāskata plašāk – ņemot vērā ne vien nodokļu parādu, bet arī nodokļos līdz šim nomaksātās summas un to attiecību pret šobrīd esošo parādu. “Vai tiešām politiķi un viņu padomnieki nav apguvuši ekonomikas pamatus? Lai varētu salīdzināt dažāda lieluma uzņēmumu finansiālos rādītājus, viss jāizsaka procentos, nevis skaitļos, ” pārdomas pauž uzņēmējs.
Šobrīd esot redzams, kā uzņēmēji, kas godprātīgi darījuši savu darbu, šo atlases kritēriju dēļ tiek pazemoti un viņiem tiek atteikta palīdzība, tādēļ arī R. Klēfelds uz valsts atbalstu nedomā pretendēt: “Man nav variantu – es nemaz neeju prasīt. Ja man arī ir parāds, kas pārsniedz viena mēneša nodokļu apjomu, man nav jēgas to darīt.”

Strādā “uz diētas”
Esošajā situācijā R. Klēfelds sapratis, ka viņam ir iespējami divi rīcības scenāriji. Viens no tiem – pateikt darbiniekiem, ka konkrētajā posmā visi dzīvos “uz diētas”, respektīvi, saņems mazāku atalgojumu, nekā tas bijis līdz šim. Otrais – kādu atlaist. Izvēlēts pirmais no variantiem. Visi par aprīli saņems mazāku algu nekā martā, februārī un janvārī, skaidro uzņēmējs. Situācijas risinājumam viņš piegājis liberāli, darbiniekiem piedāvājot izvēlēties – strādāt šādā režīmā vai saņemt bezdarbnieka pabalstu. Tikai viens darbinieks lēmis darbu atstāt un saņemt bezdarbnieka pabalstu nekā strādāt un pelnīt vismaz mazumiņu.
Kafejnīcas īpašniekam prieks par darbiniekiem, ar kuriem sadarbība veidojusies daudzu gadu garumā, kādēļ izdevies iegūt viņu uzticību. R. Klēfelds uzskata, ka turpināt darbību ir pareizākā rīcība, jo uz laiku to pārtraukt ir riskanti, apzinoties, ka nav zināms, kad un vai būs iespēja to atsākt. “Apstāšanās ir trakāka nekā strādāšana ar mazāku atdevi – rēķini tāpat jāmaksā,” uzsver uzņēmējs.
Kad jau virmojušas runas par iespējamo vīrusa atnākšanu līdz Latvijai, “Kāpenieki” laikus domājuši par sevis un citu pasargāšanu, kas šķitis primārais, jo “vīruss var ienākt jebkur”. Pielāgojoties apstākļiem, samazināts kafejnīcas darbalaiks. Sarūkot pasūtījumu skaitam, nolemts ikdienā uz vietas nodarbināt mazāk darbinieku. Tā kā kafejnīcas telpas to atļauj, galdiņi izretināti, lai ēdienu varētu turpināt baudīt uz vietas, taču ir iespēja to paņemt arī līdzņemšanai. Piegādes uz klientu dzīvesvietām gan kafejnīca neveic, jo tas, pēc īpašnieka domām, ir papildu risks. “Mums ir jāsargā savi darbinieki,” nostāju pauž R . Klēfelds.
Tā kā “Kāpenieki” tuvākajā apkārtnē ir viena no pieprasītākajām izbraukumu un banketu apkalpošanas kafejnīcām, zaudējumus šajā pozīcijā tā izjutīs diezgan būtiski. Visi pieteiktie pasākumi līdz Jāņiem jau šobrīd ir atcelti, par tālākajiem vēl nav skaidrības, jo arī cilvēki ir neziņā – vai būs iespēja pulcēties un tikties kopīgās svētku reizēs. Ar to, ka arī vēlākie pasākumi tiks atcelti, uzņēmējs rēķinās un situāciju pieņem. Viņš ir pārliecināts, ka ar zaudējumiem un kritieniem biznesā jārēķinās: “Jābūt gataviem kritieniem, bet jāmāk pēc tiem piecelties.”
Kafejnīcai “Kāpenieki” par labu nāk fakts, ka tai nav kredītsaistību, darbība noris pašiem piederošās telpās un, tā kā Aizpute ir mazpilsēta, tās apkalpojošās sfēras uzņēmēju darbs nav tik tieši saistīts un atkarīgs no ārvalstu tūristu skaita.

