Līdakas atklāšanā cimperlīgas

2020. gada 7. maijs 07:00

670

Liepājas ezerā spiningošanas sezonas atklāšanā vīri vērtēja, ka līdakas ķērās švaki, lai gan krita arī rekordi.
1. maijā sinoptiķi solīja siltu dienu – līdz pat 18 grādiem. Liepājā rīta pusē nebija ne miņas no prognozēm – pūta auksts vējš un lija lietus. Pusdienlaikā Liepājas ezera krastā Ezermalas ielā cita pēc citas sāka piestāt laivas. Tobrīd lielākie lomi bija aptuveni četrus kilogramus smagas līdakas. Copmaņi stāstīja, ka zaļsvārces ir cimperlīgas, ķeras skopi. Tās laivā varēja ievilināt tikai ar viltību.

Kliedz kā vecene
Sezonas atklāšana īpaši atmiņā paliks liepājniekam Kristapam Lagzdiņam, kurš Liepājas ezerā no rīta noķēra savu rekordlīdaku. Tā svēra 9,950 kilogramus un bija 115 centimetrus gara. Nav informācijas, ka kādam 1. maijā ezerā būtu izdevies noķert vēl lielāku līdaku.
K. Lagzdiņš kopā ar draugu Mārtiņu Laugali copi uzsāka sešos no rīta. Viņi Liepājas ezerā bija noenkurojušies pretim Pērkonei. Lielā līdaka pieķērās ap pusastoņiem no rīta. Pirms tam draugs bija noķēris pusotru kilogramu smagu plēsoņu. Pēc lielās trofejas turpinājumā vēl pieķērās 1,5, 3,5 un 2,5 kilogramu smagas zaļsvārces. “Ja nebūtu mana pārinieka Mārtiņa, kurš palīdzēja, es būtu pametis laivu ar visu makšķeri. Līdz laivai pienāca prātīgi un uzreiz dabūjām iekšā. Kad pienāca pie laivas, ieraudzīju muguru, muti, sāku kliegt kā vecene,” smej K. Lagzdiņš. Viņš makšķerē tikai četrus gadus, sevi sauc par iesācēju. “Arī mans draugs tādu nebija vēl redzējis, bet viņš ņēma virsroku, pārplēsa savas rokas, lai izņemtu mānekli. Laivā līdaka sāka ārdīties. Es uzlēcu laivas galā,” iespaidos dalās K. Lagzdiņš.
Viņam līdz šim lielākā līdaka bija aptuveni divus kilogramus smaga. “Šo makšķeri man uzdāvināja draudzene. Gribēju ko lielu noķert, bet nekad nedomāju, ka tik lielu noķeršu,” sajūsmināts bija copmanis.
Abi draugi rūpīgi gatavojās 1. maijam. “Mēs ļoti centāmies – krāsojām laivu, taisījām piestātni, gatavojāmies. Pandēmijas laikā esam bez darba, gribējām ko darīt, gaidot 1. maiju,” piebilst K. Lagzdiņš.

Trofeja iekrīt ezerā
“Pie Zirgu salas nekas nebija, pārsvarā viss tālajā galā. Piecos ielaidāmies iekšā. Visas vienādas – maksimums, ap diviem kilogramiem. Katrs pa trijām dabūjām, arī izlijām, bet tas ir efektiņš, kad ir lietus un ir apmācies,” savu copi komentē liepājnieks Jānis Balodis. Viņaprāt, ezerā bija rekordliels daudzums laivu.
Rīdzinieks Aldis Karņickis pusdienlaikā piestāj krastā un grib “Kursas Laikam” parādīt savu trofeju – vismaz trīs kilogramus smago līdaku, lai varētu nobildēt. Kā velk ārā no maisa un ceļ gaisā, tā līdaka izsprūk un starp laivas malu un laipu tomēr pamanās iekrist ezerā. Pirmā reakcija, ka nu jau viss, prom ir. Tomēr cerība netika zaudēta. Labi, ka šī bija bezsamaņā. Kolēģim nākot talkā, turpat zem laivas tomēr tika sadabūta rokā. A. Karņickis piebilst, ka Liepājā 1. maijā vienmēr ir lietus un vējš.
“Svētki! Vienalga, kādi laikapstākļi, ir jābrauc! Cope bija diezgan neaktīva. Divas mēra un četras zem mēra, bet visas palaidām atpakaļ,” stāsta liepājnieks Uģis Markvarts-Neimanis, kurš laivā bija kopā ar draugu Edgaru Lapiņu.
“Priekš 1. maija ir labi, nav jau jūlijs, neko labāku nevar gaidīt,” par laikapstākļiem teic Mārtiņš Silenieks. Viņš palepojas, ka laivā bija trīs paaudzes. Arī viņa dēls Viljamss Markss un vectēvs Ervīns Silenieks. Ģimene tika pie divām līdakām, lielākā – uz pusotru kilogramu.
Bez nevienas līdakas bija jāsamierinās liepājniekam Uvim Lazarenokam. Viņš norāda, ka sešu stundu laikā visas noķertās bija zem mēra. “Citus gadus 1. maijā bija pat trīs kilogramus smagas, šoreiz neizdevās,” vērtē puisis. Rīdzinieks Nikolajs Gerbers piebilst, ka ūdens bija duļķains – tādā līdaka neuzturas.

Arī policija nepaliek tukšā
Pusdienlaikā krastā piestājušais baušķenieks Viesturs Buks gan uzskata, ka nav slikti, ja dienas pirmajā pusē var saķert dienas normu. Viņaprāt, Liepājas ezers ir ļoti labs. Lielākajai līdakai bija kādi divi kilogrami. “Nekas megaliels nebija, bet bija daudz copes, bija interesanti. Pie normāla copes apģērba laikapstākļi nav šķērslis. Šoreiz nebija tā, ka iemet un uzreiz ir galā. Vajadzēja ar savu knifiņu, savu domiņu. Līdaka bija mazaktīva, nāca pakaļ, uzsita māneklim, bet neņēma,” novēroja V. Buks.
Pēcpusdienā krastā piestāja arī Valsts policijas laiva. Policisti pārbaudīja, vai makšķernieki nav alkohola reibumā, vai ir vajadzīgais aprīkojums laivām un glābšanas vestes, vai ir licences. “Covid-19” laikā noteiktos ierobežojumus makšķernieki ievēroja, laivās bija pa diviem cilvēkiem vai ģimenes. Policija noformēja vien divus protokolus – viens bija par motorlaivas vadīšanu bez tiesībām, otrs – airu laiva bez aprīkojuma, stāsta policists Ainars Štībelis.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Līdakas atklāšanā cimperlīgas

Kategorijas