Rekurzeme.lv ARHĪVS

Purmsātnieku devums – senlietu krātuves bagātība

ZANE GVOZDE

2020. gada 11. jūnijs 02:16

694
Purmsātnieku devums – senlietu krātuves bagātība

5. jūnijā Purmsātu senlietu krātuvei tika vērtas durvis pēc ekspozīcijas maiņas un vairākiem saņemtajiem papildinājumiem tās klāstā. Kopš 2018. gada te veiksmīgi darbojas Purmsātu tūrisma organizatore Ieva Šteinberga un Virgas pagasta kultūras darba organizatore Daira Šalma. “Protams, tūrisms iet kultūrā, un kultūra nāk tūrismā,” par tandēma darbību saka I. Šteinberga.

Ar pietāti pret vēsturi
I. Šteinberga, ieskicējot senlietu krātuves vēsturi, atklāj, ka tā izveidota jau 1987. gadā. Pati kā krātuves vadītāja šeit darbojas kopš 2009. gada, kaut arī šobrīd viņas ieņemamais amats oficiāli saucas “Tūrisma organizators Purmsātos”. Darba pienākumos ietilpst gan gida pakalpojumu sniegšana, iepazīstinot ar Purmsātu muižu un tajā izvietoto senlietu krātuvi, gan tās uzturēšana kārtībā un modernizēšana, cik to atļauj līdzekļi.
Kad 2009. gadā krātuvē darbu uzsākusi, te bijis ļoti daudz materiālu, ko aplūkot un iepazīt. Tad arī tapis skaidrs, kas no tā tuvāks pašai. Izrādījies, ka pastiprināta interese ir par diviem laika periodiem. Viens no tiem – muižas laiks Purmsātos 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Tajā laikā muižā strādājuši arī I. Šteinbergas senči. “Mana vecvecvecmāmiņa ir bijusi pēdējās baroneses personīgā istabmeita, kura vizinājusies baronesei līdzi pa Eiropu – tāda lauku meitene,” vēstures lappuses atklāj I. Šteinberga. Otrs laiks, kas radījis pastiprinātu interesi, ir Latvijas brīvvalsts laiks: “Īpaši spožie 30. gadi.” Tāpēc arī jaunās ekspozīcijas, kas senlietu krātuvē tapušas salīdzinoši nesen, ir saistītas ar šo laika posmu.

Īpašie dāvinājumi
Pirmais no jaunajiem eksponātiem ir Purmsātu pagasta karte. Pagasts pastāvējis laikā no 1866. līdz 1949. gadam. Tālaika karte, kurā atainota reālās dzīves aina, tapusi dizaina studijā “RADADARA” Rīgā. Prieks esot par to, ka karte devusi stimulu jauniem pētniecības darbiem – tiek izzināts, kādas dzimtas dzīvojušas kartē redzamajās mājās. “Uzliekot pirkstu uz mājas, es nojaušu, kas tad šeit ir dzīvojuši, kas tie ir bijuši par cilvēkiem,” saka I. Šteinberga.
Ar karti saistās vēl kāds īpašs stāsts – tās radītāja ir purmsātniece Anete Šalma. I. Šteinberga teic, ka karte senlietu krātuvē no radošās komandas saņemta kā dāvinājums. Izrādās, ka Priekules pašvaldībai bijis jāsedz vien materiālie izdevumi, jo savu darbu radošā komanda pasniegusi kā dāvanu. “Karte ir brīnišķīga, paldies “RADADARA” komandai!” uzsver I. Šteinberga. 
Papildus jaunajam eksponātam pirmo reizi senlietu krātuvē iespējams apskatīt arī Purmsātu brunci. Kā zina teikt I. Šteinberga, oriģinālu nav iespējams skatīt nekur, vien Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā apskatei izlikts mazs auduma gabaliņš. Brunci, precīzāk, tā audumu, darinājusi Virgas pagasta audēja Vija Untule. Viņa aušanai nodevusies garajos ziemas vakaros un gala darbu uzdāvinājusi krātuvei ekspozīcijas papildināšanai. “Tā atkal ir dāvana. Ar šādiem cilvēkiem Virgas pagastā un Purmsātu ciemā es īpaši lepojos,” prieku neslēpj I. Šteinberga.
Kad bruncis būs pabeigts, viņa to nēsās un prezentēs, sagaidot senlietu krātuves apmeklētājus. Tas I. Šteinbergai būšot liels gods, jo sakņu sajūta Purmsātiem izveidojusies pamatīga: “Esmu septītajā paaudzē purmsātniece un lepojos ar to, ka varēšu brunci valkāt.”

