Ar viltus ziņām ietekmē politiku un cenšas nopelnīt

2020. gada 21. maijs 07:00

Mūsdienās informācija izplatās krietni mazāk nekā minūtes laikā. Šai privilēģijai gan ir arī negatīvā puse – tikpat ātri izplatās arī maldinoša informācija. Vēl sliktāk – arī apzināti veidotas viltus ziņas.
Laiks, kad gaisā virmo bailes un nenoteiktība, dod vēl labāku augsni nepatiesām ziņām. Tagad, pasaulē izplatoties “Covid-19”, vairojas arī kas cits – viltus ziņas par to. Kas tik nav dzirdēts. No vīrusa var pasargāt malārijas zāles, alkohols un akvārija tīrīšanas līdzekļi. Ar “Covid-19” inficējušies arī pāvests un Krištianu Ronaldu. Ir versijas par vīrusa izcelsmi: tas ir mākslīgi radīts laboratorijā Ķīnā, ASV vai Francijā – atkarīgs no lasītāja un viņa uzskatiem par to, no kuras puses tuvojas apokalipse.
Lielākie sociālie mediji – “Facebook”, “Twitter” un “Instagram” – ir ieviesuši stingrus nosacījumus un filtrēšanas rīkus, lai viltus ziņas izskaustu vai vismaz mazinātu to ietekmi. Taču, piemēram, privātas “Facebook” grupas un “WhatsApp” ziņkopas paliek neskartas – līdz tādām algoritmi netiek. Tāpat arī dažādu sludinājumu portāli īsti netiek galā ar maldinošiem piedāvājumiem.

Neapdomīgi izteikumi
“Šis ir laiks zinātnei un solidaritātei. Taču tikām izplatās globāla dezinfodēmija. Plašumā vēršas veselībai kaitīgi ieteikumi un čūsku eļļas veida ieteikumi. Aplamības piepilda ziņu telpu. Neapvaldītas sazvērestības teorijas. Pa komunikācijas kabeļiem izplatās naids, uzspiežot ļaudīm kauna zīmi un ķengājot gan atsevišķus cilvēkus, gan veselas ļaužu grupas. Pasaulei jāapvienojas arī pret šo slimību,” vārdos daiļrunīgs bijis arī Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs.
Arī ASV prezidents Donalds Tramps nonāca krustugunīs, kādā preses konferencē neveiksmīgi atbildot uz žurnālista jautājumu: “Tad es redzu dezinfekcijas līdzekli, kas to atvaira minūtē. Vienā minūtē. Vai ir veids, kā mēs varētu kaut ko ar to iesākt, veicot iekšēju infekciju vai attīrīšanu? Jo tas [vīruss] iekļūst plaušās un atstāj milzīgu iespaidu uz tām. Būtu interesanti ko tādu pārbaudīt.”
Pēc šiem izteikumiem viens no lielākajiem dezinfekcijas līdzekļu izplatītājiem valstī stingri brīdināja iedzīvotājus nekādā gadījumā nelietot šos līdzekļus iekšķīgi. “The Washington Post” raksta, ka aprīlī mirušo skaits no jaušas vai nejaušas dažāda veida tīrīšanas līdzekļu iedzeršanas vai injicēšanas bijis par piektdaļu lielāks.

Dažādi mērķi
Šobrīd visaktīvāk ar dezinformāciju nodarbojas Krievija un Ķīna, intervijā Latvijas Radio atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “Stratcom” direktors Jānis Sārts. Patlaban ir ārkārtīgi daudz dažādu viltus ziņu par “Covid-19”, kā arī mērķēta dezinformācija.
Kopīgais Ķīnas un Krievijas izplatītajai dezinformācijai ir tas, ka tās abas izplata dezinformāciju par vīrusa izcelsmes vietu, piemēram, Ķīnai izplatot vai palīdzot izplatīties dažādām konspirācijas teorijām, tostarp, ka tas esot ASV veidots bioloģiskais ierocis, paskaidro J. Sārts. Krievijai izplatītajā dezinformācijā savukārt raksturīgi ir uzsvērt, cik slikti Eiropa tiek galā ar “Covid-19”. Pēdējā laikā arī tiek izcelts, cik slikti cīnīties ar to spēj ASV. Vienlaikus tiek raidīta ziņa, cik labi ar to tiek galā Krievija.
Ir arī cita veida dezinformācija – spēlētāji, kuri mēģina nopelnīt uz iedzīvotāju satraukuma pamata. Piemēram, izplatot nepatiesu informāciju par kādu produktu, kas palīdzēs nesaslimt, vai arī ar šķietami sensacionāliem virsrakstiem mēģinot piesaistīt lasītājus, lai gūtu ienākumus no klikšķiem.
Vēl viena grupa ir konspirāciju teoriju izplatītāji – tie mēģina konstruēt dažādas sazvērestības teorijas, kas “notiek patiesībā”, un izplata tās sociālajā vidē.

