Pārmaiņu procesam pieiet radoši
Šis mācību gads, domājams, paliks ikviena pedagoga un skolēna atmiņā. Valstī izsludinātā ārkārtējā situācija lika strauji mainīt ierasto režīmu un mācīšanos skolas solā aizstāt ar pašdisciplinētu mācīšanos pie datora ekrāna, skolotājus un skolasbiedrus redzot vien ar video starpniecību. Lai gan pārmaiņas nebūt nebija viegls pārbaudījums, tās deva arī savu labumu – veicināja skolēnu patstāvību, ļāva nostiprināt digitālās prasmes un gan skolēniem, gan skolotājiem apgūt jaunus apvāršņus.
Par to, kā šis laiks pagājis profesionālās izglītības apmācāmajiem un pedagogiem, “Kursas Laikam” stāsta Aizputes mūzikas skolas direktore Arta Kangīzere.
Reaģē ātri
“Gāja labāk, nekā sākumā cerēts,” par darbību ārkārtējās situācijas laikā saka A. Kangīzere. Sākumā satraukušies, kā ar situāciju tikt galā un veiksmīgi pāriet uz attālināto mācību modeli, taču pārejas posms noritējis gana mobili. Teorētiskie priekšmeti skolēniem notikuši tiešsaistes režīmā digitālajā platformā “8×8”, bet pārējās nodarbības pedagogi pielāgojuši, saziņai izmantojot gan aplikāciju “WhatsApp”, gan programmu “Skype”. “Strādājām gan tiešsaistē, gan režīmā, kad tika iesūtīts ieskaņotais skaņdarbs, ko skolotājs izvērtēja un pēcāk atsūtīja atpakaļ ar komentāriem,” procesu raksturo direktore.
Tomēr ar kolēģiem spriests, ka šāds darba stils būtu grūti realizējams, ja darbs no mājām notiktu mācību gada sākumā. Pirmkārt, grūtāk būtu skolēniem, kuri mācības mūzikas skolā tikai sākuši, otrkārt, darba apjoms, ar kuru jātiek galā, būtu krietni lielāks, un, treškārt, daļu skolas dzīvē ierastu notikumu, piemēram, koncertu, būtu teju neiespējami realizēt. “Bija nokārtoti mācību koncerti, ieskaites. Tagad palika pārcelšanas eksāmeni un noslēguma pārbaudījumi skolas beidzējiem,” pozitīvo ieskicē A. Kangīzere.
Treniņš patstāvībai
Attālinātās mācīšanas sākumposms skolēnos raisījis pat lielu interesi. Tas bijis kas neierasts – redzēt savu pedagogu nevis klātienē, bet gan datora ekrānā. Taču, kā norāda direktore, tuvojoties pavasara izskaņai, bija vērojams, cik daudz darbs no mājām prasījis skolēniem: “Nu jau bija apguruši.” Tas bijis saprotams, jo daudz darba prasa ne vien specialitātes apgūšana, bet arī vispārējās izglītības priekšmeti.
A. Kangīzere teic, ka šeit no svara bijusi arī vecāku līdzdalība – cik daudz viņi bija gatavi iesaistīties, nākt talkā bērniem, palīdzot mājās izveidot zināmu režīmu un dienas ritmu. Lai noskaidrotu, kā vecāki vērtē mūzikas skolas attālināto mācību darbu, viņiem izsūtītas aptaujas anketas, lūdzot izteikt savu skatījumu.
Skolas direktore vērtē, ka slodze šajā laikā visvairāk pieaugusi jaunāko klašu audzēkņiem un viņu vecākiem, jo prasījusi lielu iesaistīšanos un līdzdalību digitālajā procesā, kas daļai, iespējams, bijis svešs. Vecāko klašu skolēni, kuriem tehnoloģijas un patstāvīgs darbs ir ierastāks, varēja darboties neatkarīgi no citiem. “Ar kolēģiem spriedām – tie, kuri mācījās klātienē, mācību procesam pieslēdzās arī attālināti. Kam interese un vēlme ir, tas arī dara.” Kopumā skolēnu aktivitāti un mācību procesu attālinātajā režīmā direktore vērtē kā labu – mācību gadu izdevies noslēgt ar labām sekmēm un rezultātiem.
Savi plusi un mīnusi
Direktore vērtē, ka esošajā darba režīmā piepūli prasījusi kopīgo tiešsaistes mācību stundu organizēšana. Piemēram, solfedžo un mūzikas literatūra notikusi tikai šādā veidā. “Teorētiķiem bija ļoti smagi,” pedagogu noslodzi raksturo A. Kangīzere. Individuālajās mācību stundās pedagogi un skolēni, savstarpēji vienojoties, varējuši izvēlēties, kas būtu labākais darbības modelis veiksmīgam darbam. Visbiežāk izvēlēta ierakstu un videofailu apmaiņa, kas ļāva brīvāk organizēt dienas režīmu. Grūtības attālinātajā darbā, pēc direktores teiktā, sagādājusi kolektīvā muzicēšana. “Faktiski neiespējami. Visi skaistie varianti, ko skatāmies “Facebook”, kur spēlē un dzied, tie ir samontēti. Vienlaikus to darīt nav iespējams.” Tam traucējot laika nobīdes, kas bieži sastopamas digitālajā saziņā.