Primārais – neiekrist parādos
Pieņemt lēmumu, kā rīkoties konkrētajā situācijā, nācās arī citai iecienītai Aizputes kafejnīcai – “Osteria”. Tās īpašniece Egita Jansone neslēpj, ka lēmums uz laiku kafejnīcas darbu pārtraukt nav nācis viegli, taču tas pieņemts, balstoties uz kraso apmeklējuma kritumu un saprotot, ka izdevumi šajā gadījumā krietni pārsniegtu ieņēmumus un nebūtu, ar ko šo iztrūkumu aizlāpīt. “Sākoties šai situācijai, cilvēki, protams, visi nobijās. Apmeklējums ļoti strauji kritās,” notikumu attīstību ieskicē E. Jansone. Saprotot, ka iedzīvotāji bīstas apmeklēt publiskas vietas, kur vienlaikus pulcējas lielāks skaits cilvēku, piedāvāts līdzņemšanas pakalpojums, taču arī tam piekrišana nav bijusi tik liela, lai tas būtu rentabls. Līdz ar to izlemts par labu dīkstāves pasludināšanai, pretendējot uz valsts atbalstu šajā periodā. Kafejnīcas durvis slēgtas 30. martā.
E. Jansone atklāj, ka pati šobrīd darba gaitas turpina veikalā ar tādu pašu nosaukumu “Osteria”, jo, atšķirībā no kafejnīcas, iespēju apmeklēt nelielo veikalu daudzdzīvokļu māju ielokā tuvāk savai dzīvesvietai šobrīd izmanto vairāk. “Viss otrādi izmainījās, tādēļ izlēmām, ka veikaliņš paliks,” skaidro E. Jansone.
Abas kafejnīcas darbinieces, kurām darbu šajā laikā nav iespējams nodrošināt, saņem valsts piešķirto dīkstāves pabalstu 70% apmērā no algas, gaidot, kad pamazām varēs darbu atsākt. “Saglabāt vietu mēs viennozīmīgi gribējām – gan meitenes, gan es,” norādot, ka lēmums pieņemts kolektīvi, teic kafejnīcas īpašniece.
Viņa uzrakstījusi iesniegumu VID arī ar lūgumu pagarināt nodokļu apmaksas periodu. Konkrētajā situācijā VID E. Jansone vērtē kā pretimnākošu. “Uzrakstot iesniegumus, mēs minam laiku, ar kādu atkal spēsim apmaksāt nodokļus. Sakārtojām arī šīs lietas,” skaidro uzņēmēja. “Osteria” gadījumā nodokļu parāds jeb, precīzāk, laikā neapmaksāto nodokļu summa nav bijusi tik liela, lai nevarētu pretendēt uz atbalstu, tādēļ iespēja izmantota. Par savu pieredzi atbalsta saņemšanā E. Jansone var izteikties tikai pozitīvi, jo tūlīt pēc nepieciešamo iesniegumu saņemšanas visi procesi raiti ritējuši uz priekšu, VID pārstāvji ieradušies arī uz vietas, lai pārliecinātos par reālo situāciju un varētu piešķirt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Pretimnākšanu izrādījis arī uzņēmums “Latvenergo”, kurš piedāvājis, saņemot attiecīgu iesniegumu, maksājumus par elektroenerģijas nodrošināšanu sadalīt ilgākā laikposmā.

Nogaidīšanas režīmā
Uzņēmēja spriež, ka kafejnīcas darbu pēc pārtraukuma noteikti nenāksies viegli atsākt – ir neziņa par klientu plūsmas atgriešanos, par to, vai būs interese un vēlme kafejnīcas pakalpojumus izmantot. Arī “Osteria” ir viena no tām kafejnīcām, kuras ienākumu lielāko daļu veido tieši izbraukumu un banketu apkalpošana, kas šobrīd nav iespējama.
E. Jansone atzīst – maijā ieplānotie un pieteiktie pasūtījumi jau ir atcelti. Neziņa šobrīd ir par banketu apkalpošanu visa gada garumā, jo rezervācijas bijušas pieteiktas pat līdz septembrim, nu tās “karājas gaisā”. “Nezinām, vai neizjuks, vai neatteiks.” Darbošanās veikalā savā veidā ir iespēja, kā gūt vismaz kādus līdzekļus, ar ko nosegt regulāros maksājumus – tā kā tiek apsaimniekota trīsstāvu ēka ar lielu kopējo platību, tie ir gana lieli. “Šobrīd smeļas ūdens mutē,” par izdzīvošanu šajā laikā teic E. Jansone.
Tā kā vasarās kafejnīca piedāvāja maltīšu baudīšanu svaigā gaisā āra terasē, iecerēts, ka šo piedāvājumu varētu piedāvāt, testa režīmā atsākot darbu jūnijā. Pagaidām svarīgākais ir neļauties pesimismam, darboties un domāt par iespējām. “Cenšamies sakārtot visu tā, lai nav problēmu, bet, cik ilgi uz savas ādas to izjutīsim, nezinu. Šobrīd algu kā tādu sev es neredzu vispār, jo ir tikai jāiegulda un jānomaksā viss.”
Uzņēmēja pauž, ka sevi pieskaita optimistiem, tādēļ cer, ka būs iespēja darbu atsākt un viss atgriezīsies līdzšinējās sliedēs. Dīkstāves laiks kafejnīcā gan netiek izmantots velti – kopīgiem spēkiem uzmanība tiek pievērsta darbiem, kuriem līdz šim darba ritmā laika neatlika, piemēram, noliktavas sakārtošanai, telpu revīzijai. Kaut gan kafejnīca darbojas jau gana ilgu laiku – 10 gadus –, ar šādu situāciju un tik lielu finansiālu kritienu nākas saskarties pirmoreiz.
Piemeklējusī krīze uz nenoteiktu laiku likusi atteikties arī no iecerēm par darbības paplašināšanu. E. Jansone bija lolojusi domu par ēkas pilnvērtīgu apsaimniekošanu, izveidojot vairākas viesu istabiņas un piedāvājot nakšņošanas iespējas, kā arī paplašinot telpas lielāku banketu rīkošanai. Taču nu no šī sapņa jāatsakās. “Dūša papēžos nav, cerība nav pazaudēta – skatīsimies, kā būs,” vēlmi turpināt labi iesākto pauž uzņēmēja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Svarīgi – noturēties virs ūdens

Kategorijas