Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izgaršot dzīvi

ZANE GVOZDE

2020. gada 18. jūnijs 07:06

200
Izgaršot dzīvi

Es nezinu, vai tā ir ilūzija vai nudien cilvēki pēdējā laikā kļuvuši smaidīgāki, priecīgāki. Izejot uz ielas, biežāk savā ceļā sastopu cilvēkus ar smaidu sejā nekā tos, kuriem parasti piere savilkta rievās. Pieļauju, ka daļēji to varētu skaidrot ar noilgošanos – tikties citam ar citu, no sirds izrunāties pie kafijas tases kāda omulīgā kafejnīcā vai doties kopīgās pastaigās.
Tagad, kad tas viss, gan vēl joprojām ar zināmu piesardzību, iespējams, cilvēkiem ir iemesls vairāk pasmaidīt. Novērtēt katru tikšanos, katru kopā pavadīto brīdi, kā bija pietrūcis visu ārkārtējās situācijas laiku.
Man ļoti patika kādas aptaujas dalībnieces paustā doma: “Gribas dzīvot!” Nudien ir sajūta, ka tagad arvien spēcīgāk gribas dzīvot, nevis vienkārši eksistēt, aizvadot dienu aiz dienas, bet patiesi izdzīvot katru dienu, piepildot to ar pozitīvām emocijām, notikumiem un cilvēkiem. Arvien mazāk gribas savu laiku tērēt lietām, kas nedod prieku, kas rada papildu stresu un neapmierinātību. Gribas tā pa īstam izgaršot dzīvi, atrast tās lietas un ikdienas sīkumus, kas īpaši iepriecina.
Lai gan jau krietnu laiku pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas biju apņēmusies vairāk novērtēt to, kas man dots, un mazāk sūkstīties par to, kā šķietami trūkst, tieši tagad šī pārliecība nostiprinās arvien spēcīgāk. Ikreiz, tiekoties ar draugiem, es nolieku malā telefonu, baudu klātesamību, sarunas, smieklus. Es nesteidzos tūlīt atbildēt uz katru telefona zvanu, ja zinu, ka tas var pagaidīt.
Mani uzlādē priecīgi cilvēki, kuri, katrs esot atšķirīgā dzīves situācijā, tiecas tajā saskatīt iespējas, ne ierobežojumus. Cilvēki, kuri zina, kā teikt labu, priecāties par citu panākumiem un veiksmēm. No šādiem cilvēkiem es mācos un smeļos iedvesmu, tādēļ cenšos biežāk būt viņu vidū. Pat tad, ja šos cilvēkus nepazīstu. Kā tas iespējams? Pavisam vienkārši! Mūsdienu laikmets sniedz iespēju iepazīt cilvēkus no dažādām pasaules malām, pat ne reizi viņus dzīvē nesatiekot. Man šo iespēju sniedz vietne “Instagram”. Tajā es izvēlos sekot cilvēkiem, kuri ar savu stāstu dod ierosmi, uzmundrina, iedrošina. Paldies viņiem par to!
Es esmu pārliecināta – mēs varam cits citu celt, ja esam gatavi saskatīt un novērtēt labo, kura mums apkārt ir ne mazums.