Trauksmes līmenis palielinās, noziedzības līmenis ne

2020. gada 28. maijs 07:00

Šobrīd, kad valstī ir izsludināts ārkārtējais stāvoklis, Valsts policijas (VP) novērojumi liecina, ka noziedzības līmenis nav palielinājies. Nav izteiktu noziedzīgu nodarījumu, kuru skaita palielināšanos vai samazināšanos varētu saistīt ar ārkārtas stāvokļa ietekmi, informē VP Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Madara Šeršņova. Tendence, ka palielinājies vidējais izsaukumu skaits dienā, vērtējama pozitīvi un saistāma kā godprātīga pilsoņu attieksme pret iespējamajiem ārkārtas stāvokļa pārkāpumiem. Savukārt cilvēku psihiskās veselības speciālisti norāda, ka uz pasaules fona ārkārtējās situācijas laikā pastāv atkarību un garīgo veselības problēmu risks.

Palielinās pienākumi
Saistībā ar “Covid-19” VP galvenie uzdevumi nav mainījušies. “Tāpat kā līdz šim nodrošinām sabiedrisko kārtību, atklājam noziedzīgus nodarījumus, veicam arī citus pienākumus. Pandēmijas izplatības apkarošana arī mums ir jauns izaicinājums, un policijas darbiniekiem bija jāveic papildu pienākumi, piemēram, personu kontrole, kuriem jāievēro pašizolācija, sabiedrisko vietu uzraudzība, lai tiktu ievērota distancēšanās vienam no otra,” policijas darba ikdienu skaidro M. Šeršņova.
Ārkārtējās situācijas laikā līdz 20. maijam VP Kurzemē sadarbībā ar Pašvaldības policiju veikusi 2657 preventīvas pārbaudes, uzsākusi 55 administratīvās lietvedības, 36 resoriskās pārbaudes, kā arī noformējusi vairāk nekā 150 administratīvā pārkāpuma protokolu. Tiek veikts arī skaidrojošais darbs. Līdz šim lielākā daļa konstatēto pārkāpumu bijuši saistīti ar pulcēšanās ierobežojumu, tostarp divu metru distances neievērošanu, uzskaita policijas pārstāve.
VP visā Latvijā kopš 13. marta veikusi aptuveni 100 tūkstošus pārbaužu un noformējusi aptuveni 4000 administratīvā pārkāpuma protokolu par ārkārtējās situācijas dēļ noteikto ierobežojumu neievērošanu, taču policijas mērķis nav bijis sodīt. Sankcijas piemērotas tikai nopietnāko pārkāpumu gadījumos. Lielākā daļa jeb 80% administratīvā pārkāpuma protokolu noformēti par distances neievērošanu. Vidējais piemērotais sods par ierobežojumu neievērošanu ir līdz 40 eiro, bet rupjākos pārkāpuma gadījumos sods sasniedzis 400–500 eiro.
Valdības ir lēmusi mīkstināt iepriekš noteiktos ierobežojumus, taču policijas aktivitātes nemazināsies un VP turpinās kontrolēt, vai iedzīvotāji tos ievēro. Administratīvo pārkāpumu kodekss par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz 2000 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 5000 eiro.
Latvijā ārkārtējā situācija tika izsludināta 13. martā un tagad ir pagarināta līdz 9. jūnijam.

