Dzīvnieku aktivitātes dabā pamana arvien vairāk

2020. gada 7. maijs 07:00

108

Dzīvnieku aktivitātes dabā pamana arvien vairāk

Iedzīvotāji, dodoties atpūsties pie dabas, dažkārt novēro līdz šim tikai grāmatās vai televīzijas raidījumos redzētus savvaļas zvērus. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vēsta, ka pēdējo nedēļu laikā saņemti ziņojumi par savvaļā sastaptiem lāčiem.
Kalvenes zoodārza “Cīruļi”, kas ir vienīgā vieta Kurzemē, kur var ieraudzīt lāčus klātienē, pārvaldnieks Arnis Bergmanis norāda, ka šaipus Ventas ķepaiņus savvaļā nevar sastapt. Tomēr apstiprina – izmaiņas dabā un dzīvnieku izplatībā cilvēku rīcības rezultātā ir notikušas.

Vairošanos neapstiprina
Šopavasar tiek saņemts arvien vairāk ziņojumu par savvaļā manītiem brūnajiem lāčiem (Ursos arctos), un šī ir viena no liecībām, ka pēdējo gadu laikā ķepaiņu skaits Latvijā palielinājies, informē DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna. Ziņojumi par pamanītiem lāčiem pēdējo dažu nedēļu laikā saņemti no Vidzemes – Līgatnes, Aizkraukles, Limbažu puses, Madonas novada.
Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode skaidro, ka lielāks ziņojumu skaits par sastaptajiem lāčiem saistīts gan ar to, ka cilvēki biežāk dodas pie dabas un atpūšas prom no labiekārtotām takām, gan arī ar to, ka aizvien plašāk tiek izmantoti dažādi tehniskie līdzekļi, piemēram, novērošanas kameras pie dzīvnieku barotavām.
“Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā pamazām savvaļā atgriežas lāči un to skaits ir palielinājies. Šobrīd Latvijā savvaļā sastopamo lāču skaits lēšams no 20 līdz 30, un speciālisti vērtē, ka pamazām atjaunojas sava lāču populācija. Taču pagaidām joprojām nav oficiāla apstiprinājuma, ka lāči Latvijas teritorijā vairotos,” norāda speciāliste. Latvijas Dabas muzeja speciālisti sarunā ar “Kursas Laiku” gan norāda, ka Latvijā parasti mituši 15–30 lāči.

Lācis Kurzemē – baumas
Nebrīvē Latvijā lāči tiek turēti tikai atsevišķās vietās – Rīgas Zooloģiskajā dārzā un tā filiālē “Cīruļi”, Ķekavas novada “Mežavairogos” un Līgatnes dabas takās, kur sastopami trīs lāči – Mikus, Puika un Ilzīte.
Rīgas Zooloģiskā dārza filiāles “Cīruļi” Kalvenes pagastā pārvaldnieks un dzīvnieku pazinējs Arnis Bergmanis atgādina, ka te lāči mīt kopš 1996. gada. “Sākums bija 1995. gadā Rīgas Zoodārzā dzimušie lācēni. Viens no trijiem lāčiem 2000. gadu sākumā gāja bojā savstarpēja ķīviņa laikā. Pēcāk no Kalvenē dzimušajiem lācēniem trīs mazuļi dzīvo Daugmalē “Mežavairogos”, divi no cita metiena – ārzemēs. Vēl no šeit dzimušajiem tagad pie mums ir lācene Āce. Ācis nomira no retas smadzeņu slimības,” atgādina A. Bergmanis. Vairāk lācēnu Kalvenē nav dzimuši.
“Savvaļā Kurzemē, vismaz šaipus Ventas, lāči pašreiz noteikti nebūs sastopami. Atceros – laikā, kad zoodārzs uzsāka darbību, klīda baumas, ka pie Usmas ezera ir manīts lācis, redzētas lāču pēdas,” atminas A. Bergmanis. Taču tā tas arī palicis – apstiprinājums šai informācijai netika gūts.

Pazūd irbes
Komentējot dzīvnieku intensīvāku novērošanu, Kalvenes zoodārza pārvaldnieks teic, ka pašreiz tam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo cilvēki dodas tuvāk dabai.
“Līdz šim tik ļoti tam nepievērsa uzmanību, bet dabā dzīvnieki ir bijuši vienmēr,” viņš uzsver. “Cilvēki nebija pamanījuši, bija aizmirsuši, ka dabā ir dzīvnieki. Jāteic, ka pašreiz mežacūkas var ļoti reti sastapt. Kādreiz zoodārzā piedzīvojām lielus postījumus, tagad tikai novērojām, ka viens tāds kautrīgs šņukurs bijis pabāzts, atstājot nelielus rakumus. Savukārt ļoti bieži var novērot dzērves. Kādreiz tās nebija tik ļoti izteikti manāmas, bet tagad mierīgi staigā pa arumiem, nebaidoties no cilvēkiem.”
Tāpat bijis periods, kad ļoti maz vai nemaz vairs nav bijuši manāmi meža zaķi, bet tagad to atkal esot diezgan daudz. “Mežos ir āpšu kolonijas. Savukārt pašu cilvēku vainas dēļ vairs neredz irbes. Kad te sākām darboties, apkārtnē daudz novērojām šos putnus, taču intensīvās lauksaimniecības un grāvmalu izpļaušanas dēļ irbju nav,” stāstu papildina dzīvnieku pazinējs. Tomēr “dzīvnieki ir, dzīvība ir visapkārt”.
Kalvenes zoodārzā gan savvaļā sastopami reti dzīvnieki nav nonākuši un nav saņemti ziņojumi par kādu eksotiskāku dzīvo radību. Pamatā Kalvenes zoodārza dzīvnieku un putnu kolekcija veidota no dzīvniekiem, kuri dabā iekūlušies kādās ķibelēs. Tad arī cilvēki uzzina par dzīvniekiem, kurus brīvībā pastaigas laikā nekad neieraudzīs vai tas notiks tiešām reti. Tā Kalvenē nonākuši aļņu mazuļi, vilks, kas tagad veiksmīgi izveidojis pāri, kā arī lapsas, mežacūkas un lūši, plēsīgo putnu eksemplāri.

