Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sāk ar mazumiņu un lieliem soļiem iet uz priekšu

ZANE GVOZDE

2020. gada 4. jūnijs 07:00

849
Sāk ar mazumiņu un lieliem soļiem iet uz priekšu

Pirms sešiem gadiem Ingus Žīgurs nolēmis pamazām veidot saimniecību, kurā nodoties dažādu augļu un dārzeņu audzēšanai. Sākts ar mazumiņu, lai redzētu – vai lieta ies. Tā kā viss izdevies veiksmīgi, darbība attīstīta, un pirms četriem gadiem Durbes novadā nodibināta zemnieku saimniecība ar nosaukumu “Oliņi”. Nu tas ir kļuvis par īstu ģimenes uzņēmumu, kur plecu pie pleca darbs noris ar sievu Kristīni, palīgos nākot arī bērniem. Darbs saimniecībā tiek nodrošināts arī pieciem algotiem darbiniekiem.
Žīguri ir apņēmības pilni turpināt darbošanos ar pilnu jaudu, uzsvaru liekot uz dabiskā vidē audzētu un tapušu produkciju, kā arī atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem un klientiem.

Uzņem īsto kursu
I. Žīgurs stāsta, ka savulaik strādājis tēva zemnieku saimniecībā, tur tad arī radusies interese par darbošanos šajā jomā pašam. “Principā visu mūžu laukos,” tā ikdienu raksturo saimnieks.
Netālu no tēva saimniecības izdevies iegūt zemesgabalu, kurā attīstīt savu vīziju par saimniekošanu. I. Žīgurs atklāj, ka zeme tiek nomāta ar izpirkšanas tiesībām, šādu vienošanos izdevies panākt ar zemes īpašnieku, jo tā bijusi abpusēji izdevīga. Zemesgabals ilgstoši bijis neapsaimniekots, daudz darba ieguldīts tā attīrīšanā, atjaunošanā. “Nekā te nebija – karkasi, pusbrukušas siltumnīcas bez plēvēm. Es teicu: “Ja guldu iekšā, tad tikai ar tādu norunu, ka šis īpašums tiks pārdots, jo guldīt priekš cita – tas nav to vērts,”” darbības sākumu ieskicē I. Žīgurs.
Saimniecība pie nosaukuma “Oliņi” tikusi savulaik veikta zemes pirkuma dēļ. “Pirms padsmit gadiem nopirku zemesgabalu ar nosaukumu “Oliņi”. To pārdevu, lai ieguldītu te, bet tā tas nosaukums palika. Tas ir atmiņā paliekošs, uzreiz var atcerēties,” skaidro saimnieks. Viņa pārziņā ir siltumnīcas, savukārt sieva, kura līdz pilnīgai pārnākšanai darbā saimniecībā ilgus gadus bijusi veikala vadītāja, atbild par dokumentāciju, reklāmu, menedžēšanu. “Izaudzēt ir viens, bet jābūt arī mākslai pārdot, jo tas arī ir svarīgi,” par veiksmīgu tandēmu saimniecībā saka K. Žīgure.

