Pirmajās dienās piedzīvojumu netrūkst

2020. gada 11. jūnijs 02:20

277

Divi komandas “MTB Nīca/Nīcas vsk.” riteņbraucēji – Aivis Karzons un Jānis Braže – Liepājā uzsāka izaicinājumu “Velotūre apkārt Latvijai”.
Abi sportisti aptuveni 11 dienās plāno ar velosipēdiem apbraukt apkārt Latvijai. Viņu gaitām līdzi var sekot A. Karzona profilā sociālajā tīklā “Facebook”, kā arī abu dalībnieku profilos aplikācijā “Endomondo”.

Ceļā pamielo acis
Pagājušajā sestdienā tūre tika uzsākta Liepājā. Abu riteņbraucēju pirmās dienas izaicinājums bija aizmīšanās līdz Ventspilij. 125 kilometri tika pieveikti piecās stundās.
“Pirmā reize ar somām uz velo. Pirmie kilometri, kamēr izbrauca no Liepājas uz Ventspils šosejas, bija diezgan tramīgi. Pirmā doma, kur vēl ar visām klapatām apkārt Latvijai – 12 dienas!” vēsta A. Karzons.
Viņš norāda, ka izaicinājuma pirmajā dienā kopumā vējš bija draudzīgs. Pirmos 80 kilometrus tas pūta no dienvidrietumiem, pēc tam nomainījās uz dienvidaustreni. “Brāzmas spēcīgas, velo raustīja šurpu turpu, bet ugunskristības ir notikušas!” gandarīts pirmās dienas vakarā bija A. Karzons.
Priekulē dzimušais, Liepājā dzīvojošais un Nīcā strādājošais riteņbraucējs teic, ka lielceļš no Liepājas līdz Ventspilij bija draudzīgi tukšs no automašīnām, līdz ar to ik pa brīdim varēja pavērot jūru un senlaiku celtnes. “Acīm baudāmi! Nonākot Ventspilī, patīkami pārsteidza šoferu pieklājība pret riteņbraucējiem, savas joslas, viss bruğītī, nostrādātas nobraucamās apmalītes bez palēkšanās un sitiena. Ventspils ir samērā draudzīga vieta velocilvēkiem,” secināja A. Karzons.
Viņa pirmās dienas atziņa bija – vējš piedzimst Liepājā, bet dzīvo Ventspilī.

Kolkā jūtas īpaši
Svētdien otrās dienas izaicinājums bija maršruts Ventspils–Kolkasrags–Roja 120 kilometru garumā. “Rīts Ventspilī saulains, silts, bez vēja. Minoties spontāna ideja piebraukt apskatīties Staldzenes stāvkrastu – nu nekas tāds, tāpat kā pie mums Lejaskurzemē. Laižam tālāk. Nākamā – ēšanas – pietura pēc 80 kilometriem Kolkasragā, bet, tam tuvojoties, saproti, ka neesi uzsmērējis gelu sēžamvietai, par to liek manīt sešdesmitajā kilometrā sūrstēšanas pazīmes. Nu neko, pie sevis pāris reizes nolamājos un saprotu, ka tagad līdz Kolkai jāmin, kājas stāvot,” stāsta A. Karzons.
Viņš piebilst, ka pēdējos kilometrus līdz pieturvietai sāka just panīkumu. “Kolkasragā nonākot, bija mirklis apsēsties un padomāt un ne jau par noberzto dibenu, bet vietu, kur atrodies – vienkārša, smiltis, jūra un akmeņi, bet tomēr kaut kā, sēžot un skatoties ilgstoši, rodas sajūta: esmu dzīvs, es dzīvoju, nevis eksistēju. Reti kad ir vieta, kur viss pēc skata ir parasts un vienkāršs, bet sajūtas ir ļoti interesantas – episkas, kad iedomājies par to, ka esi Kurzemes spicītē,” atklāj velobraucējs.
Pēc maltītes ieturēšanas abus sagaidīja pārsteigums – riteņbraucējs Matīss Bērziņš, kurš pieteicās “iedot aizvēju” līdz Rojai. A. Karzona otrās dienas atziņa: pirms dari, padomā divreiz, vai viss ir tiešām izdarīts!
Garāmbraucēji mazgā
Pirmdien – trešajā dienā – abi velocienītāji mēroja 136 kilometrus garo ceļu līdz Rīgai. Kājas jau bija smagas, bet vēl nekas nesāpēja. Pirmā pauze bija Mērsragā, bet pa ceļam uz Enguri tika sastapts liepājnieks Imants Priede kopā ar dzīvesbiedri, kuri arī ir aizrautīgi velobraucēji. “Ir patīkami satikt liepājniekus Kurzemes otrā pusē!” atzina A. Karzons.
Pusdienas tika ieturētas Lapmežciemā, tālāk pedāļi mīti uz Kauguriem, kur bija norunāts satikties ar velodraugu Zandu Rutkovsku un kopā mīt uz Rīgu. Lai arī vienu brīdi jau šķita, ka tūres trešā diena būs bez liekiem piedzīvojumiem, bet Jūrmalā diena tikai sākās. “Saprotam, ka lietus paliek arvien stiprāks, sākam kāpināt tempu, burtiski lidojam ar visām ķeselēm pa lietu. Redzēt var tikai siluetus, ūdens tek iekšā pat degunā un mutē, starp zobiem grants. Cerībā, ka Rīgā būs labāk, tempu neatmetam, bet lietus tik pieņemas spēkā. Piebraucot pie luksoforiem, sajūta, ka Rīga ir applūdusi – ielas ūdenī, mašīnas visas brauc pa ūdeni un nemitīgi tevi mazgā! Lietus sāka mitēties pie Vanšu tilta. Rīga mūs sagaidīja ar salūtu, bungām un dušu,” norāda A. Karzons.
Adrenalīna deva uzņemta, braucot pa Rīgas ielām. “Tas ir jāmāk, ja grib mizot lielā ātrumā! Paspēju jau noglāstīt “Audi” buferi ar somu,” stāsta A. Karzons. Pirmdienas atziņa: ja ņemat līdzi braucienā lietus jaku, tad pirms tam tiešām jāpārbauda, vai tā ir lietus jaka vai tikai nosaukums. Viņš piebilst, ka pa ceļam uz Rīgu izmirkuši līdz miesai. Otrdienas galapunkts bija Salacgrīva. Ja viss ritēs pēc plāna, tad Liepājā abus veloceļotājus var gaidīt nākamotrdien vai trešdien.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pirmajās dienās piedzīvojumu netrūkst

Kategorijas