Nedrīkst provocēt
Latvijā nav fiksēti gadījumi, kad savvaļas lāči uzbrūk iedzīvotājiem, tomēr pēdējos gados novērotas situācijas, kad tie no cilvēkiem nebaidās. Piemēram, pērn Igaunijas pierobežā novēroti divi droši lācēni, kas bija palaisti savvaļā no audzētavas, bet Latvijas–Krievijas pierobežā sastapti droši lāči, kas apciemoja tālbraucējus šoferus un diedelēja ēdienu.
Visos šajos gadījumos lāču drosme bija saistīta ar cilvēku rīcību – daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišanu savvaļā vai lāču regulāru piebarošanu. Lauku apvidos, kur parādījušies lāči, noteikti jāpiedomā par to, kur un kā tiek novietoti atkritumi – urnām jābūt slēgtām, lai tās nepievilinātu savvaļas dzīvniekus. Vienlaikus jāuzmanās dravniekiem – lāču radītie postījumi bišu dravām var palielināties, ja laikus netiek veikti preventīvi pasākumi. Pagājušajā gadā DAP saņēma 27 pieteikumus un izmaksāja 20 985 eiro kompensācijās par lāču nodarītajiem zaudējumiem biškopībā, bet šogad īsā laika posmā saņemti jau 17 pieteikumi par ķepaiņu izpostītām bišu dravām.
Sastopot lāci savvaļā, zvēra uzmanību prognozēt ir grūti, taču visticamāk reakcija būs bailes un mēģinājumi izvairīties no cilvēka, zina stāstīt dzīvnieku pazinēji. Ja tomēr gadās satikt lielo dzīvnieku, jāievēro daži padomi. “Lielākoties lācis vispirms cenšas pretinieku izzināt un nobiedēt. Ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks parasti atkāpjas. Lācim nedrīkst skatīties acīs, jo šādu rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu. Satiekot dzīvnieku, kas gatavojas uzbrukt, jācenšas mierīgi atkāpties, nepagriežot dzīvniekam muguru. Noteikti nedrīkst pagriezties ar muguru pret zvēru un skriet projām, jo tas var izsaukt plēsēja instinktu, kad tam jāķer bēgošs medījums,” informē M. Rēna.
“Dodoties dabā, ir jāatceras, ka mēs neesam vienīgie, kas tur atrodas – dabu mēs dalām ar dzīvniekiem, par kuru klātbūtni parasti uzzinām vien pēc to atstātajām pēdām: ķepu nospiedumiem, ekskrementiem vai kādas citas pazīmes, pašu dzīvnieku neredzot. Jebkurš savvaļas iemītnieks, arī plēsīgie dzīvnieki, ir dabas vērtība, kas jāciena un jāsargā,” piezīmē G. Strode.

Izplatās dabiskā ceļā
Laiku palaikam medijos parādās ziņas par novērotām dzīvnieku un putnu sugām, kā arī ar dzīvniekiem saistītām parādībām. Salīdzinoši bieži cilvēkiem izdodas dzīvnieku uzvedību, rīcību un paradumus ne tikai nofotografēt, bet arī netraucēti nofilmēt, par ko var pārliecināties sociālo tīklu saturā. Īstu sajūsmu iedzīvotājiem izraisa fakts, ja var ieraudzīt brīvos apstākļos mītošu vai lidojošu melno stārķi vai gulbi.
Šāgada februārī mediji ziņoja par Pierīgas teritorijā redzētiem suņu dzimtas dzīvniekiem – zeltainajiem šakāļiem. Zoologi pauž, ka dzīvnieki šeit nonākuši dabiskā ceļā – tie izplatās ziemeļu virzienā –, un šo parādību saista ar barības bāzi. Pirmais šakālis Latvijā tika nomedīts 2013. gadā netālu no Jelgavas. Zoologi norādījuši, ka vietās, kur apmetīsies šakāļi, tie ieņems savu vietu ekosistēmā, izkonkurējot lapsas un jenotsuņus, bet konkurējot ar vilkiem.
Pirms vairākiem gadiem ažiotāžu izraisīja Vidzemē sastaptā īpatnējā stirna ar ilkņiem – muntjaks.
Latvijas dabai neraksturīgo dzīvnieku sugu ir mazāk nekā augu sugu, tomēr to skaits ir vērā ņemams – sastopamas vairāk nekā 150 svešzemju dzīvnieku sugas. No tām invazīvas vai potenciāli invazīvas ir 18 sugas, vēsta Latvijas Dabas muzejs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dzīvnieku aktivitātes dabā pamana arvien vairāk

Kategorijas