Antibiotikas – ar prātu!

2020. gada 21. maijs 07:00

Pavasarī, kad organisms pēc ziemas ir novārdzis, bieži gadās saslimt ar elpceļu slimībām un citām kaitēm. Kādos gadījumos nepieciešams lietot antibiotikas un kas ir probiotikas, skaidro farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kurss jāizdzer līdz galam
Antibiotikas vajadzētu sākt lietot tikai tad, kad saslimšanai jau pievienojusies bakteriāla infekcija. Kā piemēru Z. Ozoliņa min ilgstošas iesnas, kad izdalījumi jau kļūst zaļgani. Ja antibiotikas lieto nepamatoti un biežāk, nekā tas nepieciešams, var veidoties baktēriju rezistence – sava veida imunitāte pret tām. Tādā gadījumā medikaments vairs nespēj veikt savu funkciju.
Turklāt der atcerēties, ka antibiotikas ir medikaments, ko lieto kursa veidā – trīs, piecas vai septiņas dienas. Tā ilgumu nosaka ārsts. Ja antibiotikas nelieto visu noteikto laiku, tad atkal pastāv iespēja, ka izveidosies rezistence. Līdz ar to nākamās bakteriālās saslimšanas gadījumā noteiktais medikaments vairs nepalīdzēs un vajadzēs meklēt citas zāļu vielu kombinācijas.
Svarīgi ievērot arī starplaikus starp antibiotiku lietošanas devām. Ja zāles lietojamas vienu reizi dienā, tad to nepieciešams darīt vienā un tajā pašā laikā, piemēram, katru rītu pulksten deviņos. Ja noteiktas divas lietošanas reizes, tad starp tām jābūt 12 stundu starplaikam, piemēram, zāles uzņem pulksten astoņos un pulksten 20.
Vienīgā situācija, kad antibiotikas lieto pirms ēšanas, ir tad, kad medikamentu lieto kuņģī mītošās baktērijas Helicobacter pylori izskaušanai. Pārējos gadījumos zāles organismā uzņem pēc ēdienreizes vai tās laikā, uzdzerot glāzi ūdens. Šķidruma lietošana pietiekamā daudzumā ir būtiska, jo tā samazina kuņģa un zarnu trakta kairinājuma risku.

Iznīcina arī visu labo
“Biežākās antibiotiku lietošanas blaknes, ar ko nācies saskarties aptiekas darbā, ir kuņģa un zarnu trakta kairinājums, caureja un alerģiska reakcija uz ādas – nātrene,” atzīmē Z. Ozoliņa. Par katru organisma reakciju uz konkrētajām zālēm noteikti vajadzētu paziņot savam ārstam, lai viņš varētu veikt atzīmes pacienta kartītē.
Ar mediķi nepieciešams sazināties arī tad, ja pacients pats ir izlēmis pārtraukt antibiotiku lietošanu. Tas ir svarīgi, jo ārsts var ieteikt arī risinājumus blakusefektu mazināšanai, lai kursu tomēr varētu sekmīgi pabeigt. Šādās situācijās var palīdzēt citu medikamentu, piemēram, antihistamīnu, paralēla lietošana.
Tā kā antibiotiku lietošanas laikā pilnībā tiek iznīcināta zarnu mikroflora un cieš imunitāte, paralēli ieteicams lietot probiotikas. “Tādējādi ir mazāka iespēja iegūt superinfekciju, proti, paralēli saslimt ar vēl kādu baktēriju izraisītu slimību,” pamato farmaceite.
Probiotikas ir labās baktērijas, kas nepieciešamas katra cilvēka zarnu traktā, lai organisms varētu fizioloģiski normāli funkcionēt. Lietošanu sāk jau no pirmās antibiotiku kursa dienas un ieteicams turpināt vēl divas nedēļas pēc tā beigām.
Pētījumos pierādīts, ka probiotiku lietošana ne vien palīdz stiprināt imunitāti, bet arī parāda labus rezultātus tādiem pacientiem, kuriem ir dažādas ādas saslimšanas, piemēram, psoriāze un ekzēma.
Ņemot vērā probiotiku dārdzību, bieži vien pacienti tās izvēlas aizvietot ar piena produktiem, kuros ir zarnu mikroflorai labvēlīgās baktērijas. Tomēr der atcerēties, ka pārtikas produkti nevar saturēt tik lielu baktēriju kultūru skaitu un apjomu, kāds atrodas kapsulā, pilienos vai tabletē, norāda Z. Ozoliņa. Turklāt dažkārt piena produkti neitralizē antibiotiku iedarbību vai traucē to uzsūkšanos, tāpēc to lietošana vienlaikus nav vēlama.
Probiotiku un antibiotiku uzņemšanas starplaiks ir atkarīgs no labvēlīgās baktērijas saturošā preparāta sastāva. Piemēram, saccharomyces var lietot vienlaikus ar medikamentu. Savukārt bifido un lakto baktērijas ieteicams lietot divas, trīs stundas pēc antibiotiku uzņemšanas.

Var rasties nogurums
Pēc antibiotiku kursa pacientiem parādās dažādas negatīvas sekas, sevišķi, ja tā laikā nav uzņemtas probiotikas. “Kādam var rasties kuņģa un zarnu trakta veselības problēmas, citam – rūgta garša mutē, jo akna liek sevi manīt. Vēl kāds jūt izteiktu nogurumu un vājumu,” zina teikt farmaceite.
Lai uzlabotu vispārējo organisma stāvokli, ieteicams ne tikai lietot probiotikas, bet arī īpaši piedomāt par savu uzturu, izslēdzot no ēdienkartes vienveidīgu pārtiku. Pēc medikamentu kursa var lietot vitamīnus, kas nopērkami aptiekā, tāpat uzturā iekļaut C vitamīnu saturošus augļus un dārzeņus, piemēram, papriku, B vitamīnu saturošus produktus, visus graudaugus. Tas viss palīdzēs atjaunoties zarnu dabiskajai mikroflorai.
Taču, lietojot vitamīnus, der atcerēties, ka katram ķīmiskajam elementam ir sava terapeitiskā deva – noteikts mikrogramu vai miligramu daudzums, ko ieteicams uzņemt diennakts laikā, ja ir pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs. “Kādreiz varbūt liekas, ka devas ir par mazu, jo “man taču ir tik liels svars”. Ja šķiet, ka vajadzētu lietot lielāku devu, nekā norādīts uz iepakojuma, vajadzētu konsultēties ar ārstējošo ārstu vai farmaceitu,” iesaka Z. Ozoliņa. “Ne vienmēr tas, kas ir daudz, ir labi!” Tāpat jāņem vērā, ka ikviena organisma fizioloģiskie procesi ir individuāli: kas vienam rada pozitīvu efektu, citam – negatīvu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Antibiotikas – ar prātu!

Kategorijas