Projekts “Mācītspēks” piedāvā darba vidē balstītas studijas

2020. gada 14. maijs 07:00

Lai veicinātu Latvijas izglītības kvalitāti un risinātu kvalificētu pedagogu trūkumu, dažādu jomu pārstāvjiem tiek sniegta iespēja iegūt pedagoga izglītību un dalīties savās zināšanās un pieredzē ar skolēniem.
23. aprīlī sācies šogad pēdējais pieteikšanās posms projektā “Mācītspēks” ar mērķi Latvijas skolotāju rindas papildināt ar 100 dažādu jomu profesionāļiem. Kandidāti var pieteikties līdz 18. maijam, informē projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Klinta Mežapuķe.

Norisinās visā Latvijā
“Kursas Laiks” jau rakstījis, ka projekta “Mācītspēks” mērķis ir spējīgu un motivētu dažādu jomu profesionāļu piesaiste skolotāja darbam, nodrošinot viņiem nepieciešamo izglītību un praktiskās mācības. Projekta ietvaros 100 atlasītiem kandidātiem tiks sniegta iespēja viena studiju gada laikā iegūt pedagoga kvalifikāciju un otra gada laikā turpināt profesionāli pilnveidoties, lai kļūtu par skolotāju kādā no Latvijas skolām. Projektu īsteno Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte un nodibinājums “Iespējamā misija”, to pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija. Projekts “Mācītspēks” ir Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība, pedagoģija un sports” studiju programmas” sastāvdaļa.
Projekta īstenošana norisinās visā Latvijā. Arī darba iespējas jaunajiem skolotājiem tiks piedāvātas visos reģionos, norāda K. Mežapuķe. Pieteikt savu kandidatūru iespējams mājaslapā www.macitspeks.lv, aizpildot anketu. Interesenti aicināti neatlikt pieteikšanos uz pēdējo brīdi. Jo ātrāk pieteikums iesniegts, jo ātrāk tiek uzsākta atlase.

Sevi jāpierāda atlasēs
“Iespējamās misijas” direktors Kārlis Kravis atklāj, ka līdz 5. maijam projektam iesniegto pieteikumu skaits sasniedzis 337. Liela daļa no tiem saņemti dabaszinātņu un valodu jomā, kas arī vērtējama kā galvenā mērķauditorija. Tā kā ir konkrēti mācību priekšmeti, kuros jūtams lielāks pedagogu trūkums nekā citos, šo nozaru pārstāvjus dalībai projektā tā pārstāvji cenšas uzrunāt īpaši. “Strādājam ar reklāmu, komunikāciju,” par pretendentu piesaisti projektam saka K. Kravis.
Līdz projekta pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām cerēts saņemt kopumā 400–600 pieteikumu, jo, kā skaidro K. Kravis, “tādā veidā veidojas konkurss no četriem līdz sešiem uz vienu šo jaunā skolotāja vietu”. Saņemot tik daudz pieteikumu, protams, izšķiroša nozīme būs atlasei, kuras gaitā tad tiks noteikti 100 atbilstošākie projekta dalībnieki. K. Kravis teic, ka galvenie kritēriji būs pretendentu motivācija kļūšanai par skolotāju, akadēmiskie sasniegumi, iepriekšējā pieredze, komunikācijas prasmes, kā arī daudzas citas lietas.

