Situāciju pieņem kā pašsaprotamu un cenšas pielāgoties

2020. gada 14. maijs 07:00

1847

Situāciju pieņem kā pašsaprotamu un cenšas pielāgoties

To, vai un kā mainījusies Grobiņas novada iedzīvotāju ikdiena ārkārtējās situācijas laikā, “Kursas Laiks” centās noskaidrot, uzrunājot vairākus vietējos. Lielākā daļa no viņiem atzina, ka esošos apstākļus pieņem un cenšas tiem pielāgoties, lai šo laiku pārlaistu pēc iespējas pilnvērtīgāk un drošāk.

Pierod pie mājmācības
Kapsēdē dzīvojošā Madara Štībele ar atvasēm Grobiņas pilskalna tuvumā pastaigājas, baudot silto un saulaino laiku. Tā kā gribas pamainīt vidi un pastaigāt pa skaistākajām pilsētas pastaigu takām, ceļu uz Grobiņu trijotne mēro ik pa laikam. M. Štībele atzīst, ka lielas izmaiņas ierobežojošo drošības pasākumu dēļ neizjūt. Vienīgais, par ko šajā situācijā žēl, ir fakts, ka slēgti bērnu rotaļu laukumi, jo darboties tajos meitiņai Esterei paticis, un nu tā pietrūkst. Tā kā ar jaunāko atvasi dienas vadījusi mājās un pastaigās, to turpina darīt arī tagad. Izmaiņas skārušas tieši vecāko meitu, kura līdz šim apmeklējusi bērnudārzu, taču nu paliek mājās.
Māmiņai jāpalīdz meitai apgūt pirmskolā nepieciešamo mācību vielu. “Vairāk laika ir jāvelta mācībām, bet īpaši izmaiņas neizjūtu,” par savu ikdienu saka kapsēdniece. Viņa atzīst, ka bērndārznieces Esteres apmācība mājās rūpīgi jāplāno, jo aizņem vairākas stundas dienā. Māmiņa ikdienas gaitās jūtoties droši, jo publiskas vietas neapmeklē, uz veikaliem dodas reti. Pārsvarā to darot ģimenes galva, kurš iepirkties dodas reizi nedēļā, sagādājot produktus ilgākam laikam. “Mums ir pašiem savs dārziņš – kartupeļi, vistiņas dēj olas,” par iespēju sevi nodrošināt ar daļu produktu saka M. Štībele. Grobiņnieku attieksmi pret ierobežojošajiem pasākumiem viņa vērtē kā saprotošu – iedzīvotāji esot visnotaļ apzinīgi un gādā par savu un citu drošību.

Uz Īriju netiek
Zane Bušmane ar ģimeni jau vairāk nekā 10 gadu dzīvo un strādā Īrijā. Līdz tam par savu mājvietu saukusi Grobiņu, kur jaunajai sievietei šobrīd aizrit ārkārtējās situācijas laiks. Februārī ģimenes situācijas dēļ Z. Bušmane uz laiku atgriezusies dzimtajā pusē, pēcāk šeit ieradusies visa Īrijā dzīvojošā ģimene, tajā skaitā abas meitas – Paula un Roberta. Tikai pēcāk tapis skaidrs, ka atgriezties atpakaļ Īrijā uz laiku nebūs iespējams. Par to gan Z. Bušmane neskumst: “Mums nekur nav jāskrien atpakaļ, vasarā mums patīk šeit. Mēs esam priecīgi.” Sieviete stāsta, ka Īrijā ieviesti ļoti stingri drošības pasākumi, to dēļ slēgtas vietējās skolas, bērnudārzi, arī dažādi uzņēmumi, tajā skaitā restorāns, kurā viņa strādājusi. Taču bez ienākumiem šajā laikā nav jādzīvo – tiek izmaksāts iknedēļas pabalsts. Ar šo summu iztikšanai pietiek, vērtē sieviete, jo “nav jau, kur tērēties, nekur nevar aizbraukt”. Visam pietiekot.
Īrijā šobrīd esot apstājies viss, tādēļ iespēja būt dzimtenē un radu tuvumā tiek ļoti novērtēta. Z. Bušmane zina teikt, ka stingri ierobežojumi Īrijā paredzēti līdz pat augustam, tādēļ līdz tam ģimene savā līdzšinējā mājvietā neplāno atgriezties. Latvijā tomēr var justies daudz brīvāk – doties pastaigās, arī kopīgi ar ģimeni pusdienot ārpus mājām.
Arī drošības sajūta par savu un tuvinieku veselību šeit esot lielāka, cilvēki apzinīgāki. “Neuztver to nopietni,” par īru attieksmi saka sieviete.
Ja ārkārtējā situācija Īrijā netiks pagarināta, ģimene augustā plāno tur atgriezties, bet radi cenšoties viņus pierunāt palikt Latvijā. “Opis mēģina mūs pierunāt – mazo uz dārziņu un lielo uz skolu šeit, Latvijā. Kas to lai zina – vēl trīs mēneši priekšā, varbūt izdomāsim, ka paliksim. Mājas ir mājas,” teic Z. Bušmane.

Labi, ja tuvumā ģimene
Grobiņniece Mārīte Hermane ārkārtējās situācijas laikā lielāko daļu laika vada kopā ar mazmeitām, kuras šobrīd neapmeklē bērnudārzu, bet citādu izmaiņu viņas ikdienā nav. Jādomā vien, kā mazmeitas nodarbināt un dienas pavadīt pēc iespējas lietderīgāk. “Mēs ejam pastaigāties, mājās pamācāmies burtus un ciparus, lai neatpaliek no bērnudārzā mācītās vielas,” skaidro vecmāmiņa.
M. Hermane teic, ka ģimenē visi ir veseli, lielākoties turpina savas ierastās gaitas, tādēļ lielas pārmaiņas neizjūt. Grobiņniece pārliecinājusies, ka roku dezinfekcija un divu metru distances ievērošana sabiedriskās vietās, piemēram, veikalos, kļuvusi par normu un to visi vietējie ievēro bez aizrādīšanas. Savās ikdienas gaitās M. Hermane jūtas droša, arī tajās reizēs, kad nākas doties uz Liepāju. “Ja ievēro visu to, kas jāievēro, tad viss ir kārtībā.” Īstas pārliecības gan neesot par tīrību sabiedriskajā transportā – vai un cik bieži transportlīdzekļi tiek kopti, lai pasažieri tajos varētu justies droši.
“Mainījusies ir – ar radiem tikties nevar,” par savu ikdienu saka grobiņniece Eleonora Šmite. Kundzes meita dzīvo Zviedrijā, tādēļ tikšanās ar viņu un mazbērniem kādu laiku nav un nebūs iespējama. Par to ir skumji, bet prieks par iespēju darboties savā mazdārziņā – tur iespējams gan izkustēties, gan gādāt par to, lai nodrošinātu sevi ar pārtikas produktiem. Viņa savā zemes pleķītī audzē sīpolus, gurķus, zemenes, arī sviesta pupiņas. Ar izaudzēto pietiek ne vien pašas, bet arī kaimiņu galdam. Tāpat laiks tiek pavadīts, minot krustvārdu mīklas, runājoties ar kaimiņiem, telefoniski sazinoties ar radiem. Tā kā mājās pieejams dators, tiek sekots līdzi aktuālajām ziņām internetā. “Garlaicīgi nav,” uzsver E. Šmite.
Viņa gan neslēpj, ka valstī noteiktos ierobežojumus uzskata par pārlieku stingriem – nesaredz pamatojumu pēc roku dezinfekcijas veikalā izmantot cimdus un aicinājumu publiskās vietās lietot sejas aizsargmaskas. Tāpat kundze pārliecināta – ja pats esi bijis apzinīgs un zini, ka tādi bijuši arī tavi radi un kaimiņi, tad kādēļ nepieciešama divu metru distance satiekoties? “Bišķi pārspīlēti jau ir – katrs cilvēks jau zina, kur viņš bijis, ar ko var tikties,” savu nostāju pauž grobiņniece. Meita, kura dzīvo Zviedrijā, atzinusi, ka viņas mājvietā tik stingru ierobežojumu kā Latvijā nav.

