Krīze. Ekonomiskā vai morālā?

2020. gada 14. maijs 07:00

176

“Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” Šo teicienu no Raiņa lugas “Zelta zirgs” lieto daudz. Šī doma izskan arī pašreizējās krīzes laikā ar vēlmi un pieļāvumu, ka no tās cilvēki izies labāki, gudrāki, cēlāki.
“Es ceru, ka šis briesmu laiks atbrīvos mūs no dzīves autopilotā, satricinās mūsu iemigušo sirdsapziņu un ļaus īstenot humānu un ekoloģisku pārveidi, naudas elkdievības vietā liekot cilvēka dzīvību un cieņu,” paudis pāvests Francisks.
Bet dzīvē ir citādi. Jau no krīzes sākuma mani iekšēji tracina apkārt skanošās vaimanas par draudošo ekonomisko krīzi. Brīdī, kad tās stutēšanai valstī parādījās miljardi, šķita, ka visi jau ir nogājuši pa burbuli un šī nauda ir vienīgā iespēja saglabāt kailo eksistenci. Arī nozarēm un uzņēmumiem, kurus situācija skārusi minimāli vai nemaz. Ja ir nauda – tā jākampj ciet!
Izrādās, nav nemaz tik traki. Bet, piemēram, Latvijas Bankas speciālistu teiktais, ka krīzes ietekme uz mūsu valsts tautsaimniecību vismaz pagaidām ne tuvu nav kritiska, daudziem nešķiet labais tonis. Gandrīz vai tabu tēma ir pandēmijā mirušo skaita analīze iepretim valstu ekonomiskajiem rādītājiem. Piemēram, neesmu manījusi nosodījumu Zviedrijai par maigajiem ierobežojumiem. It kā fakts, ka šajā valstī vīrusa dēļ mirušo skaits 15 (!) reižu pārsniedz šo statistiku kaimiņos Dānijā, kur noteikumi daudz stingrāki, būtu mazsvarīgs. Neesot jau vēl zināms, kā kurā valstī viss beigšoties. Tiek spriedelēts, cik daudz un taisnīgi būtu upurēt ekonomisko labklājību, lai glābtu potenciālos mirējus. Pasaules mērogā svaru kausi starp iedomāto peļņu un cilvēku dzīvībām neafišēti, bet acīmredzami sliecas par labu pirmajam.
Pārvērtības vispirms būtu vajadzīgas tieši ekonomikā. Latvijā aptuveni piektā daļa ekonomikas atrodoties “ēnā”, un tas nozīmē, ka šajā zonā strādājošos krīze un citi negaidīti satricinājumi skar pirmos. Lūk, pirmā iespējamā pārvērtība – vest viņus “saulītē”!
Diemžēl sliecos piekrist tiem, kuri spriež: pēkšņi uzkritusī liga ne tuvu nav mūs situsi tik sāpīgi, lai mēs labprātīgi mainītos. Ceru, nepiepildīsies kāda Hārvardas profesora pieļāvums, ka pēc krīzes pasaule kļūs vēl netīrāka, nevienlīdzīgāka un nedrošāka.
Ja neesam gatavi pārvērtībām, tad mūsu pastāvēšana tiešām ir apdraudēta.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Krīze. Ekonomiskā vai morālā?

Kategorijas