Goda vietā – gurķis
“Oliņu” pamatprodukts ir gurķi – tie tiek audzēti lielās platībās un pēcāk arī pārstrādāti. Tiek audzēti arī tomāti, paprika, zemenes, avenes, ķiploki, dažādi zaļumi. Kopumā apsaimniekotas tiek deviņas siltumnīcas, plānots apdzīvot arī desmito. Divas siltumnīcas ar kopējo platību 1000 kvadrātmetru atvēlētas tomātiem. 3000 kvadrātmetri saimniecībā atvēlēti gurķiem, 500 kvadrātmetri jeb viena siltumnīca – zemenēm. Un vēl viena – stādiem.
Ja gribas tikt pie kvalitatīvas šķirnes stādiem, kas nestu labu ražu, saimnieks konkrētā auga stādus cenšas izaudzēt pats no sēklām. Papildus siltumnīcām daļa dārzeņu izaug uz lauka, ko saimnieks dēvē par mazdārziņu. Tur nogatavojas, piemēram, pupas, zirņi, skābenes u.c. Siltumnīcu malās vieta rasta paprikai, zaļumiem.
“Cenšamies pēc iespējas tīrā vidē audzēt. Esam integrētie zemnieki, ar ķīmijām neaizraujamies, kontrolējam. Galu galā paši ēdam, dodam bērniem ēst,” norāda Žīguri. Lai augiem nodrošinātu nepieciešamo mitrumu, siltumnīcās izveidota pilienlaistīšanas sistēma. Pagaidām visām deviņām siltumnīcām uzklāts plēves segums, bet pamazām saimnieki iecerējuši pāriet uz polikarbonātu – tas būtu drošāks un izturīgāks pret vēju, kas jau līdz šim sagādājis raizes, nopostot siltumnīcu segumu.
Gurķu raža saimniecībā šosezon padevusies jau agri, arī zemenes maija izskaņā sākušas ražot jau krietni. Pagājušajā gada jūlijā iestādīti saldētie stādi, kas ražu devuši augustā un septembrī. Tie ražu dod vēl šogad, bet pēcāk būs nepieciešams likt zemē jaunus stādus. Par šī gada zemeņu ražu I. Žīgurs saka: “Šogad raža laba. Pirmās dienas ogas bija tiešām lielas. Lasām katru rītu. Cena apmierina. No 15 eiro nu jau krītas uz 10.” Saimniecībā tiek audzētas ‘Flair’, ‘Rumba’ un ‘Sonata’ šķirnes ogas.

Lai darbs visam gadam
Lai klientiem būtu iespēja piedāvāt produktu dažādību, daļa dārzeņu tiek iepirkti arī no citām saimniecībām. Piemēram, kartupeļi, kāposti, burkāni, bietes, jo to audzēšana prasa pamatīgu darbu un attiecīgu tehnisko nodrošinājumu, kas ir papildu ieguldījums. Bijis skaidrs, ka izaudzēt visu pašiem nav iespējams – jāapzinās spēki un varēšana. “Izejvielas, kuras paši neaudzējam, nopērkam no vietējiem integrē­tajiem zemniekiem,” apstiprina saimnieks.
Papildus svaigajai produkcijai “Oliņos” top arī konservējumi – mazsālīti gurķi, korejiešu salāti, marinētas bietes, skābēti un štovēti kāposti u.c. “Oliņos” tapušie mazsālītie gurķi jau izpelnījušies lielu klientu atsaucību un ir viens no iecienītākajiem produktiem.
Lēmums par produkcijas gatavošanas un glabāšanas ceha izveidi nācis pēc tam, kad bijis skaidrs – ar gurķu ražu sezonā nav iespējams nopelnīt tik daudz, lai varētu pārdzīvot ziemas periodu. “Pie reizes tev ir sortiments – tu pats ražo, improvizē, visu ko izdomā. Tas arī piesaista,” par nepieciešamību dažādot sortimentu saka saimnieks. Tāpat bijis svarīgi darbiniekiem nodrošināt darba iespējas un ienākumus ne vien sezonā, bet visa gada garumā. Par darbinieku trūkumu “Oliņos” sūdzēties nevar – cilvēki paši uzmeklē saimniekus un vaicā pēc darba. “Galvenais – attieksme pret darbiniekiem,” par to, kas ir labas sadarbības pamatā, saka I. Žīgurs.
Cehs un tajā nepieciešamās iekārtas produktu apstrādei iegūtas, piesaistot Eiropas projektu līdzfinansējumu. Par projekta līdzekļiem izdevies izveidot arī katlumāju. Te lietā likts jaunajiem zemniekiem piešķirtais 15 tūkstošu eiro finansējums darbības attīstībai. Par saviem līdzekļiem šogad ievilkta siltumtrase līdz siltumnīcām, līdz ar to četras siltumnīcas ir iespējams apkurināt.

