Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pēc klusuma perioda tiekas, iepērkas un priecājas stādu tirgū

ZANE GVOZDE

2020. gada 28. maijs 07:00

2702
Pēc klusuma perioda tiekas, iepērkas un priecājas stādu tirgū

Svētdien, 24. maijā, laukumā aiz Durbes kultūras nama jau no agra rīta pulcējās kupls skaits cilvēku. Tur jau no pulksten 9 norisinājās Durbes stādu tirgus. Vietējie un tuvākās apkārtnes audzētāji un mājražotāji piedāvāja iegādāties savu produkciju, par kuru bija liela interese.
Bija redzams, ka cilvēki nudien sailgojušies pēc kopānākšanas, šādu pasākumu atmosfēras un iespējām, ko tie sniedz – vienuviet tikt pie visa nepieciešamā. Jau pašā tirgošanās sākumā pie audzētājiem veidojās rindas, jo vēlme tikt pie kāda stāda savam piemājas dārziņam bija teju katram apmeklētājam. Arī mājražotāji par cilvēku skaitu un interesi nevarēja sūdzēties. Stādu tirgus noteikti attaisnoja gan pircēju, gan tirgotāju cerības.

Novērtē piedāvājumu
Neilgi pēc pulksten 9 mājup no tirgus ar kārotajiem pirkumiem jau dodas Gražina un Gunta no Lieģiem. Abas sievietes atzīst, ka šaubu par to, vai tirdziņu apmeklēt, nemaz nav bijis. Jautātas, vai šādi tirdziņi un līdzīgas aktivitātes ir vajadzīgas un pietrūkst, atbild apstiprinoši: “Ļoti, ļoti!” Uz tirdziņu atbraukušas jau laikus tādēļ, lai būtu lielāka izvēle un iespēja tikt pie visa vajadzīgā. Gunta nosmej: “Jāsastāda, jāskatās, kā pietrūks, varbūt vēl otrreiz var atbraukt.” Lieģenieces promejot novēl: lai tirgotājiem šī diena paiet veiksmīgi un sarodas arvien vairāk pircēju!
Lieģenieks Markuss uz Durbes tirgu ieradies kopā ar mammu Madaru, kura norāda, ka dēls ir liels palīgs dārza darbos, tāpēc viņam iegādāti arī dārza instrumenti. “Viņam ir pašam savs dārziņš – viņam katru gadu vajag zirņus, redīsus un dilles,” priecājas mamma. Viņa, vērtējot piedāvājumu, atzīst, ka tas ir gana labs, tikai pilnai laimei vēl pietrūcis, piemēram, Pūres stādaudzētavas produkcijas, kas ļautu tikt pie ābelīšu stādiem. Tomēr ir prieks, ka tāpat izdevies tikt pie lielas daļas cerētā: “To, ko vajag, nopirkām.” Vaicāta, vai šādu tirdziņu ārkārtējās situācijas laikā bija pietrūcis, lieģeniece atbild: “Ja būs par daudz, tad atkal nebūs pirktspējas.” Tomēr pa reizei rīkot tirdziņus nenāktu par ļaunu – tas dotu iespēju vienuviet iegūt visu nepieciešamo. “Citi jau nebrauc uz Liepāju. Tad tepat uz vietas var kaut ko nopirkt – puķītes, kaplīšus,” vērtē novadniece.

Vietējie vietējā tirgū
“Kā Durbē nebrauks paši durbenieki?” par savu dalību stādu tirgū saka Inese Lanka. Viņa pircējiem piedāvā puķu, tomātu, paprikas, kā arī smaržīgā un gardā garšauga – bazilika – stādus. I. Lanka ar nožēlu atzīst, ka tomātu stādus būtu varējusi piedāvāt krietni lielākā skaitā, nekā tas ir šobrīd: “Bija jau daudz, bet ar visu šo aukstumu neizturēja – lapas krokojās. Dienas siltumnīcā karstas, naktis – mīnusos. Jumti noraso, un visas slimības momentā klāt.” Tomēr pircēju interese ir tik liela, ka Uģim Lankam nākas mājās palikušos stādus vēl pievest klāt. “Visus mašīnā nevar salikt,” par saimniecībā esošajiem stādiem saka audzētāja. Viņa atzīst, ka pircēju atsaucība ir laba, ņemot vērā esošo situāciju, kas šosezon krietni ietekmējusi tirgošanās iespējas. “Feini, ka ir tāds tirdziņš!” norāda I. Lanka.
Arī Ināra Ventaskraste no Dunalkas pagasta atzīst, ka laist garām iespēju piedalīties tirdziņā nav gribējusi. “Man šķiet, ka šis ir pirmais un varbūt arī vienīgais tirdziņš šaipusē. Tas ir pietiekams iemesls, lai uz šejieni dotos. Tā kā esmu no Durbes novada, domāju – kāpēc neizmantot iespēju braukt šeit?” I. Ventaskraste spriež, ka apmeklējums tirdziņam ir nudien labs, to noteikti veicinot arī siltie un patīkamie laikapstākļi. “Zemeņu stādu audzēšana – tas ir mans hobijs. Katru gadu ir salnas, ir jāsargā, jāsedz. Viss prasa darbu. Reti kas pats par sevi izaug. Viss prasa cilvēka darbu – bez cilvēka rokas nekas nesanāk,” stāsta novadniece.
Jau rīta pusē pircēju interese par zemeņu stādiem ir manāma. Kā I. Ventaskraste uzzinājusi, aprunājoties ar līdzās esošajiem stādaudzētājiem – šis gads viņiem ir īpaši veiksmīgs, jo krietni audzis pieprasījums. “Kolēģi teic, ka tik daudz pieprasīti stādi nav bijuši nevienu pavasari. Tas laiks, kurā mēs šodien dzīvojam, pierāda, ka sevi ar kaut ko ir jānodarbina. Šī ir tā iespēja. Cilvēki vairāk domā par pārtiku, skaistumu,” spriež I. Ventaskraste un piebilst: “Latvietis bez puķu dobes nav iedomājams.”

Nostrādā “klusie telefoni”
“Mēs atbraucām no kaimiņnovada – esam no Kalvenes,” “Kursas Laikam” atklāj Inga Zariņa, kura uz tirgu ieradusies kopā ar meitu Jeti. I. Zariņa smej: par to, ka Durbē notiks stādu tirgus, uzzināts “pa klusajiem telefoniem”. “Pareizāk sakot, no pašiem vietējiem – durbeniekiem,” skaidro kalveniece. Viņa pavasara stādu tirgus apmeklē katru gadu, un tas ir īpaši gaidīts notikums. Tāpat uz Durbi viņa brauc, kad šeit tiek svinēti tradicionālie Ābolu svētki, arī Ziemassvētku laikā, kad notiek tematiskais tirgus. “Mēs jau zinām te tos vietējos, gribas redzēt, ko katrs atkal jaunu piedāvā, ir jāatbalsta,” savu nostāju pauž I. Zariņa. Viņa vērtē, ka tirdziņš nudien atbilst nosaukumam, jo to piedāvājums un klāsts ir pietiekami liels. “Priekš mazās Durbes – ļoti jauki,” smaidot saka kalveniece. Papildus stādiem iecerēts iegādāties arī gardo kazas sieru, ko tepat piedāvā durbenieki Anita un Jānis Girviči. “Tas mums ļoti garšo.”
Girviču pāris atzīst, ka apmeklētāju interese par mājražotāju piedāvāto produkciju ir laba. “Mēs katru gadu Durbes tirdziņos piedalāmies,” uzsver A. Girviča. Viņa vērtē, ka cilvēku sanākšanas un tikšanās šāda veida pasākumos jau bija pietrūcis. “Pirmajai reizei pēc tik ilga laika – ļoti labi. Kā jau Durbei – pietiekami,” viens otru papildinot, pircēju plūsmu raksturo Girviči. Ar savu produkciju labprāt devušies arī uz tuvākiem un tālākiem tirdziņiem, taču nu šādas iespējas nav.
A. Girviča teic, ka šobrīd visās jomās ļoti jūtams ierastā dzīves ritma un cilvēku plūsmas trūkums. Tādēļ arī uz Liepājas Pētertirgu, kur iepriekš braukts teju ik dienas, nu ceļš tiek mērots vien reizi nedēļā. Tā kā pircēju plūsma un interese mēdz būt mainīga, ir prieks par pastāvīgajiem klientiem, kuri produkciju iecienījuši un to pērk regulāri.

Piedāvā dzīvu gaili
“Mēs jau kuro gadu braucam. Apmeklētība ļoti laba. Durbē vienmēr bijusi interese par stādu tirdziņiem,” zina stāstīt buncenieks Jānis Pomerancis. Viņš ar sievu stādu tirgū piedāvā daudzgadīgo košumkrūmu un ogu krūmu stādus. Papildus tam piedāvā savā īpašumā iegūt gaili. J. Pomerancis atzīst, ka parasti šāda veida tirdziņos tiek tirgots arī kāds no pašu audzētajiem mājputniem, ja tajā brīdī ir, ko piedāvāt. Savulaik tirgotas arī pīles. Par pirktspēju un iedzīvotāju interesi J. Pomerancis saka – krīzes sākumā bijis klusuma periods, taču nu cilvēki ar situāciju acīmredzot apraduši un atkal turpina ierasto dzīves ritmu. “Iet arvien labāk,” par stādu tirdzniecību saka buncenieks. Viņš spriež, ka tas varētu būt saistīts arī ar faktu, ka Priekules novadā slēgta robeža ar Lietuvu, kur daudzi izvēlējās braukt iepirkties. “Pierobeža brauca uz Skodu, jo tur iznāca lētāk. Tagad cilvēki pērk vietējo, tas redzams arī veikalos,” norāda J. Pomerancis.
Sestdien buncenieki piedalījušies tirgū Skrundā, tur novērots, ka vietējo tomātu stādu audzētājiem jau sākt aptrūkt piedāvājuma – tik liela ir pircēju interese.
To, ka interese par stādiem šosezon krietni pieaugusi, apstiprina arī Kristīne Putra, kura tirgo Durbes dārzniecībā audzētos puķu stādus un krāšņos karināmos puķu podus. K. Putra stāsta: “Parasti mums sezona sākas tieši ap šo laiku, bet nu jau var teikt, ka siltumnīcas ir teju izpārdotas.” Viņa neslēpj – Durbes dārzniecībai darba dienas ir ļoti noslogotas. Vēlme pēc stādiem augusi krietni. “Nemākam to izskaidrot.” Iespējams, tas esot saistāms ar faktu, ka cilvēki vairāk laika pavada mājās, tādēļ jo īpaši domā par apkārtnes labiekārtošanu un izskaistināšanu. Arī tirgus apmeklējums ir patīkams pārsteigums. “Tirgus šodien ir ļoti apmeklēts,” norāda K. Putra. Viņa atzīst, ka šis ir pirmais tirgus šajā gadā, kur piedalās Durbes dārzniecība. “Visu atcēla, tādēļ labi, ka kaut kas notiek. Cilvēki arī izkustas, satiekas, jo tagad tas notiek reti,” raksturo K. Putra.