Jauns skatpunkts

2020. gada 28. maijs 07:00

159

“Mammīt, lūdzu, atrodi un parādi man bildi, kur tu strādā, kur es arī esmu ar tevi darbiņā! Vai es varēšu atkal kādreiz iet tev līdzi uz tavu darbiņu?” Meitas jautājums nepārsteidz – jau ir iezīmējušās ilgstoši nemainīgas vīzijas un vēlēšanās iepazīt profesijas. Šoziem abas iegājām grāmatnīcā, lai sameklētu kādu interesējošu literatūru. Un meita izvēlējās bērnu anatomijas grāmatu par cilvēku, kur klāt ir lielisks cilvēka ķermeņa uzbūves modelis. Ziemā sanāca privātās darīšanās pabūt vēl dažās iestādēs, pēc kurām īsi komentāri – “patika”, “nepatika”. Bet tālāk sekoja argumentēts viedoklis, kāpēc.
Vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka nedrīkst apslāpēt bērnu interesi vai gribu, kā arī uzskatu, ka pret bērna gribu rīkoties nedrīkst. Jā, disciplīnai ir jābūt, bet emocionālajai un garīgajai sfērai – atrast to, kas tiešām patīk. Cik vien tas ir iespējams, bērns jāuztver kā mazs cilvēks, nevis kā bērns, kurš līdz noteiktam vecumam neko nesaprot no dzīves. Tā ir tiesību un brīvību ierobežošana. Visi tagad izjutām un izbaudījām, ko tas nozīmē – ka nevaram vairs īsti būt noteicēji pār savu dzīvi.
Arī es biju viena no māmiņām, kura divus mēnešus tiešām godīgi pildīja “paliec mājās”, strādājot attālināti un arī nodrošinot bērnam izglītošanās un izzināšanas procesu. Tagad gan es kā pieaugušais, gan pirmsskolas vecuma meita apjautām, bez kā mēs varam lieliski iztikt, bet kā šo divu mēnešu laikā mums abām kopā ir pietrūcis. Notika augšana tieši sfērās, kas atbild par nemateriālajām pamatvajadzībām – dzīves gudrību. Manuprāt, pedagogi tagad no mācībām mājās guva lielu metodisko praksi kompetenču pieejā izglītībā, bet citās jomās strādājošie priecājās, ka viņiem ir darbs un iespēja strādāt citādāk un pārorientēties uz neierastākiem apstākļiem. Daudzi atzīst, ka beidzot varējuši ievilkt elpu un izbaudīt mājas. Ka ilgstoši tādā intensīvā ritmā un režīmā, kādā dzīvojām, vairs nebūtu varējuši izturēt. Bieži iedzīvotāju secinājumos izskan, ka šī krīze parādīja sabiedrības locekļu patiesās sejas – cik esam atbildīgi un iejūtīgi.
Tagad dienas gaitas pakāpeniski atjaunojas un ikdiena kļuvusi tāda rimtāka, gaišāka un dvēseliski vieglāka. Mēs uz savām vēlmēm un iespējām skatāmies no citas puses, lai arī joprojām pastāv ierobežojumi.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jauns skatpunkts

Kategorijas