Roku noskalošana zem tekoša ūdens nav roku mazgāšana

2020. gada 14. maijs 07:00

Roku mazgāšana ar ziepēm ir visefektīvākais līdzeklis, kā pasargāt sevi no vīrusiem, tostarp “Covid-19”. Uz cilvēka rokām ir vidēji 840 tūkstoši dažādu mikroorganismu, kuru dzīves cikls var sasniegt vairākas stundas, tāpēc 80% infekcijas slimību izraisa tieši roku pieskāriens. Ne velti pastāv uzskats, ka skūpstīšanās ir veselīgāka un higiēniskāka nodarbe par sarokošanos.
Statistika ir skarba. Rokas ar ziepēm mazgā tikai katrs trešais pasaules iedzīvotājs. Vieniem tas nav ieradums, savukārt citiem nav pieejas ūdenim vai viņi nevar atļauties ziepes. 2,3 miljardiem cilvēku visā pasaulē nav pieejas sanitārajiem mezgliem.

Dara laimīgāku
Rokas ir jāmazgā ar ziepēm, jo to sastāvā esošās aktīvās vielas atbrīvo ādu no lielas daļas uz tās esošajiem mikroorganismiem, tā samazinot saindēšanās un infekciju risku līdz pat 50%.
“Uz jūsu rokām ir eļļas, pie kurām vīrusi pielīp. Tad, kad mazgājat rokas ar ziepēm, jūs tās fiziski berzējat un tādējādi likvidējat vīrusu. Tāpēc, piemēram, ķirurgi tik ļoti rūpīgi berž savas rokas pirms ieiešanas operāciju zālē. Tas strādā ļoti labi. Ja uz jūsu rokām ir gļotas vai netīrumi, tad roku dezinfekcijas līdzeklis netiek ar tiem galā, bet ziepes tos burtiski aizslauka prom,” skaidro Meijo klīnikas imunologs Gregorijs Polends.
Par roku higiēnas “tēvu” tiek uzskatīts ungāru ārsts Ignazs Semmelveiss. Viņš 1846. gadā veica pētījumu, kurā salīdzināja sieviešu mirstību dzemdību laikā slimnīcā, medicīnas personāla aprūpes lokā un vecmātes aprūpē. Uz medicīnas personāla rokām tika atklātas šūnas, kas paliek pēc citu slimnieku apmeklēšanas un tiek pārnestas uz dzemdību zāli – grūtniecēm tas var būt nāvējoši. I. Semmelveiss lika obligāti mazgāt rokas pirms un pēc pacienta apskates. Vairāki ārsti pretojās viņa teorijai, norādot, ka ūdens, ar kuru tiek mazgātas rokas, ir lielāks infekciju pārnēsātājs.
Līdz pat 1980. gadam roku mazgāšanas kultūrai un nepieciešamībai netika pievērsta pastiprināta uzmanība. Tad kāda asociācija Amerikā nāca klajā ar paziņojumu, ka roku higiēna ir viens no galvenajiem veidiem, lai veiksmīgi atbrīvotos no infekcijām un nevairotu baktērijas. Pēc šī paziņojuma tika izveidotas pamatnostādnes tam, kā pareizi jāmazgā rokas un kas jāievēro roku higiēnā.
Tagad pētnieki gājuši vēl tālāk – nu jau tiek mēģināts pierādīt teorijas, ka fiziska attīrīšanās pēc negatīvas pieredzes uzlabo cilvēka pašsajūtu un emocionālo stāvokli, vairo optimismu un apņemšanos nākamreiz gūt labākus rezultātus. Mičiganas Universitātes veikta pētījuma dalībnieki pēc roku mazgāšanas kļuva pārliecinātāki un apmierinātāki ar iepriekš pieņemtiem sarežģītiem lēmumiem. Pētnieki skaidro, ka šāda rīcība sniedz pabeigtības sajūtu un palīdz noslēgt lēmuma pieņemšanas procesu.

Ar ziepēm –
20 sekundes
Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas profesore, antropoloģe Valērija Kērtisa atskārta, ka tīrības kampaņas iedveš cilvēkos bailes, kas nenāk par labu psihiskajai veselībai. 2000. gadu sākumā viņa centās mainīt roku mazgāšanas paradumus Ganā, kur tikai 4% pieaugušo regulāri mazgāja rokas ar ziepēm pēc tualetes apmeklējuma. Iepriekšējās kampaņas bija cietušas neveiksmi, taču dati rādīja, ka Ganā ik gadu 84 tūkstoši bērnu mirst ar caureju.
V. Kērtisa izstrādāja kampaņu, kuras mērķis bija izraisīt riebumu. Modernās tualetes tika uzskatītas par tīrākām alternatīvām sausajām tualetēm, un ganieši nejuta motivāciju mazgāt rokas ar ziepēm pēc modernās tualetes apmeklējuma. V. Kērtisa radīja reklāmas, kurās bija redzams, kā mātes ar bērniem iznāk no tualetes un viņu rokas klāj purpursarkans pigments, kurš pēc tam paliek visur, kur viņi pieskaras. Pēc šīs kampaņas ziepju lietošana pieauga par 13% pēc tualetes apmeklējuma un par 41% pirms ēšanas.
2019. gada decembrī publicētajā pētījumā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta un Kipras Universitātes zinātnieki aprēķināja – ja ceļotāji lidostās biežāk mazgātu rokas ar ziepēm, nākotnes pandēmijas negatīvā ietekme varētu tikt samazināta par 24% līdz 69%. Tomēr tie paši pētnieki norādīja: lai gan 70% pasažieru lidostās mazgā rokas, lielākā daļa to nedara pietiekami (bieži, ar ziepēm, vismaz 20 sekundes), tāpēc īstenībā tikai 20% pasažieru lidostās ir tīras rokas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Roku noskalošana zem tekoša ūdens nav roku mazgāšana

Kategorijas