Grib iedragāt NATO uzticamību
Ar viltus ziņām, piemēram, mēģināts iedragāt NATO struktūru uzticamību.
Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis kādu vakaru saņēmis e-pasta vēstuli, ko it kā sūtījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Vēstulē apgalvots, ka pieņemts lēmums izvest NATO karavīrus no Lietuvas. “Šī vēstule ir absolūts viltojums, kas liecina, ka darboņi gan valstu, gan nevalstiskā līmenī cenšas izmantot krīzi, lai izplatītu dezinformāciju, sētu apjukumu un iedragātu NATO valstu apņēmību un vienotību,” videokonferencē atbildēja NATO ģenerālsekretārs. Vēstuli par NATO spēku aizvākšanu no Lietuvas kā pārsūtītu saņēmusi arī Latvijas Aizsardzības ministrija, Lietuvas mediji, NATO galvenā mītne Briselē.
Lietuvas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departamenta dati liecina, ka konsekventi mēģinājumi izplatīt dezinformāciju, izmantojot pandēmijas krīzi, vērojami jau vairākus mēnešus. Kopš 1. februāra fiksēti nepilns tūkstotis gadījumu, kad izplatīta maldinoša informācija par “Covid-19” krievu, angļu un lietuviešu valodā, bet krievu valoda lietota gandrīz divās trešdaļās gadījumu.
Saistībā ar Latviju bija vēl kāda ziņa – ka ar “Covid-19” saslimuši ap 20 karavīru NATO paplašinātās kaujas grupas Latvijā sastāvā. Tā bija publicēta angļu valodā rakstošajā portālā “TheDuran.com”. Portāls pat atsaucas uz konkrētu avotu, proti, pulkvežleitnantu Ēriku Eindželu, tāpēc tiem, kuri ziņu uzticamību nepārbauda citos avotos, tā šķitīs patiesa. NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas komandieris Ē. Eindžels nav sniedzis intervijas medijiem, apliecina Aizsardzības ministrija. Pie raksta arī nepareizi izvēlēta bilde – gribējuši parādīt Kanādas karavīrus, taču ievietojuši foto ar Latvijas karavīriem mācību laikā.
Izmeklējošie žurnālisti no “Bellingcat” jau 2017. gada aprīlī rakstīja par šo Krievijas melu portālu, jo tas centies iejaukties Francijas prezidenta vēlēšanās. Portāla īpašnieks ir Maskavā dzīvojošais Vladimirs Rodzijanko. Angļu valodu šādi portāli izvēlas, lai sasniegtu starptautisku auditoriju un informācija sasniegtu vairāk dzirdīgu ausu.
Arī Eiropas Savienības Ārējā dienesta Stratēģiskās komunikācijas nodaļa bija konstatējusi, ka Krievija sākusi izmantot pandēmiju, lai Rietumvalstīs saasinātu pandēmijas krīzi, cenšoties iedragāt sabiedrības uzticību valdībām un to spējai pārvarēt krīzi, vēstīja britu laikraksts “Financial Times”.

