Rekurzeme.lv ARHĪVS

Prieks dalīties, līdzpārdzīvot un būt pašam

GUNITA LAGZDIŅA

2020. gada 4. jūnijs 07:00

184
Prieks dalīties, līdzpārdzīvot un būt pašam

Jau vairākus mēnešus “Kursas Laika” lasītājiem un “Facebook” lietotājiem ir iespēja sekot līdzi Sarmītes pašapzinīgā kaķa Mūna piedzīvojumiem pandēmijas dēļ izsludinātās distancēšanās laikā un izdomas bagātajai trešklasnieka mammai Ilzei, kura nepagurstoši dalījās savā pieredzē, vadot pidžamskolu jeb palīdzot mācīties attālināti savam Saulstariņam.
Ja vien varētu, es abām piešķirtu titulu “Latvijas lepnums”. Jo patiesi apbrīnoju, ar kādu vieglumu, dzirkstījošu humoru un veselīgu devu pašironijas šajā sarežģītajā laikā šīs dāmas stutē savu un pastarpināti līdzcilvēku noskaņojumu… nebaidoties būt pašas. Reizēm iedvesmas un spara pilnas, reizēm sagurušas un likteņa pavērsienu priekšā bezspēcīgas un tomēr, tomēr, tomēr nemainīgi dzīvesprieku izstarojošas un teicienu “ja nevari mainīt apstākļus, maini attieksmi pret tiem” apliecinošas. Tas tik ļoti saskan ar manu poliannisko dzīves uztveri, ka līdzpārdzīvoju un jūtos tuva viņām, kaut arī reālajā dzīvē tikušās neesam. Ticu, ka Mūna darbi un nedarbi, tāpat pidžamskolotājas dienas un nedienas ne tikai man ik nedēļu bija kā vitamīnu bumba optimisma stiprināšanai un kā atgādinājums turēt snīpi (un asti) gaisā, lai vai kas.
Pandēmija norāva stopkrānu daudziem. Un pie katra durvīm tā pieklauvēja ar saviem izaicinājumiem un atziņām. Un, kas interesanti, no daudziem jo daudziem apkārtējiem esmu dzirdējusi, ka šis laiks nācis kā svētība. Licis pārvērtēt vērtības. Saprast, kas priekš paša ir svarīgs, kas maināms, kas saglabājams, bet kas atmetams kā lieks un nevajadzīgs. Jo lielajā vāveres ritenī, kurā bijām uzņēmuši katrs savu neapturamo un galvu reibinošo skrējienu, tam bieži vien neatlika laika.
Tagad pasaule aizturētu elpu gaida, kas notiks tālāk. Lai gan ierobežojumi aizvien vairākās valstīs tiek atcelti, pastāv ļoti pamatotas bažas par pandēmijas otru vilni. Un šī mācībstunda var izrādīties ļoti skarba. Gan individuāli, gan globāli. Ir jābūt tam gataviem! Galvenais – nepadoties! Jeb, kā saka pidžamskolotāja savās piezīmēs, arī neizdošanās ir izdošanās, jo var iemācīties, kā nākamreiz nedarīt. Mācāmies kopā, atbalstām cits citu un iedvesmojamies! Kopā mēs varam!