Daudz iemeslu lepoties
Gan I. Šteinberga, gan D. Šalma norāda, ka, iekārtojot ekspozīcijas, senlietu krātuvē sekots līdzi tam, lai dažādie eksponāti, kas saistīti ar vienu laikposmu, atrastos līdzās. Iepriekš tie bija izvietoti pa visām krātuves zālēm, bet nu izkārtoti loģiskākā kārtībā. “Jālepojas ar to, ka viss nāk no Purmsātiem,” norāda I. Šteinberga.
Eksponāti, kas plašā klāstā aplūkojami krātuvē, patiesi nākuši no purmsātnieku mājām. Kā zina stāstīt I. Šteinberga, 20. gadsimta 90. gadu sākums bijis lielisks laiks – tad bijusi iespēja braukt pie vietējiem un pie šīm lietām tikt. Tagad cilvēki tik brīvi nešķiroties no šādām senām lietām, apzinoties, ka tām ir liela vērtība. I. Šteinberga ir pateicīga savai priekšgājējai senlietu krātuvē, ķa izdevies izveidot tik apjomīgu ekspozīciju. Nu ir svarīgi šo guvumu saglabāt, izrādīt un pienācīgi prezentēt. Purmsātos skatāma lielākā vēsturiskā ekspozīcija Priekules novadā.
Īpaša vieta tajā atvēlēta arī divu zīmīgu kultūras cilvēku devumam. Te aplūkojami gleznotāja Arnolda Pankoka darbi, kas arī savulaik saņemti kā dāvinājums. Viņš vasaras pavadījis Purmsātos, dzīvojot pie sava onkuļa. Viesojies arī Purmsātu skolā un bērniem vadījis gleznošanas meistarklases.
Līdzās A. Pankoka darbiem aplūkojams Valda Prenclava darbs – no koka veidotā zintnieka skulptūra. “Tas ir palicis vienīgais no visiem viņa lieliskajiem darbiem, kas bija Purmsātu muižas parkā izvietoti,” pastāsta D. Šalma. V. Prenclavs bijis ilggadējs skolas mājturības skolotājs un, kā piebilst I. Šteinberga, arī 100% purmsātnieks, savulaik dzīvojis “Siseņu” mājās.
Šajā vasarā bija iecerēti Purmsātu muižas 200. dzimšanas dienas svētki, kuri valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ pārcelti uz nākamo gadu. Paredzēts gan, ka vēl šogad dienasgaismu varētu ieraudzīt grāmata par muižu un Purmsātu vēsturi. Grāmatas autores ir I. Šteinberga un Priekules tūrisma vadītāja un novadpētniece Inga Raškova.
I. Šteinberga skaidro: lai arī Purmsātu ciema iedzīvotāju skaits no kādreizējiem 1000 iemītniekiem šobrīd mērāms vien ar skaitli 270, viņas vēlme – “lai ciems būtu dzīvs”. Tieši tādēļ abas ar D. Šalmu aktīvi ģenerē idejas un darbojas biedrībā “Rumula”, lai papildus piesaistītu projektu līdzekļus un spētu vismaz daļu no tām realizēt. Abas vērtē, ka kopīgiem spēkiem, vienai otru papildinot, var paveikt daudz vairāk un popularizēt Purmsātus kā kultūrvēsturiski bagātu vietu, kam ir daudz, ar ko lepoties vēl šodien.