Pieaug ģimenes konflikti
Analizējot izsaukumu skaitu visā Latvijā, VP novērojumi liecina, ka 2020. gadā no 13. marta līdz maija sākumam ir palielinājies izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem. 2019. gadā šajā periodā uz ģimenes konfliktiem bija reģistrēts 1141 izsaukums visā Latvijā, kas ir vidēji 22 izsaukumi dienā. Savukārt šogad tajā pašā laika posmā reģistrēti 1819 izsaukumi, kas ir vidēji 34 izsaukumi dienā jeb par 37% vairāk nekā pērn.
“Tomēr šajos izsaukumos pieņemto policijas lēmumu par nošķiršanu skaits vidēji paliek nemainīgs, šogad to skaits pat ir samazinājies. 2019. gadā šajā periodā visā Latvijā pieņemti 114 policijas lēmumi par nošķiršanu, kas ir vidēji divi lēmumi dienā. 2020. gadā tajā pašā laika posmā pieņemti 82 policijas lēmumi par nošķiršanu, kas ir vidēji 1,5 lēmumi dienā,” salīdzina M. Šeršņova.
Viņa norāda, ka izsaukumi uz ģimenes konfliktu tiek reģistrēti ne tikai kā notikumi, kas saistīti ar vardarbību ģimenē. Liela daļa no minētajiem notikumiem ir arī sadzīviska rakstura konflikti, kur vardarbība nav pielietota, un citi tamlīdzīgi gadījumi. Turklāt nav pieaudzis arī miesas bojājumu nodarīšanas skaits ārpus ģimenes, proti, draugu vai mazpazīstamo lokā, kopumā tas Liepājas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā ir samazinājies.

Par daudz
informācijas
Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka “Covid-19” ierobežojošo pasākumu un aizliegumu dēļ sabiedrībā nākas saskarties ar psihiskās veselības problēmām – cilvēkos palielinājies trauksmes līmenis. Konstatēta tiek arī depresijas, alkohola un narkotiku lietošanas, pašsakropļošanās un suicidālas uzvedības jeb pašnāvības mēģinājumu skaita palielināšanās. Psihiatri visa pasaulē prognozē psihisko slimību “cunami”, tādēļ psihologi iesaka mīkstināt ierobežojošos pasākumus, lai tādējādi mazinātu stresa sekas. Savukārt cilvēkos šādos gadījumos vērojams pretējs efekts – trauksmes stāvoklis pastiprinās vairāk nekā bažas saķert koronavīrusu.
Savukārt 22% cilvēku paaugstināta stresa dēļ ir izjutuši miega problēmas. Stress parasti ievērojami pasliktina miega kvalitāti un novājina cilvēka fiziskās un emocionālās spējas. Vienlaikus daļa cilvēku mēģina “miegā paslēpties”, guļot pārmērīgi daudz. Miega traucējumi rodas no tā, ka cilvēks savā prātā mēģina atrisināt radušās problēmas. Speciālisti uzsver, ka ir jāatrod pozitīvi veidi, kā atslābināties, īpaši svarīgi tas ir krīzes apstākļos, kad informatīvajā telpā ir daudz negatīvu ziņu un ierobežojumu. Ja informācijas ir pārāk daudz, ieteicams dozēt tās apjomu.

Meklē ātru atvieglojumu
“Covid-19” straujā izplatība, ārkārtas situācija valstī, kā arī sociālā izolēšanās un ilgstoša atrašanās četrās sienās ievērojami paaugstina stresu, ilgtermiņā saasinot alkoholisma, neirozes, depresijas un citu slimību riskus. “BENU Aptiekas” Stresa termometra rezultāti rāda, ka 11% respondentu ārkārtas situācijas laikā alkoholu lieto vairāk nekā parasti, 46% norādījuši, ka alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nav, 9% šajā laikā alkoholu lieto mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmējuši, ka alkoholu nelieto vispār. 6% aptaujāto minējuši, ka ārkārtas situācijas laikā biežāk lieto tabakas izstrādājumus, 21% smēķēšanas intensitātē nekādu izmaiņu nav, 68% tabakas izstrādājumus nelieto vispār, bet 4% atzinuši, ka ārkārtas situācijas laikā smēķē mazāk nekā parasti.
Izmaiņas kaitīgajos paradumos liecina, ka cilvēki šajā laikā saskaras ar negatīvām emocijām. Lai nepatīkamās sajūtas mazinātu, tiek meklētas vielas, kuras sniedz tūlītēju emocionālu atvieglojumu, un, sajūtot kārdinājumu pēc pozitīvām emocijām, cilvēks sāk dzert vairāk, skaidro psihiatri. Ar laiku cilvēks vairs nespēj atslābināties bez apreibinošām vielām un kļūst no tām atkarīgs un bieži to pat neapzinās.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Trauksmes līmenis palielinās, noziedzības līmenis ne

Kategorijas