Jāpārbauda ticamība
Zem viltus ziņas var slēpties arī pikšķerēšana – kiberuzbrukuma veids, lai iegūtu personīgo informāciju vai pat piekļūtu internetbanku autorizācijas rīkiem. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” bija publicējusi brīdinājumu nespiest uz saites pie ziņas par Daugavpilī it kā reģistrētiem 150 nāves gadījumiem, aicinot identificēt upurus, un nevadīt savu lietotājvārdu un paroli sociālajiem tīkliem “Facebook” un “Twitter”. Šajā gadījumā patiesos datus par saslimušo skaitu Latvijā var pārbaudīt, piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.
Ir arī vieglas peļņas tīkotāji, kuri uzrodas trauksmainu laiku aizsegā. Piemēram, maldinoši sludinājumi par zālēm, kas palīdzēs pret jauno koronavīrusu. Sludinājumu vietnē “Ss.com” tika piedāvāts par 79 eiro iegādāties 20 tabletes kāda Krievijā un Ķīnā izmantota pretgripas medikamenta. Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma” bija sazinājies ar sludinājuma autoru – viņš atsūtījis divas saites kā pierādījumu. Vienu uz kādu Krievijas ziņu portālu, kurš vēsta, ka par konkrēto zāļu profilaktisko iedarbību paziņojusi Ķīna, un otru – uz paša produkta mājaslapu. Krievijas aptiekās šis preparāts maksā 13 reižu mazāk, nekā pārdevējs prasa sludinājumā. Veselības inspekcijā norāda: tā ir ne vien patērētāju maldināšana, bet pat likuma pārkāpums. Pagaidām drošas zāles vēl nav izgudrotas.

Klikšķu bizness
Valsts policija (VP) kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas regulāri saņem informāciju par viltus ziņām saistībā ar “Covid-19”, ir arī sāktas vairākas pārbaudes, informē VP pārstāve Elīna Priedīte. Pārsvarā šīs ziņas ir par brīnumzālēm pret “Covid-19”, mirušo skaitu Latvijā, kā arī vīrusa ārstēšanas veidiem. Patlaban neviena no viltus ziņām nav radījusi tādu kaitējumu, kas izraisītu kriminālprocesuālās sekas, taču iepriekš ierosinātās pārbaudes turpinās. Policija brīdina: publicētā informācija nekur nepazūd un tās dēļ var nākties atbildēt likumā noteiktajā kārtībā.
Niks Endziņš jau iesaistīts trīs tiesvedībās, kurās tiek tiesāts kā viltus portālu autors – ziņas ar skaļiem virsrakstiem par, piemēram, neesošiem ceļu satiksmes negadījumiem tika radītas ar mērķi, lai cilvēki gribētu tās lasīt. Viņš izmantoja arī “Covid-19”, un tagad prokuratūrā ir vēl viena lieta saistībā ar viņa radītām viltus ziņām. 30. janvārī viņš “Facebook” ievietoja videoierakstu, kurā apgalvoja, ka Latvijā konstatēts pirmais saslimšanas gadījums ar vīrusu, kas tobrīd neatbilda patiesībai. Viņš video arī sacīja, ka “vispār tos ķīniešus [cenzēts] vajadzētu likvidēt, to valsti vajag likvidēt, no tās valsts nekāds labums nav”. Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā, persona ar savu rīcību radīja sabiedrībā satraukumu un nedrošības sajūtu, kā arī būtiski traucēja par slimību profilaksi un kontroli atbildīgo iestāžu un amatpersonu darbu.
Valsts policija aicina iedzīvotājus neizplatīt un nedalīties ar nepārbaudītu saturu, kritiski izvērtēt, kāda informācija tiek publiskota un patērēta. Ārkārtējās situācijas laikā ir svarīgi izmantot tikai oficiālus un uzticamus informācijas avotus.
Viltus ziņu lauciņā dominē Krievijas propagandas medijs “Sputņik”. Dažas dienas pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas Latvijā “Sputņik” publicēts raksts ar nosaukumu: “Vai koronavīruss izgudrots Latvijā?” “Redzat, šis raksts patiesībā ir tipisks krievu mediju produkta atspoguļojums. Šeit nav tik vienkārši atbildēt – dezinformācija vai ne. Jāņem vērā, kas ir mērķa auditorija. Tie, kas lasa “The Washington Post” un skatās BBC, tie nav,” saka Latvijas Universitātes profesore, politoloģe Žaneta Ozoliņa.
Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne Latvijas sabiedrisko mediju raidījumā “Atvērtie faili” iesaka cilvēkiem grupās, tostarp slēgtās, klaji melīgai informācijai pretī likt kompetentus viedokļus, iesaistīt diskusijās un interneta komentāros speciālistus vai izglītotus komunikatorus. Pētījumi apliecina, ka vairums cilvēku ieklausās uzticamā un derīgā informācijā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar viltus ziņām ietekmē politiku un cenšas nopelnīt

Kategorijas