Durbertvillā – arī nežēlīgi procesi

2020. gada 21. maijs 07:00

265

“Kursas Laiks”, regulāri sekojot līdzi Durbes jūras ērgļu ligzdā notiekošajam, jau rakstīja, ka šopavasar tajā tika izdētas trīs olas. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad viena no olām izrādījās vanckars, šogad no visām izšķīlās mazuļi –18., 20. un 23. aprīlī. Taču tālākie notikumi Mildas un Raimja ligzdā izvērtās to vērotājiem nervus kutinoši.

Izgrūž mazāko
Nojaušot, ka situācija ligzdā ar trīs ērglēniem var būt saspringta, vērotāji cits citam novēlēja stiprus nervus. Bažas par mazāko cāli labi atspoguļo viņu ieraksti forumā: “Mazais īsti netiek pie sava kumosa vai arī tas par lielu, un mamma atņem”, “Mazais visu laiku pīkst – varētu beidzot viņu kārtīgi pabarot, ēdamā taču visiem pietiek”, “Lielajam cālim kā acis vaļā, tā klūp mazulim krāgā”, “Zivs iet uz beigām ... lielais iekausta sīci, lai apēstu pēdējos gabaliņus.”
Dramatiskākie notikumi sākas 16. maijā: “Tā arī guļam – zivs ligzdā, bet mazulis badā – dabīgā atlase”, “Milda paņēma zivi tuvāk, lai pabarotu pastarīti, bet mazais ir iebiedēts no vecākajiem cāļiem, ka baidās pastiept pretī savu knābīti.”
17. maijā lielākā ērglēna agresijas lēkme beidzās ar mazākā izgrūšanu no ligzdas, un šo dienu vērotāji sauc par melno vēl cita iemesla dēļ – Raimis atvašu barošanai sāka nest uz ligzdu mazus un vēl dzīvus putnēnus – gulbja, stārķa, klijāna mazuļus. “Izskatās, ka nu Raimim ir “āķis lūpā” un nemaz uz dīķi nelido. Ir apguvis jaunas iemaņas – siro pa citu putnu ligzdām. Izmanto savu “jūrnieka” spēku un varenumu un pārējo putnu bailes no viņa.”
Īpaši šokējošs bija skats, kad dzīvs klijāna mazulis sēdēja uz ligzdas malas un pēc tam piegūlās pie ērglēniem sildīties. “Lielajiem cāļiem ligzdā jauna, dzīva “rotaļlieta”, ko knābāt un mocīt”, līdz Milda to cēla atvasēm galdā. “Ēda, kamēr piekusa un atlūza.”

Dabā neiejaucas
“Ar tiešraidēm mēs ļaujam ieskatīties dabas procesos ciešā pietuvinājumā, un tāds arī ir to galvenais mērķis – vērot, iepazīt, izzināt dabu, tajā neiejaucoties. Skatītājiem ir jāsaprot, ka dabas procesi ietver arī cilvēkam nepatīkamas ainas,” vēsta Latvijas Dabas fonds (LDF), kas jau devīto sezonu nodrošina tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām. “Jūras ērgļu cāļu skaits ligzdā Durbē diemžēl samazinājās – jaunākais neizturēja konkurences cīņā. Trešais mazulis izšķīlās vairākas dienas pēc pirmajiem, līdz ar to tam jau sākotnēji bija mazāk priekšrocību dabiskajā atlasē. Trīs ērgļu mazuļi vienā ligzdā – tas ir daudz, un ne vienmēr tiem izdodas veiksmīgi izaugt un izlidot.”
Vairāki vērotāji sakāpinātās emocijās vērsās pie speciālistiem ar prasību glābt izkritušo putnēnu. “Mūsu princips ir neiejaukties dabiskajos procesos. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi – piemēram, pirms diviem gadiem no ligzdas izkrita jaunais ērglis Knips, kurš bija jau pietiekami liels un dzīvotspējīgs, tāpēc devāmies to glābt un nogādāt ērgļu rehabilitācijas stacijā. Šoreiz, ja cilvēks tuvotos ligzdai, mēs riskētu aizbiedēt abus pieaugušos ērgļus uz vairākām dienām, tādējādi pakļaujot riskam abus pārējos mazuļus.”
LDF teikto papildina ornitologs Jānis Ķuze: “Pie Knipa braucām tādēļ, ka putns jau bija gandrīz pilnā spalvu tērpā, tādā vecumā pat no ligzdas izkrituši jaunuļi var veiksmīgi piezemēties zemē. Šajā laikā jaunie putni var arī ilgu laiku pavadīt bez pieaugušo putnu klātbūtnes, tādēļ cilvēka apmeklējums ir mazāk traucējošs. Putns tika aizvests uz rehabilitācijas staciju un rudenī palaists brīvībā, par tā turpmākajām gaitām nekas nav zināms. Daudzi no šādiem mazuļu glābšanas pasākumiem beidzas neveiksmīgi, tādēļ arī par iejaukšanos Knipa gadījumā joprojām neesmu drošs, vai tas bija nepieciešams.”
No Durbes ligzdas izmestais jaunais putns bija pūku tērpā, iespēja, ka tas no aptuveni trīsdesmit metru augstuma nokritīs zemē un paliks dzīvs, ir ļoti maza. Cālis visdrīzāk tika apēsts, iespējams, izbarots kādu citu dzīvnieku mazuļiem.

Apēd vājākos
Peļu klijāna un citu putnu mazuļu atnešanu barībai J. Ķuze komentē šādi: “Šādi gadījumi nav nekas ārkārtējs. Lietuvā veiktā pētījumā konstatēts, ka 9,2% visu jūras ērgļu ligzdu, kurās ir skatītas barības atliekas, ir atrasti peļu klijāna jaunie putni. Šādi gadījumi ir zināmi arī Latvijā, lai gan ir pamats uzskatīt, ka tie nav tik izplatīti. Jūras ērglis izmantos iespējas tikt pie dažādas barības. Peļu klijāna jaunuļi ir barība tāpat kā melno un balto stārķu jaunie un pieaugušie putni un citas plēsīgo putnu sugas (ērgļu ligzdās Latvijā ir atrasti arī ķīķi, vistu vanagi, jaunas meža pūces u.c.). Šajā gadījumā interesants ir fakts, ka klijāna cālis uz ligzdu tika atnests vēl dzīvs, un arī šādi gadījumi Latvijā ir zināmi. Varam spekulēt, kādēļ tas tā notiek, iespējams, ka jaunajiem ērgļiem tādā veidā tiek dota iespēja pašiem nogalināt barību, varbūt tās tiek turētas kā dzīvas barības rezerves, varbūt vecie putni vienkārši ir pasteigušies un upura nogalināšanai noķeršanas vietā nav veltījuši pietiekošu uzmanību. Jāpatur prātā arī tas, ka dzīvas bieži tiek atnestas arī zivis, pērn uz ligzdu tika atnests dzīvs lapsēns. Kopumā gadījumi, kad upuris tiek nogalināts ligzdā, nav reti, to vienkārši var būt emocionāli grūtāk vērot un pieņemt. Tomēr dabā šādas lietas notiek neatkarīgi no tā, vai mums tas liekas pieņemami vai ne. Ērgļa ligzdā esmu redzējis arī šādu skatu – blakus jaunajam ērglim ir divi klijāna mazuļi – viens dzīvs, otrs beigts. Turpat blakus guļ beigta strupaste – domājams, ka atnesta uz ligzdu jaunajiem klijāniem. Ērglis ir savācis klijāna mazuļus un pie viena līdzi paķēris arī uzkodu. Ja klijāna mazuļi jau būtu apēsti un būtu palikusi tikai strupaste, varētu brīnīties, ka jūras ērglis ir nomedījis netipisku barības objektu. Citā gadījumā ligzdā ir pusapēsts klijāna mazulis, tam kuņģī – gandrīz vesela glodene, kas ir daļēji izkritusi uz ligzdas. Atkal – ja klijāns būtu apēsts, varētu domāt, ka glodeni ir atnesuši paši ērgļi. Ar tiešsaistes kameru novērotās ligzdās mēs varam gūt daudz pilnīgāku priekšstatu par barības sastāvu, izpaliek minējumi par to, vai upuris ir atnests dzīvs vai beigts.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Durbertvillā – arī nežēlīgi procesi

Kategorijas