Rekurzeme.lv ARHĪVS

Patriotisku sajūsmu izraisa dzejolis uz sienas

Patriotisku sajūsmu izraisa dzejolis uz sienas

Svinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu, sociālo tīklu lietotāji, protams, publicēja dažādas zīmīgas fotogrāfijas un citātus, kas saistīti ar Latviju, patriotiskumu un latviskuma dažādām izpausmēm.

Vēstījums ar nozīmi
Latvijā sanākusi tāda sakritība, ka valsts Neatkarības atjaunošanas dienu atzīmē vienā nedēļā ar Mātes dienu, bet tūlīt pēc tam ir arī Ģimenes diena. Šis dzejolis ir atbilstošs visiem minētajiem svētkiem. Tiesa, redzēsim, kā šogad atzīmēsim Mātes dienu, ja vēl joprojām pastāvēs ciemošanās ierobežojumi un svētkus varēs svinēt tikai vienā mājsaimniecībā dzīvojošie? Vai tomēr pārkāpsim visus noteikumus un dosimies apciemot savus ģimenes locekļus, ar kuriem kopā nedzīvojam, jo vērtības, pēc kā esam dzīvojuši visu laiku, mums ir svarīgākas un pārākas?
Maija brīvdienās no jauna parādījās Annijas Rudzītes 2018. gadā, kad Latvija svinēja simtgadi, publicētais ieraksts ar dzejnieka Ulda Ausekļa Latvijai veltītu mīļu dzejoli, kas uzgleznots uz kāda nama sienas Kandavā. Par līdzīgu divu mākslu – dzejas un glezniecības – izpausmi jau vēstījām pirms kāda laika, kad liepājnieka, dziesmu autora un dzejnieka Guntara Rača dzejolis par latvieti tika vizualizēts un uzrakstīts, aplaimojot kādu namu citā Kurzemes pilsētā.
U. Ausekļa dzejolis ir ļoti sirsnīgs un atgādina par paaudžu attiecībām un vērtību ieaudzināšanu, tostarp liela loma tajā visā ir mīlestībai pret savu zemi:
Vecāmamma man atstāja
grozu zīļu.
Viņa teica: – Kad tās iesēsi,
jutīsi Latviju mīļu.
Vecāmamma man atstāja
aveņu tēju.
Viņa teica: – Kad to dzersi,
nebārsi Latvijas vējus.
Vecāmamma man atstāja
bišu dravu.
Viņa teica: – Kad tās nesīs medu,
teiksi katru dārzu un pļavu.
Vecāmamma man atstāja
savu soli ņipru.
Viņa teica: – Kad tā iesi,
turēsi Latviju stipru.
Vecāmamma man atstāja
dziesmiņu mazu.
Viņa teica: – kad to dziedāsi,
godāsi ceļtekās rasu.
Vecāmamma man atstāja
Latviju pašu,
Viņa neteica, lai to mīlu,
viņai nebij’ par to bažu.
Kandavā, izrādās, māju sienas “lasa” vēl daudzu citu Latvijā iemīļotu autoru lirikas rindas.

Iespēju laiks
Lai nu kā – jauns vai labi aizmirsts sens, tik jaunākā izpildījumā, mākslas izpausme gleznot dzejoļus, tādējādi izglītojot iedzīvotājus un tūristus mūsdienu glezniecības, arhitektūras, literatūras un kultūras jomā, cilvēkus tiešām saista. Par to liecina bildes pēc iedzīvotāju ekskursijām, ko viņi publicē sociālajos tīklos.
Jāteic, ka, skatoties fotogrāfijas, aizliegumu un ierobežojumu laiks ir nācis par labu vietējam tūrismam. Cilvēki atrod arvien jaunas vietas un objektus, kur aizbraukt, aiziet un apskatīt, tādējādi veidojot katrs pats savu vai ģimenei individuālo tūrisma piedāvājumu. Tie ir sajūsmas pilni stāsti, ka pabūts un redzēts tik daudz, turklāt vientulībā vai ģimenes lokā. Tā ir meditācija – neej tur, kur ir citi. Jo ir taču tik daudz un dažādu vietu, par kurām neesi pat dzirdējis un kur tad nu vēl redzējis – arī tās ir ievērības vērtas.
Esmu bijusi vairākās valstīs, tāpat izmantoju arī vietējo Latvijas pilsētu tūrisma informācijas biroju pakalpojumus, jautājot – kur aiziet, ko apskatīt, kur paēst. Parasti piedāvā populārākos un pieprasītākos, atsauksmēm bagātākos objektus. Taču es labāk izvēlos to, par kuriem neviens neko nezina. Tagad šādām vietām ir lielākās iespējas un laiks parādīt sevi savā nozīmībā.