Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dienvidkurzemes novada administratīvais centrs – Grobiņa

ANITA PLATACE

2020. gada 11. jūnijs 02:20

260
Dienvidkurzemes novada administratīvais centrs – Grobiņa

Maija sākumā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija noraidīja priekšlikumu par Grobiņas kā topošā Lejaskurzemes novada administratīvo centru. Taču pēc mēneša situācija mainījusies – pēc pašreizējo novadu vadītāju iniciatīvas jaunais novads ieguvis Dienvidkurzemes vārdu, bet par tā administratīvo centru noteikta Grobiņa.

“Sēdēs” savā teritorijā
Iepriekš komisijā atbalstītā likumprojekta redakcija paredzēja, ka Dienvidkurzemes novada administratīvais centrs būtu Liepāja. Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska atklāj, ka savā un kolēģu vārdā rakstījusi gandrīz visām Saeimas frakcijām un pamatojusi, kāpēc šī iecere jāmaina. “Pirmkārt, Dienvidkurzemes kā lielākā Latvijas novada centram jābūt tā teritorijā, nevis ārpus tās.” Otrs apsvērums – pašreizējie astoņi novadi, apvienojoties vienā, spēj uz vietām nodrošināt visus iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Iecerēts pašvaldības funkcijas izdalīt “pa visu spēles laukumu”, nekoncentrējot to administrēšanu vienā punktā. “Visa saimnieciskā dzīve paliks uz vietas,” apgalvo V. Jablonska. Darbs ārkārtējās situācijas laikā parādījis, ka daudz var paveikt arī attālināti.
Liepājā Dienvidkurzemes novada administrācijai piedāvātas telpas bijušajā sadzīves pakalpojumu namā, kas pašlaik tiek remontēts. V. Jablonska norāda, ka tur administrācijas rīcībā būtu 4. un 5. stāvs, kuros iekštelpas jāremontē pašiem. Nokļūšana tajos apmeklētājiem varētu būt apgrūtināta, turklāt pie ēkas nav stāvvietu viņu automašīnām. Nodokļi no tur strādājošo darbinieku algām nonāktu Liepājas, nevis novada budžetā. Šīs ēkas 1. stāvā būšot Vienotais klientu apkalpošanas centrs Liepājas iedzīvotājiem, un V. Jablonska pieļauj, ka tur varētu strādāt arī novada iedzīvotājus apkalpojošs darbinieks.
Puse neatbalsta
Jau rakstīts, ka reformas gaitā astoņu novadu – Pāvilostas, Aizputes, Durbes, Grobiņas, Priekules, Vaiņodes, Rucavas un Nīcas – vadītāji regulāri tiekas, lai diskutētu un vienoti virzītu savus priekšlikumus. Viņu nākamais Saeimas dotais uzdevums esot uzbūvēt jaunā Dienvidkurzemes novada darbotiesspējīgu modeli.
Latvijas iedzīvotājiem par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu ir dalītas sajūtas, liecina pētījumu aģentūras “SKDS” veiktās aptaujas dati. Latvijā kopumā reformu atbalstot 36% iedzīvotāju, neatbalstot nedaudz mazāks īpatsvars – 33%, savukārt vēl 31% aptaujāto nespējot sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā. Negatīvākā attieksme pret gaidāmo reformu esot Kurzemē, kur to neatbalsta katrs otrais jeb 50% respondentu.
Reforma paredz 42 pašvaldību veidošanu pašreizējo 119 vietvaru vietā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada vidū līdz ar pašvaldību vēlēšanu procesu.