Bibliotēka – satikšanās, kultūras un literatūras mājvieta

2020. gada 18. jūnijs 07:06

608

Bibliotēka – satikšanās, kultūras un literatūras mājvieta

Kopš pagājušā gada augusta Ziemupes bibliotēkas vadītājas amatā ir līdzšinējā bibliotēkas darbiniece Skaidrīte Blūma, kurai pieredze darbā bibliotēkā ir vairāk nekā 12 gadu. Viņa amatā nomainījusi savu priekšgājēju Dainu Vītolu, kura pārņēmusi Ziemupes Jūras mājas vadību. S. Blūma atzīst, ka vēl aizvien abas strādā cieši līdzās, vajadzīgajā brīdī sniedzot nepieciešamo padomu un atbalstu.

Cita atbildība
S. Blūma nesen piedzīvojusi ugunskristības jaunajā amatā – bibliotēkai veikta akreditācija. “Tas man bija pirmais tāda veida pārbaudījums, liekas, ka veicās ļoti labi,” prieku neslēpj bibliotēkas vadītāja. Esot jaunajā amatā, pieaugusi darba slodze un apjoms. Vairāk jāpievēršas papīru darbam – jāgatavo atskaites, budžeti, dažādi dokumenti akreditācijai. Sākotnēji tas viss šķitis svešs un nesaprotams, taču, pamazām skatot visu cauri un vajadzības gadījumā jautājot pēc D. Vītolas padoma, ar visu izdevies veiksmīgi tikt galā. “Sēžam katra atsevišķi, bet darbojamies kopā, viena otru atbalstām,” sadarbību raksturo S. Blūma.
Viņa ir pārliecināta, ka, kopīgiem spēkiem darbojoties Ziemupes un ziemupnieku labā, ir iespējams panākt krietni vairāk: “Kas tad mēs te katrs atsevišķi būsim? Nekas – piliens jūrā.” Kopīgi tiek domāts arī par dažādiem pasākumiem, kurus rīkot un ar ko piesaistīt ziemupniekus un iekrāsot viņu ikdienu. Protams, S. Blūmai vairāk jādomā tieši par bibliotēkas darbu – par to, kādas izstādes rīkot, kā pievilināt cilvēkus iegriezties bibliotēkā biežāk un izmantot tās piedāvājumu.

Domā par katru lasītāju
Ārkārtējās situācijas laiks bibliotēkā izmantots lietderīgi – paveikts kosmētiskais remonts. Aprīlī darbi tika sākti un finiša taisnē nonāca maijā. Tika atjaunots sienas segums, izlīmētas tapetes, nomainīts apgaismojums, nokrāsotas kāpnes, kā arī nomainītas bibliotēkas durvis. “Priecājamies par to, kas ir izdarīts, ka tik daudz līdzekļu tomēr ir atvēlēts,” teic S. Blūma. Remonts bibliotēkā bijis ļoti nepieciešams, uz to gaidīts jau vairākus gadus.
Bibliotēka savas durvis apmeklētājiem nebija aizvērusi arī ārkārtējās situācijas laikā, joprojām cilvēki varēja saņemt sev tīkamāko lasāmvielu – gan grāmatas, gan preses izdevumus. Kā zina stāstīt bibliotēkas vadītāja, ziemupnieki īpaši iecienījuši tieši žurnālus. Starp tiem populārākie ir “Kas Jauns”, “Ieva”, “Ievas Stāsti”, “Praktiskais Latvietis”. Lai bibliotēkas pakalpojumi būtu pieejami ikvienam, tās vadība nāk pretim, iepriekš sagatavojot nepieciešamo literatūru raitākai apkalpošanai, kā arī nepieciešamības gadījumā lasāmvielu aizvedot uz mājām. Tāpat veiksmīga ir visu novada bibliotēka sadarbība, kas dod iespēju mainīties ar piedāvājumā esošo literatūru, tādējādi paplašinot pieejamo literatūras klāstu.
Tas veicina lasītāju skaita pieaugumu, kuru S. Blūma vērtē kā ļoti labu – no 157 iedzīvotājiem 79 ir bibliotēkas apmeklētāju un lasītāju lokā. Neliela daļa no tiem gan ir tā dēvētie vasarnieki jeb atpūtnieki, kuri, atbraucot uz Ziemupi, izmanto bibliotēkas pakalpojumus.

Izstāda “Jūras stāstus”
Ziemupes bibliotēkai izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Pāvilostas Mūzikas un mākslas skolu, kuras audzēkņu darbi ik pa laikam vērojami bibliotēkas rīkotajās izstādēs Ziemupes tautas namā. Arī šovasar tur skatāmi skolēnu darbi, kas veltīti tēmai “Jūras stāsti”. Darbi, kas izstādē redzami, ir skolēnu mācību prakses rezultāts.
1. jūnijā atklātā izstāde ir pirmā, kas Ziemupē rīkota kopš valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas. S. Blūma atzīst, ka ziemupnieku interese par izstādēm ir visnotaļ liela. Dažkārt, ja darbi ir īpaši tīkami, izstādes tiek apmeklētas pat vairakkārt. Uzsvars tajās primāri tiek likts uz novadnieku talantu atklāšanu, parādot, cik radoši un dažādi brīvajā laikā izpaužas vietējie.
Mākslas skolas audzēkņu izstāde būs skatāma visu vasaru.
Piemin izsūtītos
Pirms 79 gadiem, 1941. gada
14. jūnijā, no Ziemupes tika izvesti septiņi ziemupnieki. Šajā gadā, pieminot komunistiskā genocīda upurus, D. Vītola un S. Blūma pie piemiņas akmens izveidojušas nelielu dobi, kurā iestādītas tumšsarkanas čīkstenes un sudrabotas vērmeles.
Blakus jaunajiem stādījumiem uzziedējuši arī Arvīda Alberta savulaik gādātie rododendri – katram izsūtītajam simboliski iestādīts viens stāds.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bibliotēka – satikšanās, kultūras un literatūras mājvieta

Kategorijas