Risina pedagogu trūkumu
Stāstot par pašu projektu, K. Kravis uzsver, ka tā mērķis ir jauno skolotāju piesaiste un tas tiek īstenots, “Iespējamajai misijai” sadarbojoties ar trīs jau minētajām universitātēm. Cilvēki, kuriem ir vismaz 2. līmeņa augstākā izglītība un kuri iztur trīs atlases kārtu pārbaudes, vasarā uzsāks apmācību kādā no universitātēm un jau rudenī sāks darbu skolā. Pēc pirmā mācību gada projekta dalībnieki saņems skolotāja kvalifikāciju un otrajā gadā turpinās mācības “Iespējamās misijas” paspārnē.
Skolas, kurās darboties un noslīpēt profesionālās iemaņas, projekta dalībniekiem tiks atrastas līdz jūnija beigām. “Iespējamās misijas” direktors atklāj, ka skolām pieteikties projekta realizācijā bijusi iespēja līdz 12. maijam. Līdz 5. maijam dalību bija pieteikušas 150 skolas, lai gan vakanču tajās ir krietni vairāk – tās pārsniedz 300.
Šis projekts radīts ar mērķi pilotēt atšķirīgu veidu, kā sagatavot skolotājus, kā apmācīt viņus. Līdz šim līdzīgi darbojusies arī K. Kravja pārstāvēta “Iespējamā misija”, taču “Mācītspēka” koncepts, kad, uzsākot mācības, reizē tiek strādāts un ko var dēvēt par darba vidē balstītām studijām, Latvijas augstskolās šādā pedagoģijas formātā tiek īstenots pirmoreiz.
Projekta pārstāvis apliecina, ka projekta nozīmība slēpjas arī centienos pedagogu rindām piesaistīt jaunos speciālistus. K. Kravis zina teikt, ka Latvijā ir ļoti augsts vidējais skolotāju vecums, jaunie pedagogi skolās ienāk proporcionāli ļoti maz: “Ir jau liels skolotāju trūkums, bet tiek prognozēts, ka pēc pieciem, desmit gadiem tas būs milzīgs.”
Tāpat svarīgi – mērķtiecīgi runāt par skolotāja profesiju, tās prestižu un nozīmību, jo viedoklis par to sabiedrībā ļoti dalās. “Man liekas, ka šajos apstākļos krietni tiek novērtēts, cik skolotāja darbam ir milzīga nozīme,” par darbu ārkārtējās situācijas apstākļos saka izglītības speciālists.

Cieša iesaistīto sadarbība
Liepājas Universitātes asociētā profesore Helēna Vecenāne ir jaunās otrā līmeņa studiju programmas direktore Liepājas Universitātē (LiepU). Viņa pastāsta, ka pie studiju programmas “Skolotājs” studiju satura ir strādājušas visas trīs iesaistītās universitātes atbilstoši jaunajiem vispārējās izglītības standartiem, kuri balstās uz kompetenču pieeju, izstrādājot konceptuāli jaunus studiju kursus.
Programmā paredzēts viena gada laikā iegūt skolotāja kvalifikāciju, tāpēc obligāts nosacījums ir praktiskais darbs skolā. Kliedējot mītu, ka gada laikā var kļūt par skolotāju, H. Vecenāne uzsver, ka šajā programmā tiek uzņemti tikai dalībnieki ar augstāko izglītību – pretendentiem jābūt fundamentālām zināšanām kādā no mācību jomām.
Šobrīd notiek gan dalībnieku pieteikumu analīze, gan atlases kārtas, kuras norit tiešsaistē. Atlases kārtās piedalās arī iesaistīto universitāšu mācībspēki, kuriem ir iespēja klātienē tikties ar pretendentiem un novērtēt katra spējas un potenciālās pedagoga dotības.
H. Vecenāne pastāsta, ka to, kurā universitātē pretendenti apgūs teorētiskās zināšanas, noteiks, pamatojoties uz viņu izvēlēm un dzīvesvietu – mācības tiks piedāvātas tuvāk tai. Liepājā plānots skolot 25 jaunos pedagogus. Zināms gan, ka dalībai projektā Kurzemes reģionā līdz 5. maijam bija pieteicies neliels pretendentu skaits, taču vēl jāsagaida pieteikumu iesniegšanas noslēgums 18. maijā.
H. Vecenānes kā jaunās programmas direktores galvenais pienākums būšot būt par galveno jauno studentu kontaktpersonu. “Es esmu atbildīga par studiju procesa organizāciju šai programmai. Tas nozīmē komunikāciju ar mācībspēkiem, studentiem, universitāšu pārstāvjiem un “Iespējamās misijas” komandu,” teic LiepU pārstāve. Lai gan jaunās programmas turētājs ir Latvijas Universitāte, tiešs kontakts ir starp visām iesaistītajām augstākās izglītības iestādēm un “Iespējamās misijas” dalībniekiem, lai kopīgiem spēkiem nodrošinātu pēc iespējas veiksmīgu un kvalitatīvāku projekta realizāciju un jauno pedagogu sagatavošanu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Projekts “Mācītspēks” piedāvā darba vidē balstītas studijas

Kategorijas