Dienvidkurzemes novada administratīvais centrs – Grobiņa
Maija sākumā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija noraidīja priekšlikumu par Grobiņas kā topošā Lejaskurzemes novada administratīvo centru. Taču pēc mēneša situācija mainījusies – pēc pašreizējo novadu vadītāju iniciatīvas jaunais novads ieguvis Dienvidkurzemes vārdu, bet par tā administratīvo centru noteikta Grobiņa.
“Sēdēs” savā teritorijā
Iepriekš komisijā atbalstītā likumprojekta redakcija paredzēja, ka Dienvidkurzemes novada administratīvais centrs būtu Liepāja. Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska atklāj, ka savā un kolēģu vārdā rakstījusi gandrīz visām Saeimas frakcijām un pamatojusi, kāpēc šī iecere jāmaina. “Pirmkārt, Dienvidkurzemes kā lielākā Latvijas novada centram jābūt tā teritorijā, nevis ārpus tās.” Otrs apsvērums – pašreizējie astoņi novadi, apvienojoties vienā, spēj uz vietām nodrošināt visus iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Iecerēts pašvaldības funkcijas izdalīt “pa visu spēles laukumu”, nekoncentrējot to administrēšanu vienā punktā. “Visa saimnieciskā dzīve paliks uz vietas,” apgalvo V. Jablonska. Darbs ārkārtējās situācijas laikā parādījis, ka daudz var paveikt arī attālināti.
Liepājā Dienvidkurzemes novada administrācijai piedāvātas telpas bijušajā sadzīves pakalpojumu namā, kas pašlaik tiek remontēts. V. Jablonska norāda, ka tur administrācijas rīcībā būtu 4. un 5. stāvs, kuros iekštelpas jāremontē pašiem. Nokļūšana tajos apmeklētājiem varētu būt apgrūtināta, turklāt pie ēkas nav stāvvietu viņu automašīnām. Nodokļi no tur strādājošo darbinieku algām nonāktu Liepājas, nevis novada budžetā. Šīs ēkas 1. stāvā būšot Vienotais klientu apkalpošanas centrs Liepājas iedzīvotājiem, un V. Jablonska pieļauj, ka tur varētu strādāt arī novada iedzīvotājus apkalpojošs darbinieks.
Puse neatbalsta
Jau rakstīts, ka reformas gaitā astoņu novadu – Pāvilostas, Aizputes, Durbes, Grobiņas, Priekules, Vaiņodes, Rucavas un Nīcas – vadītāji regulāri tiekas, lai diskutētu un vienoti virzītu savus priekšlikumus. Viņu nākamais Saeimas dotais uzdevums esot uzbūvēt jaunā Dienvidkurzemes novada darbotiesspējīgu modeli.
Latvijas iedzīvotājiem par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu ir dalītas sajūtas, liecina pētījumu aģentūras “SKDS” veiktās aptaujas dati. Latvijā kopumā reformu atbalstot 36% iedzīvotāju, neatbalstot nedaudz mazāks īpatsvars – 33%, savukārt vēl 31% aptaujāto nespējot sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā. Negatīvākā attieksme pret gaidāmo reformu esot Kurzemē, kur to neatbalsta katrs otrais jeb 50% respondentu.
Reforma paredz 42 pašvaldību veidošanu pašreizējo 119 vietvaru vietā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada vidū līdz ar pašvaldību vēlēšanu procesu.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām