Dienesti izvērtē nopietnību arī ārkārtējā situācijā

2020. gada 11. jūnijs 02:20

Operatīvajiem dienestiem, kuru kompetencē ir cilvēku veselības un dzīvības glābšana, darbs, protams, turpinājās arī valstī izsludinātajā ārkārtējā situācijā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti norāda: lai arī izsaukumu skaits ir palielinājies, tomēr to veidus vairāk ietekmējusi sezonalitāte.

Gūst traumas, strādājot mājās
NMPD uzdevums ir sniegt palīdzību situācijās, kad cilvēka veselība un dzīvība ir apdraudēta un izšķirošas ir minūtes. Šādus izsaukumus neviens nav atcēlis, uzsver NMPD sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Freimane. “Cilvēki cieš no infarkta vai insulta, gūst smagas traumas ceļu satiksmes negadījumos vai krītot noliela augstuma. Bērni gūst plašus ķermeņa apdegumus aplejoties ar vecāku nevērīgi atstāto kafijas krūzi, vai ir tāda ārkārtas situācija vai nav,” skaidro NMPD pārstāve.
“Tas, ko mēs redzam – nevis ārkārtas situācija, bet gan sezonalitāte ir iemesls tam, ka pieaug vai samazinās kāda rakstura traumas vai negadījumi. Proti, gada aukstākajos mēnešos jeb janvārī, februārī, martā biežāk devāmies pie cilvēkiem, kuri ir cietuši no nopietnas ķermeņa atdzišanas; šobrīd, sākoties dārza un dažādiem piemājas saimniecības darbiem, teju katru dienu steidzam pie tiem, kuri ir guvuši smagas plaukstas traumas ar pirkstu amputācijām, darbojoties ar dažādiem instrumentiem, piemēram, zāģējot dēļus, skaldot malku, veicot remontdarbus ar leņķa slīpmašīnu utt.”

Atgādina par specifiku
Ik dienas NMPD brigādes izbrauc uz aptuveni 900 izsaukumiem. “Tiesa, Operatīvās vadības centrā jeb ārkārtas tālruņa 113 dispečercentrā zvani ienāk krietni vairāk,” piebilst A. Freimane. Kopumā šobrīd visā Latvijā ārkārtas tālruņa 113 dispečeri katru dienu saņemot ap 1600–2000 zvanu. Tās ir gan neatliekamās situācijas, kad apdraudēta cilvēka dzīvība, gan mēdzot atskanēt zvani reizēs, kad palīdzība būtu jāmeklē aptiekā, pie ģimenes ārsta vai vēršoties poliklīnikā, nevis jāzvana ārkārtas dienestam. “Piemēram, kad gūta kāda sīka trauma vai brūce, ir vēdergraizes, sāp mugura jau trešo dienu, ir nedaudz paaugstināts asinsspiediens. Pie hroniskām saslimšanām un citās līdzīgās vienkāršās veselības situācijās vispirms noteikti ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu. Tieši ģimenes ārsts vislabāk pazīst savu pacientu, tāpēc darbdienās darbalaikā vislabāko padomu sniegs tieši viņš,” uzsver NMPD speciāliste.
Vienlaikus viņa atgādina ka vakaros un nakts stundās no pulksten 17 līdz pulksten 8 rītā un brīvdienās visu diennakti, kad ģimenes ārsta prakse nestrādā, mediķu padomu var saņemt, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. “Ir vērts gan sava ģimenes ārsta, gan ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa numurus savā tālrunī saglabāt, lai vajadzības gadījumā tie vienmēr būtu pa rokai. Tāpat laba alternatīva ir arī dežūrārsti un steidzamās medicīnas palīdzības punkti, kur var vērsties pēc palīdzības gan hroniskas saslimšanas saasinājuma brīžos, gan citu vieglu saslimšanu, sīku traumu gadījumos.” Dežūrārstu un steidzamās medicīniskās palīdzības punktu adreses un darbalaikus var atrast Nacionālā Veselības dienesta mājaslapā.
“Svarīgi saprast – ja visas mediķu brigādes dosies uz izsaukumiem uzlīmēt plāksteri sagrieztam pirkstam, nobrāztam celim vai iedot jebkurā aptiekā nopērkamus medikamentus muguras sāpēm vai arī trauksies uz izsaukumiem, lai atgādinātu, ka hroniskas saslimšanas gadījumā medikamenti jālieto regulāri, tad kāds, kuram tas patiešām nepieciešams, brigādes palīdzību var arī nesagaidīt,” atgādina A. Freimane, piebilstot, ka NMPD ir īpašs resurss, kas jātaupa viskritiskākajām veselības un dzīvības situācijām. “Dienesta atbildība ir uz šiem izsaukumiem – bezsamaņa, dzīvībai bīstama asiņošana, smaga trauma, pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, pazīmes, kas var liecināt par insultu – ierasties vienmēr, turklāt operatīvi, lai palielinātu iespējas cilvēkam izdzīvot.”

Kūlu dedzina mazāk
Savukārt VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Gribuste uzsver, ka laikā, kad valstī bijusi noteikta ārkārtējā situācija, izsaukumu skaitu un to veidus visvairāk ietekmējuši laikapstākļi, iedzīvotāju uzvedības izmaiņas un sezonas īpatnības: “Šajā ārkārtas situācijas laikā nav notikušas būtiskas izmaiņas izsaukumu veidos, nedaudz varētu būt pieaudzis izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem, kuros uz ieslēgtas plīts ir katliņā vai pannā piededzis ēdiens, jo iedzīvotāji vairāk uzturas mājās un gatavo ēst.”
Salīdzinot statistiku par 2019. gada un 2020. gada pavasari, Kurzemē būtiski – vairāk nekā uz pusi – ir samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits. Tomēr nevarot viennozīmīgi pateikt, ka šis samazinājums ir noticis tikai ārkārtējās situācijas dēļ, jo kūlas ugunsgrēku skaits katru gadu ir mainīgs. To ietekmē laikapstākļi un tas, vai palielinās vai samazinās sakopto teritoriju apjoms. “Izslēgt ārkārtējās situācijas ierobežojumu ietekmi uz kūlas ugunsgrēku skaitu noteikti nevar, jo daļa kūlas ugunsgrēku izceļas cilvēku neuzmanības dēļ – no braucoša transportlīdzekļa vai gājēju izmesta nenodzēsta izsmēķa, bērnu rotaļām ar uguni. Tā kā transporta un gājēju kustība ievērojami samazinājās, var pieļaut, ka arī šīs darbības izraisīto ugunsgrēku skaits samazinājās,” norāda VUGD speciāliste.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dienesti izvērtē nopietnību arī ārkārtējā situācijā

Kategorijas