Cerētās attīstības vietā – piespiedu apstāšanās

2020. gada 21. maijs 07:00

167

Cerētās attīstības vietā – piespiedu apstāšanās

Līdz ar “Covid-19” izplatīšanos un dažādu ierobežojošo pasākumu ieviešanu valstī daļai uzņēmēju, pašnodarbināto un arī darba ņēmēju nācies saskarties ar negaidītām un nepatīkamām izmaiņām ierastajā darba ritmā. Lai gan daļai veiksmīgi izdodas darbību turpināt, samazinot izdevumus un savelkot ciešāk jostas, ne visiem tas ir iespējams. Grūti klājas amatniekiem, kuriem tiešais kontakts ar klientu, dalība gadatirgos un dažādos pasākumos bijusi neatņemama ikdienas un peļņas gūšanas sastāvdaļa.
To apliecina priekulnieks Ivars Eidiņš, kuru daudzi iepazinuši kā Priekules čībiņveci. Gadā sākumā skats uz radošo darbību bijis visnotaļ cerīgs un tirdzniecība vedusies bez aizķeršanās, taču nu jādomā, cik ilgi būs iespējams iztikt no iekrātā un kā darbību popularizēt tā, lai tā pavisam neapsīktu.

Jau bijis ceļa jūtīs
Par esošo situāciju I. Eidiņš saka: “Pārmaiņas diemžēl nav uz labo pusi. Parasti, kur amatnieki tirgojas – tie ir gadatirgi, sporta un kultūras pasākumi. Tie tagad vairs nenotiek. Cik internetā var pārdot, cik pie manis uz vietas brauc, cik Priekules tirgū var iziet, tik ir. Divi trīs pāri – vairāk nevar notirgot.” Priekulnieks skaidro, ka vietējo interese par pašmāju amatnieku darinājumiem nav tik liela, lielāko daļu ietirgojuma līdz šim veidojuši tirdziņos un pasākumos sastaptie iebraucēji no citām pilsētām un pat valstīm. Viņi pirmām kārtām vērtējot produktu un tā kvalitāti, cena viņu acīs esot otršķirīga.
Amatnieks lēš, ka, piedaloties gadatirgos, divu dienu laikā parasti izdodas ietirgot minimālās algas apmēru, kas ir visnotaļ pozitīva bilance. “Tā, ka galīgi nekas nenotiek, arī sūdzēties nevaru. Pēdējās nedēļās internetā kaut kas vairāk notiek. Tā teikt – galīgi badā nemirstu, bet diez kas nav,” tirdzniecību krīzes apstākļos raksturo čībiņvecis.
Piedaloties Nodarbinātības valsts aģentūras projektā, lai gūtu atbalstu savas darbības vēršanai plašumā, priekulnieks saņēmis līdzekļus mazas ietilpības auto iegādei. Tas nodrošinājis iespēju biežāk braukt uz gadatirgiem, mērot ceļu arī uz attālākām vietām, taču izbaudīt auto priekšrocības izdevies vien īsu mirkli. “Pabraukāju, cik varēju.” Nu auto stāv mājas pagalmā un gaida, kad atkal varēs doties izbraukumos. Amatnieks cer, ka, neizdodoties panākt ietirgojumu, kāds biznesa plānā bijis paredzēts – 700 eiro mēnesī –, nebūs no auto jāšķiras. “Tagad normu, kas bija uzrādīta biznesa plānā, nevaru izpildīt. Ne tuvu tam nav,” nopūšas I. Eidiņš. Viņš norāda, ka visu laiku strādājis pie tā, lai savu darbību attīstītu, spētu ar savu darbu gan iepriecināt citus, gan nodrošināt iztiku sev un savai ģimenei, taču nu viss apstājies. Sajūta, it kā esot atkal sākumpunktā. “Sāku uzņemt apgriezienus un nu atkal – vīrusa vaina.”

Kā pa viļņiem
Tā varētu teikt par I. Eidiņa darbības attīstību. Iesākumā bijis grūti apgrozījumu kāpināt tāpēc, ka nav bijis sava transporta un izbraukāt uz attālākām vietām ar bagāžu – paša darinātajām čībām – bijis sarežģīti. Situācija uz labo pusi mainījusies pēc auto nonākšanas īpašumā. Tas devis iespēju ar visu esošo piedāvājumu braukt uz tirdziņiem tuvu un tālu, cik bieži vien iespējams.
Kā atklāj amatnieks, labs noiets čībām bijis Ziemassvētku laikā, tad izdevies nopelnīt ar uzviju un atkal skatīties attīstības virzienā. Bijusi vēlme iegādāties jaunāku datoru un jaunāka modeļa telefonu. Modernās ierīces būtu lielisks palīgs saziņai ar klientiem un preču tirdzniecībai internetā. Profesionālāka telefona kamera ļautu uzņemt kvalitatīvākus fotoattēlus, ko pēcāk ievietot vietnes “Facebook” izveidotajā lapā, arī jaudīgāks dators un telefons, kurā pieejams mobilais internets un dažādas aplikācijas, dotu iespēju būt nepārtrauktā saziņā un kontaktā ar klientu. Bez tā mūsdienās neiztikt, pārliecināts I. Eidiņš. “Piemēram, aizbraucu uz tirdziņu, uzņemu bildi, ielieku “Facebook” ar domu – esmu klāt un gaidu jūs,” piemēru, kā modernās ierīces strādā amatnieku labā, min priekulnieks.
Taču, iestājoties krīzei, tapis skaidrs, ka attīstībai iecerētie līdzekļi nu palīdzēs aizstāt ietirgojumu un kādu laiku iztikt ar mazāku apgrozījumu. Tomēr tas nav ielāps ilgam laikam. Priekules čībiņvecis atklāj, ka ir reģistrējies kā patentmaksātājs un esošajā situācijā dīkstāves pabalsts un citi atbalsta instrumenta viņam nav pieejami. Ja būtu iespēja tirgoties, viņam atbalstu nemaz nevajadzētu: “Ja tiktu uz gadatirgiem, tad nesūdzētos.” Bet to, cik ilgi šādas iespējas nebūs, nevar zināt, un tas rada bažas par turpmāko darbošanos.
I. Eidiņš priecājas, ka atbalstu esošajā situācijā izrāda pašvaldība, kas iegādājas vietējo amatnieku preces, piemēram, reprezentatīvām vajadzībām – tās kalpo par dāvanu īpašos gadījumos. Tas reizē ir gan finansiāls, gan sava veida reklāmas atbalsts, ko šādā veidā nodrošina pašvaldība.

Skroderis ar pieredzi
Amatnieks skaidro, ka ir profesionāls vīriešu skroderis, padomju laikā strādājis šūšanas cehā armijas daļā. Strādāts arī ateljē, šūts pēc pasūtījuma. Kad modē parādījies džinss, liels bijis pieprasījums pēc džinsa apģērbiem – tos I. Eidiņš šuvis katra vēlmēm un vajadzībām.
Kad sākusies privatizācija, bijusi iespēja privatizējot tikt pašam pie sava aprīkojuma – tādā veidā iegūtas šujmašīnas, labas kvalitātes audumi, kas tiek likti lietā vēl šodien. Piemēram, izturīgākās un cenas ziņā dārgākās čības top no kamieļu vilnas auduma. No tā savulaik šūti armijnieku mēteļi. Audums ir īpašs ar to, ka tas ir ļoti kvalitatīvs, izturīgs un der visām sezonām. “Nesvīst vasarā, nesalst ziemā,” norāda meistars.
Čības I. Eidiņš sācis šūt 90. gados jeb “tajā laikā, kad veikalā neko nevarēja nopirkt”. Un nu jau vairāk nekā 20 gadus priekulnieka mājās izveidotajā darbnīcā top no dabīgiem audumiem šūtas, kvalitatīvas un vienā eksemplārā pieejamas čības. Ar to Priekules čībiņvecis lepojas visvairāk un nekautrējas to izvirzīt par sava veida saukli – viņa čības ir unikālas ar to, ka ir stipras un neatkārtojas.
Taujāts, vai šajā laikā, būdams skroderis, nevar papildināt piedāvājumu, piemēram, sākot šūt arī apģērbu, meistars atbild: “Lieta tāda, ka tagad jau var visu ko gatavu nopirkt. Šūšana neatmaksājas.” Vienīgais, ar ko papildus čību izgatavošanai priekulnieks nodarbojas, ir apģērbu labošana. Ja kādam vietējam nepieciešams pāršūt vai iešūt kādu apģērba gabalu, tad viņi zina, kur īsto meistaru meklēt.

No džinsa un mežģīnēm
Priekulnieks spriež: ja ārkārtējā situācijā un tās laikā noteiktie ierobežojumi ievilksies ilgi, būs jādomā par vēl aktīvāku darbību un tirdzniecību interneta vidē. Tomēr zināt, vai darbošanās šajā virzienā nesīs cerēto rezultātu, nevar. “Cilvēki jau vēl nav pieraduši. Jaunieši it kā ir pieraduši pie interneta, bet man 50% klientu ir mana gadagājuma cilvēki, jaunieši retāk,” klientu loku un viņu paradumus raksturo amatnieks. Viņš gan uzsver – arvien tiek domāts par veidiem, kā piesaistīt arī jauniešu auditoriju un viņus ieinteresēt iegādāties kvalitatīvas un vienā eksemplārā pieejamas mājas čības: “Jauniešiem patīk džinsa čības, taisu tās. Bija man tāda kolekcija, tā ir izpārdota. Nu jāšuj no jauna. Tad joka pēc sašuvu erotiskās čības – no mežģīnēm. Tās nav izturīgas, bet gribēju pamēģināt. Un interesantākais – tās aizgāja. Jāšuj vēl,” par radošajiem mēģinājumiem, kuri sevi attaisnojuši, smaidot saka meistars.
I. Eidiņš neslēpj, ka ir jādomā un jāattīsta arvien jaunas idejas, kas spētu ieinteresēt un piesaistīt plašāku klientu loku. Piemēram, Latvijas simtgades laikā cilvēkos valdījis liels patriotisms un vēlme pēc tautiskā, latviskā. To novērojot, čību piedāvājumu papildinājuši modeļi ar latvju rakstiem un zīmēm. Bija pieejamas čības ar detaļām karoga krāsās, ar izšūtiem auseklīšiem u.c. akcentiem.
Lai apzinātu lielāku klientu loku visā pasaulē, jo ar mūsdienu iespējām čības iespējams nosūtīt pat uz otru pasaules malu, piedāvājums ievietots arī vietnē Etsy.com, kas popularizē tieši amatnieku un mājražotāju darinātas lietas. Taču, tā kā vietne ir angļu valodā, to apgūt priekulniekam ir grūti. Te talkā nācis dēls, kurš savulaik lapā ievietojis gan fotoattēlus, gan nepieciešamo informāciju. Taču, kad kāds klients cenšas sazināties, I. Eidiņam atkal jālūdz palīdzība dēlam, kurš dzīvo Anglijā un šo valodu pārzina ļoti labi. “Sūtu viņam, kad kāds prasa, lai patulko, bet tas nav darbs. Tur vajag darboties, bet man tas ir grūti.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cerētās attīstības vietā – piespiedu apstāšanās

Kategorijas