Bailes – pārvarētas
Grobiņniece Vēsma Daukšte neslēpj: tikko valstī izsludināta ārkārtējā situācija, viņa izjutusi bažas, bet nu ar situāciju aprasts. Iesākumā piesardzības dēļ atlikta arī tirgošanās vietējā tirgū, kas līdz šim bijusi ierasta, bet maijā lemts to tomēr atsākt, piedāvājot pašas audzētos ziedus. “Viss jau ir normāli. Tirgū arī droši – galdi ir plati, cilvēks ir pretim, blakus neviens nenāk,” tirdzniecības vietas plusus ieskicē V. Daukšte.
Tā kā pagaidām tur tirgojas viena, arī tas ir drošības papildu garants. Tāpat domes piešķirtā sejas maska, ko pret parakstu bijusi iespēja saņemt visiem novada senioriem virs 65 gadu vecuma. Tas vērtējams kā sava veida atbalsts. Grūti gan esot spriest, cik tā ir droša un cik ilgi kalpos, bet prieks par pašvaldības iniciatīvu.
“Žēl tikai, ka bērni nevar atbraukt. Viņi man dzīvo Rīgā. Bet nekas, jāpierod pie visa,” saka V. Daukšte. Tā grobiņniece vērtē arī savas izjūtas pret apkārt notiekošo – sākotnēji bijis bail, it īpaši tādēļ, ka ziņots par lielāku saslimstību tieši vecāka gadagājuma cilvēku vidū, taču, redzot, ka situācija Latvijā tiek kontrolēta un saslimšanas gadījumu ir salīdzinoši maz, jūtoties drošāk. V. Daukšte uzteic arī vietējo apzinību – tie nepulcējas un veikalos lieki nedrūzmējas. “Nu vairs nav tās bailes,” viņa apstiprina. Par apkārt notiekošo kundze nepārdzīvo un nedusmojas: “Tā ir dzīve. Ko darīs? Neko. Cik varu, tik daru, nevar jau valsts visu palīdzēt. Pašam arī jādomā par sevi.”

Uzņēmēji nesūkstas
Liepājas–Rīgas šosejas malā esošā viesu nama “Uaneta” saimniece Brigita Umbraška skaidro, ka viesu nama darbība turpinās arī šobrīd: “Viesi pa druskai mums ir.” Lielākoties tajā apmetas firmu pārstāvji, kuri darba darīšanās norīkoti strādāt Grobiņas vai Liepājas tuvumā – viņiem svarīgākā ir iespēja pārnakšņot, tādēļ klusā viesu māja nost no lielas burzmas ir tieši laikā. Tā kā darbi objektos parasti ieilgst vairākas dienas, viesi šeit paliek ilgtermiņā, kas garantē stabilāku ienākumu plūsmu. Ārkārtējās situācijas laikā gan atceltas pieteiktās banketu zāles rezervācijas, taču tas lielus zaudējumus neradot, jo nav darbības pamats. Arī fakts, ka slēgtas robežas un apstājies tūrisms, B. Umbraškas uzņēmējdarbību neietekmē, jo “Uanetā” apmetušies lielākoties tieši vietējie. “Ārzemniekiem jau vajag pilsētas dzīvi,” ārzemju tūristu nepieciešamību pēc izklaides iespējām līdzās naktsmītnei raksturo uzņēmēja.
Klusāko periodu, kas nu iestājies, B. Umbraška izmanto lietderīgi – remontē un labiekārto viesu māju un tās apkārtni. “Es nesūdzos. Kaut kādiem ietaupījumiem jābūt, nevar jau tā dzīvot, ir jāprognozē – mazums, pusgadu nekas nenotiek. Kaut kāda rezerve jāveido,” pārliecināta uzņēmēja.
Darbība nav apstājusies arī skaistumkopšanas jomā. Grobiņas centrā salonā ikdienā līdzās strādā friziere Jolanta Kabiņecka un manikīra meistare Krista Šmite. Abas norāda, ka darbs noris īpaši piesardzīgi – apkalpojot klientus, regulāri tiek izmantoti dezinfekcijas līdzekļi, lietotas maskas, cimdi. Pluss ir arī fakts, ka nelielajās telpās meistares strādā divatā, līdz ar to darbību, ievērojot noteikto divu metru distanci, varēts turpināt. “Mums jau pabalstus nedos neviens. Jāturpina strādāt – maizītei jāpelna. Kaut kā cīnāmies, neko nevar darīt,” secina meistares.
Sākotnēji gan klientu plūsma krietni sarukusi, bet nu ierastais darba ritms pamazām atjaunojas. Daļa klientu vizītes atsaka vēl joprojām – gan tādēļ, ka satraucas par savu drošību, gan tādēļ, ka ģimenē krietni sarukuši ienākumi. “Ir klienti, kuriem būtu jānāk, bet viņi nenāk, jo apzinās, ka tas nav primārais tagad,” cilvēku paradumus raksturo J. Kabiņecka. “Šī ir ekstra – matus var audzēt, nagus pats var kopt,” piebalso K. Šmite. Tomēr novērots, ka ar katru mēnesi cilvēki jūtas aizvien drošāk, sāk rosīties, jo ir skaidrs – jādzīvo tālāk.
Jau līdz šim vietējo audzētāju un ražotāju produkcija Martas kioskā bijusi visnotaļ pieprasīta, taču nu pieprasījums pēc tās pieaudzis, apliecina pārdevēja Nadīna Eversone: “Ir parādījušies tādi pircēji, kuri iepriekš pie mums nenāca. Droši vien izvērtē to, ka šeit nav liela cilvēku pūļa, jo mums veikalā nāk iekšā pa vienam – to cilvēki ievēro. Un otrs – cilvēki novērtē, ka prece nav izgājusi pa roku ķēdi. Te ir tikai ražotājs, pārdevējs, saņēmējs.” Tādējādi darba, apkalpojot klientus, netrūkst. Sortimentu ir iespējams nodrošināt un piedāvāt dažādām gaumēm, no sadarbības ar Martas kiosku neviens tirgotājs nav atteicies. N. Eversone gan zina teikt, ka daļai mājražotāju bijusi problēma ar izejvielu sagādi slēgto robežu dēļ, bet nu situācija sakārtojusies.

Situāciju pārrauga
Grobiņas novada Pašvaldības policijas priekšniece Ieva Ilstere atklāj, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas sākumā Pašvaldības policijas telefons “bija karsts”. Cilvēki ziņojuši par iespējamajiem pārkāpumiem, piemēram, draugiem vai kaimiņiem, kuri, iespējams, atgriezušies no ārzemēm un neievēro noteikto pašizolāciju. Ar šiem cilvēkiem policija telefoniski sazinājusies, noinstruējusi, kāda ir pareizākā rīcība katrā konkrētajā situācijā, tomēr pārkāpumi netika konstatēti.
Sākumā daudz laika veltīts skaidrojošajam darbam – gan ziņotājiem, gan no ārzemēm atbraukušajiem nācies izskaidrot, kādi ir valstī noteiktie drošības pasākumi, kas jāievēro, kas uzskatāms par pārkāpumu. Taču nu situācija lielākajai daļai ir skaidra un saprotama, līdz ar to policijas iesaistīšanās nav nepieciešama.
Grobiņas Pašvaldības policijai ir dati arī par novadā inficētajām personām, bet viņu uzraudzība ir Valsts policijas pārziņā. “Valsts policija pie viņiem brauc un pārbauda, vai viņi ir mājās.”
I. Ilstere uzsver, ka vietējie policisti dežurē un uzrauga situāciju novadā. Pastiprinātā režīmā gan šobrīd netiek strādāts, jo nav tādas vajadzības – novadā situācija ir mierīga, vietējie ir gana apzinīgi. “Brīvdienās ir ilgāks darbalaiks, lai gadījumā, ja nu kas, ir kāds uz vietas,” raksturo I. Ilstere. “Visgrūtāk iet ar bērniem un jauniešiem. Viņi grib uzspēlēt basketbolu stadionā un, kā policija brauc, tā paklīst. Kad mašīna aizbrauc, tā atkal pulcējas.”
Skaidrs, ka, sākoties siltajam laikam, pieaug vēlme vairāk doties ārā, tikties un kopīgi sportot. I. Ilstere teic, ka jauniešus, ja tie tiek uz vietas aizturēti, brīdina, pēc nepieciešamības ziņo arī vecākiem, lai viņi vairāk sekotu līdzi savu atvašu gaitām.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Situāciju pieņem kā pašsaprotamu un cenšas pielāgoties

Kategorijas