Šī iemesla dēļ mainīta arī ierastā sadarbība ar koncertmeistaru. Līdz šim klātienes darbā bijis tā, ka bērnam, spēlējot attiecīgo instrumentu, pielāgojies koncertmeistars, attālināti process noticis otrādi. Koncertmeistars pēc metronoma iespēlējis skaņdarbu, un skolēnam nācies pielāgoties, lai, sekojot tam, iespēlētu savu daļu.
A. Kangīzere norāda, ka tiem bērniem, kuriem mājās pašiem sava instrumenta nav, bijusi iespēja to uz laiku saņemt no skolas, noslēdzot saistībrakstu. Tas nozīmē, ka par instrumenta lietošanu netiek iekasēta nauda, samaksa tiek prasīta vien tad, ja lietošanas rezultātā instruments ticis bojāts.
Skolēnu iesūtītajos videomateriālos bijusi iespēja labi novērot situāciju ar skolēniem mājās pieejamajiem instrumentiem. “Labāk ir labs sintezators mājās nekā nenoskaņotas un neskanošas klavieres,” raksturo A. Kangīzere. Šī problēma tikšot izrunāta ar bērnu vecākiem, lai nodrošinātu, ka spēles apguve mājās noris ar noskaņotu instrumentu.
Paņems labāko
“Katrā ziņā tā ir pieredze, interesanta un jauna pieredze mums visiem, bet mēs ļoti ceram, ka rudenī šī pieredze mums nebūs jāpielieto,” lūkojoties jaunā mācību gada virzienā, teic direktore. Viņa spriež, ka daļu darba iespējams šādi organizēt arī nākotnē. Piemēram, uzdodot skolēniem darbu vasaras periodam, ko pēcāk būtu iespējams pārbaudīt.
“Kaut kur mācību procesā to var izmantot arī nākotnē. Bet tā noteikti nevar būt vienīgā darba forma,” uzskata direktore.
Arī aptaujātie vecāki un skolēni norādījuši, ka attālinātajā mācību darbā visvairāk trūkst tiešās komunikācijas ar pedagogu, kas ļauj tūlītēji uzdot interesējošus jautājumus, noskaidrot neprecizitātes. Tāpat skolēniem trūkst pedagogu uzmundrinājuma un smaida, kas bija neatņemama ikdienas nodarbību sastāvdaļa. Viedokļi gan atšķiras, un ir daļa, kurai šāds mācīšanās modelis ļoti iet pie sirds. “Tas ir stāsts par ekstravertiem un introvertiem.”
A. Kangīzere spriež, ka pielāgošanās pārmaiņām mūzikas skolas pārstāvjiem, iespējams, ritējusi veiksmīgi viena nozīmīga iemesla dēļ: “Esam radoši cilvēki un izdomājām, ko šādā laikā darīt.” Aizputes mūzikas skolai nācies piedzīvot arī attālināto akreditāciju. Tā notikusi “Zoom” platformā. Tur notikusi komunikācija ar komisiju, kura aptaujājusi gan skolas vadību, gan pedagogus, gan pašvaldību, kā arī skolas padomi – vecākus un bērnus. Rudenī plānota akreditācijas otrā kārta, kas iecerēta klātienē. A. Kangīzere norāda, ka tādējādi akreditācijas process prasa dubultu piepūli un iesaistīšanos.
Nebijis noslēgums
Arī skolas beidzējiem, kuri šajā mācību gadā ir septiņi, bijis jāpielāgojas situācijai un eksāmeni jākārto attālināti. Sākotnēji ticis domāts par specializācijas eksāmenu norisi klātienē, jo tajos nepieciešams koncertmeistars, taču no šīs ieceres valstiski noteikto vadlīniju dēļ vajadzējis atteikties. “Vispār ļoti labi – mums Latvijas Nacionālais kultūras centrs pateica, ko mēs drīkstam un ko mēs nedrīkstam,” par atbildīgo iestāžu komunikāciju saka A. Kangīzere.
Mūzikas skolai piedāvāta iespēja – gala eksāmenus vērtēt ar atzīmi vai ieskaiti. Aizputē nolemts par labu atzīmes izlikšanai, tādējādi novērtējot skolēnu ieguldījumu mācību darbā. Direktore atzīst, ka skolēni pret pārbaudījumiem un viņiem uzdotajiem darbiem izturējušies ar lielu atbildību. Iesūtītajos videomateriālos vērojams, ka skolēni nopietni gatavojušies, lai parādītu labāko. “Bijām pārsteigti, ka viņi eksāmenā ir atbrīvotāki nekā tad, ja būtu stāvējuši skolas zālē, kur klāt ir visi. Eksāmens tomēr rada stresu, bet mājās skolēns ir mierīgi savu eksāmena skaņdarbu iespēlējis un atsūtījis,” skaidro A. Kangīzere. Līdz ar to skolēniem izdevies saņemt ļoti labus vērtējumus.
Pirmoreiz skolas vēsturē notiks izlaidums, kurā svinīgi izsniegs apliecības, klātesot vien absolventiem un viņu pedagogiem. Tradicionāli tiks uzņemts foto pie skolas karoga kopā ar specializācijas pedagogu. Lielas svinības un svētki šajā reizē izpaliks. Taču to par pašsaprotamu pieņem gan pedagogi, gan audzēkņi, kuri skolas gaitas šajā izglītības iestādē beigs.
Savukārt tiem, kuri interesējas par mācībām Aizputes mūzikas skolā 2020./2021. mācību gadā, līdz 5. jūnijam telefoniski jāsazinās ar skolas vadību, lai pieteiktos uzņemšanai. Tā un dokumentu iesniegšana klātienē iecerēta augustā.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām