Rekurzeme.lv ARHĪVS

Deja ar nāvi kailiem nervu galiem

GUNITA LAGZDIŅA

2020. gada 18. jūnijs 07:06

100
Deja ar nāvi kailiem nervu galiem

Nevar noliegt, ka cilvēkus vienmēr ir interesējusi slavenību privātā dzīve, jo īpaši, ja tā var teikt, sektorā “kurš ar kuru guļ”. Tāpēc daļu panākumu, ko guvis Ingas Grencbergas romāns “Sestā sieva” (autore ir slavenā režisora Dž.Dž.Džilindžera sestā (!) sieva, turklāt, kā izteikusies intervijās, grāmatas pamatā izmantojusi pašas dienasgrāmatu), noteikti var pierakstīt šai interesei. Tomēr tas nav vienīgais, kas piesaista un nobur.

Brutāla atklātība
Šo es minētu kā galveno grāmatas panākumu atslēgu. Lai gan lasītājam, protams, nav skaidri zināms, kas no romānā aprakstītā ir reāli noticis, kas – autores fantāzijas auglis, manuprāt, ikviens literārs sacerējums, ja vien skar cilvēka iekšējo pasauli, ir rakstnieka paša asinīm uzrakstīts. Proti, ir jābūt mīlestību, kaisli, sāpes, dēmonus utt. pieredzējušam, lai spētu to ticami pasniegt lasītājam. Un “Sestā sieva” pie sava lasītāja nāk tieši ar šādu brutālu atklātību līdz vistumšākajām dvēseles dzīlēm. Galvenās varones Alises emociju un piedzīvojumu spektrs variē no pekles līdz debesu augstumiem, tad atkal lejā un atkal augšā – tas nobur kā hipnotizētāja svērtenis. Pārliecinošs, lai cik neticams brīžiem, stāstā šķiet it viss. No grāmatas noformējuma līdz aprakstītajiem notikumiem, kas kā puzles gabaliņi izbērti izklaidus (dienasgrāmatas ieraksti “svaidās šurpu turpu” laikposmā no 1999. līdz 2020. gadam).
Jau ieraksts titullapā:
– Alise, kāpēc tu mācies kaligrāfiju?
– Es gribu uzrakstīt skaistu pirmsnāves vēstuli.
sola intriģējošu turpinājumu. Pati autore (starp citu, aktīva grāmatu lasītāja) kādā no lappusēm raksta: “Grāmatas dod bezgalīgas iespējas piedzīvot un izdzīvot dažādas dzīves, notikumus un sajūtas. Iepazīt cilvēkus un vietas. Ceļot.” Un to nu “Sestā sieva” patiešām ļauj. Lasītājs nonāk Latvijas bohēmas aizkulisēs (mēs taču zinām tik daudz par savām slavenībām, ka varam pat mēģināt tās šajā romānā sazīmēt!); tam tiek dota iespēja ieraudzīt svešas zemes (Itālija, Horvātija, Indonēzija, Indija) un pat izdzīvot to, ko vairums nekad mūžā nepieredzēs (svingeru orģijas, baliešu masāža, vagīnas apdūmošana u.c.), un tajā pašā laikā atpazīt pavisam ikdienišķas situācijas, ar kurām saskaras daudzi – aizliegta mīlestība, veģetatīvā distonija, atkarības, depresija, suicidālas tieksmes.
Alises stāsts viennozīmīgi nav viena vakara izklaide. Pat neveras mute to vispār saukt par izklaidi, kaut gan avīžu slejās, interneta portālos slavenību dzīve (lai cik tā ekstravaganta, impozanta, izvirtusi, pagrimusi utt.) lielākoties tiek ievietota tieši zem rubrikas “Izklaide”. Man šis stāsts vairāk asociējas ar patiesu viena cilvēka Golgātas ceļu caur ciešanām pretī gaismai. Un tieši to es literatūrā novērtēju visvairāk – cerību, ka teju viss ir iespējams.

Pilnīgi cita pasaule
Interesanta man šķita arī autores doma, ka piedošana ir visa ļaunuma sakne: “Ja beigās nebūtu šīs piedošanas, es domāju, bieži nemaz tie ļaunie nodarījumi netiktu veikti.”
Un pavisam amizants man likās galvenās varones paradums veidot attiecības ar ciparu kombinācijām viesnīcu istabiņu numuriņos. “Indonēzija, Bali, Pita Maha Resort&Spa, istabas numurs 342. 3 – trīs reizes šīs dienas laikā atzinos, ka mīlu viņu. 4 – kopš iepazināmies, es četras reizes esmu aizgājusi no viņa pavisam. Uz visiem laikiem. Uz neatgriešanos. Punkts un basta. 2 – divas dienas kavējas mēnešreizes. Savādi, jo parasti tās ir precīzas kā Šveices pulkstenis.”
Pasekojot līdzi atsauksmēm, ko “Sestā sieva” saņem publiski, jāsecina, ka vienaldzīgo nav – grāmatai ir gan fani, gan noliedzēji. Vieniem tā šķiet dvēseles striptīza paraugstunda, turklāt ar terapeitisku efektu, citiem – provocējošs, lēts gaudu gabals, kas piedevām glorificē disfunkcionālas attiecības un popularizē kaitīgus ieradumus. Ne viens vien lasītājs pēc grāmatas izlasīšanas atzinis, ka tagad vēlas uzsmēķēt – tik garšīgi autore šo procesu esot aprakstījusi! Man šāda vēlme neradās. Bet Alisei es noticēju un līdzpārdzīvoju, lai cik citā – man svešā un tālā – pasaulē viņa mīt. Noteikti gaidu autores nākamo darbu.