Tiek pie “karotītes”
Trīs “Oliņos” tapušajiem produktiem piešķirta “Zaļās karotītes” zīme, kas ir kvalitatīva produkta atzinums un garants. K. Žīgure neslēpj, ka process, lai produkti tiktu pie šāda novērtējuma, nav bijis viegls – nepieciešams sagatavot attiecīgu dokumentāciju, veikt laboratoriskos izmeklējumus. Tas aizņēmis apmēram divus mēnešus. “Mēs esam jauni šajā pārstrādes jomā, ir jāmācās, jāprasa padomi, jāizstudē Ministru Kabineta noteikumi.” Nepieciešamās zinības, normu izpilde un procesa ilgums daļu saimniecību biedē, un viņi no lēmuma tikt pie “zaļās kvalitātes” savai produkcijai atsakās, taču Žīguri bijuši apņēmības pilni un no savas ieceres nav atteikušies. Ar laiku iecerēts šādu kvalitātes apliecinājumu gūt arī citiem produktiem.
Liela daļa gatavās produkcijas nonāk Rīgā, kur atrasts labs noņēmējs – prece no “Oliņiem” tiek iepirkta vairumā. “Mums gurķiem ir liels daudzums, Liepāja ir par mazu, lai tādos apjomos paņemtu,” atzīst K. Žīgure. Ar laiku izdevies rast plašāku klientu loku, kas produkciju gatavi iepirkt, to vidū mazie veikali, ēdināšanas uzņēmumi. Līdz “Covid-19” izplatībai “Oliņu” produkcija piegādāta arī vairākām skolām, to ļāvusi panākt “Zaļā karotīte”, kam ir izšķiroša nozīme skolu ēdināšanas uzņēmumu izvēlē. Žīguri norāda – varētu meklēt jaunus sadarbības partnerus un klientus, bet tam fiziski nepietiek laika. Tagad lielākais uzsvars tiek likts uz pašu tirdzniecības vietām.

Jāmāk sevi pasniegt
“Oliņu” produkciju iespējams iegādāties stendā tirdzniecības centrā “Baata”, kā arī šajā pavasarī izveidotajā tirdzniecības vietā Liepājas Pētertirgus skārņos. “Apgrozījums ir katru dienu – vairāk vai mazāk, bet ir,” par produkcijas tirdzniecību visa gada garumā teic I. Žīgurs. Pētertirgū “Oliņu” stends krietni izceļas, jo ir košs, pamanāms un tuvumā nav citu saimniecību ar savu produkciju. I. Žīgurs skaidro, ka skārņi tirdzniecībai izvēlēti apzināti: “Es pats gribēju, lai vieta būtu zem jumta, lai pārdevēja nebūtu atkarīga no lietus, vēja, saules. Mēs gribējām savu stendu, neitrāli iegājām tirgū – cilvēks var izvēlēties, vai pie mums pienākt vai iet ārā. Cenšamies, lai būtu vizuālais skats, jādomā par gaismām. Viss prasa līdzekļus, bet būs gatavs.”
Arī Kristīne pievienojas vīra teiktajam un norāda, ka vēlējušies tirgū “jaunu elpu”. Viņiem bijis svarīgi radīt vietu, kas klientiem būtu pievilcīga gan ar savu vizuālo noformējumu, gan produkcijas dažādību un kvalitāti, gan vienmēr laipnu apkalpošanu.
Tāpat klientiem ir iespēja braukt produktus iegādāties uz vietas saimniecībā. Lielai daļai tas ir īpaši nozīmīgi, jo ļauj pārliecināties, no kurienes produkcija nākusi, kur un kādos apstākļos audzēta. Un šo iespēju saviem klientiem Žīguri neliedz. Viņiem svarīgi, ka klienti var viņiem uzticēties un zina, ka šī uzticība noteikti atmaksājas. No svara ir tas, kā sevi pasniedz – tikai tā jaunai saimniecībai ir iespēja sevi pierādīt un rast vietu starp ilggadējiem nozares pārstāvjiem. “Ir jācīnās, jāpierāda sevi – paiet laiks,” par klientu piesaisti saka K. Žīgure.
Tāpat kā audzēšanas apstākļiem, arī produkcijas tapšanai jābūt pēc iespējas dabiskākai, pārliecināti Žīguri. “Mēs netaisām lielos daudzumos, jo strādājam pilnīgi bez jebkādiem konservantiem. Mums tādu nav. Konservanti ir sāls, etiķis un cukurs,” viens otru papildinot, uzsver saimnieki. Viņi pārliecināti – labāk lai derīguma termiņš ir īsāks, bet produkts ir svaigs un veselīgs. Redzams, ka to cilvēki novērtē arvien vairāk, arvien biežāk izvēloties Latvijā augušu dabisku produktu. Par to liecina arī saņemtās atsauksmes. “Tas dod stimulu turpināt,” apliecina K. Žīgure.